Finanses ir viens no visbiežāk sastopamajiem strīdu iemesliem partnerattiecībās. Starptautiskie pētījumi konsekventi parāda, ka nauda un ar to saistītie lēmumi, ir biežākais nesaskaņu avots gan laulībās, gan kopdzīvē (Dew, 2008; Britt et al., 2017; Papp et al., 2009). Taču, analizējot pāru konfliktus padziļināti, kļūst redzams – finanses bieži nav patiesais cēlonis. Viedoklī dalās raidījuma "Ģimene burkā" attiecību treneris Kristaps Ozoliņš.

1. solis – apzināties savas gaidas

Daudzi pāri uzskata, ka strīdi par naudu rodas tāpēc, ka vienkārši nepietiek līdzekļu. Taču pētījumi rāda, ka konfliktus visbiežāk izraisa neizrunātas gaidas, nevis reāls finanšu trūkums (Stanley et al., 2002).

Gaidas par to, kā "vajadzētu būt", veidojas bērnībā, ģimenes sistēmā, iepriekšējās attiecībās un personīgajā pieredzē (Gudmunson & Danes, 2011). Vienam šķiet pašsaprotami, ka nauda tiek krāta drošībai. Otram – ka tā jāiegulda atpūtā un dzīves kvalitātē. Vienam svarīgi kvalitatīvi pārtikas produkti, otram – zīmolu apģērbi (Rick et al., 2008). Vienam cigaretes, otram teniss.

Būtiskais jautājums ir: kas tieši jums kā pārim ir bijis izrunāts un saskaņots?

Vai vienošanās laika gaitā tika mainītas? Vai arī katrs pie sevis gaidīja, ka "šādi būs mūžīgi", un lēnām audzēja neapmierinātību, it īpaši brīdī, kad ģimenē ienāk bērni – un līdz ar to mainās vajadzības, prioritātes un tēriņi (Addo & Sassler, 2010).

Psiholoģijas pētījumi parāda, ka neizrunātas gaidas ir viens no būtiskākajiem attiecību konfliktu avotiem (Stanley et al., 2002).

Pāri visbiežāk nestrīdas par "cik kas maksā", bet gan par to:

• ko kurš bija iedomājies,
• kā vajadzētu būt pēc viņa/viņas domām,
• kāds ir "pareizais" veids, kā rīkoties ar naudu,
• kāpēc otrs šo saprot citādi.

Tas nozīmē, ka strīdu pamatā nav finanšu deficīts, bet gan komunikācijas deficīts. Mēs it kā strīdamies par summām, bet faktiski – par nepiepildītām gaidām.

2. solis: realitātes uzlikšana uz papīra

Kad pāris beidz cīnīties ar savām gaidām un spēj atzīt, ka skatījumi var atšķirties, nākamais solis ir ļoti praktisks: uzlikt šo realitāti uz papīra.
Ikmēneša ienākumi, izdevumi, obligātie maksājumi, pārtikas budžets, auto uzturēšana, bērnu vajadzības, uzkrājumi, spontānie tēriņi – ļoti bieži vienam partnerim nav ne jausmas, cik kas patiesībā maksā. Tas rada neizpratni, aizvainojumu un maldīgu sajūtu, ka "tu tērē par daudz" vai "tu nesaproti, cik viss ir dārgi".

Finanšu pārskatāmība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas mazina stresu un strīdus attiecībās (Archuleta et al., 2011). Kad abu partneru finanšu dati ir redzami, var veidot kopīgu plānu – balstītu realitātē, nevis iedomās.

Interesanti, ka brīdī, kad "spontānajiem pirkumiem" tiek atvēlēta konkrēta summa, tie vairs nerada strīdus, jo tie vairs nav spontāni – tie ir ieplānoti.

3. solis: pieņemt, ka plāns nav mūžīgs

Viena no izplatītākajām kļūdām ir doma, ka, once and for all ideāls budžets atrisinās visu un "tagad viss būs kārtībā mūzīgi mūžos". Tomēr realitāte ir mainīga – parādās neplānoti izdevumi, dzīves posmi mainās, algas svārstās, bērni aug, arī pašu vajadzības mainās.

Pētījumi rāda: pāri, kas spēj elastīgi pielāgoties pārmaiņām un par tām runāt mierīgā veidā, piedzīvo mazāk destruktīvu konfliktu (Gottman & Levenson, 2000).

Tātad veselīga pieeja ir:

1. izrunāt gaidas,
2. balstīties realitātē,
3. pieņemt un kopīgi pielāgoties pārmaiņām.

Finanšu strīdi nav stāsts par naudu. Tas ir stāsts par attiecību pamatprasmēm.

Pat ja iedotu visprecīzākos soļus, kā risināt finanšu nesaskaņas, būtība paliktu nemainīga: strīdi rodas tur, kur nav drošas, cieņpilnas komunikācijas prasmes.

Cilvēki ļoti bieži nemāk:

• skaidri formulēt savas vajadzības,
• paust vēlmes bez kritikas un pārmetumiem,
• risināt strīdu bez uzbrukuma vai aizsargreakcijas,
• nonākt līdz sadarbībai, nevis cīņai par "uzvaru".

Attiecības nevar būt laimīgas, ja mērķis ir noskaidrot, kurš uzvarēs.

Prasmes, bez kurām nav iespējams izveidot ilgi un laimīgi attiecības, patreiz ir iespējams apgūt PREP, kas ir viena no visvairāk pētītajām attiecību izglītības programmām pasaulē, kuras efektivitāti apliecina vairāk nekā 40 gadu zinātniski dati (Markman, Stanley & Blumberg, 2010). Tā nav terapija, bet prasmju kopums, kas māca:

• kā droši un saprotami izteikt savas vajadzības,
• kā runāt bez kritikas un pārmetumiem,
• kā konfliktu pārvērst sadarbībā, nevis cīņā;
• kā attīstīt cieņu, tuvību un vienotu redzējumu.

PREP iemāca pamatus, bez kuriem nav iespējams izveidot "ilgi un laimīgi".

Un, tad, kad attiecību pamati ir stipri, finanšu nesaskaņas vairs nav apdraudējums attiecībām — tās kļūst par risināmu uzdevumu, nevis par attiecību krīzi.

Un, iespējams, pats skaistākais sāksies tieši tad, kad pāris apgūs visas šīs zinātnē pārbaudītās prasmes. Tas nav tā, it kā beidzot ieraudzītu gaismu tuneļa galā. Nē — tas ir brīdis, kad jūs jau būsiet ārā no tā tuneļa, un saule pēkšņi būs tik spilgta, ka apžilbsiet no informācijas daudzuma, un ne tikai acīm, bet arī prātam būs jāpierod pie jaunās, spožās gaismas. Kamēr lēni pieradīsiet, aptversiet un pieņemsiet, tikmēr priekšā pamazām pavērsies pilnīgi cita pasaule.

Pasaule, kurā strīdi vairs nebūs cīņas lauks, kurā naudas jautājumi vairs neizbojās jūsu dienu, kurā ikdienišķas sarunas kļūst par tuvības brīžiem, nevis pārmetumu zibeņiem. Jūs pēkšņi redzēsiet iespējas — kā runāt, kā sadzirdēt, kā mīlēt, kā būvēt drošību un “mēs” sajūtu. Šo lasot, būtu jābūt tai sajūtai:

Jā… es arī tā gribētu. Ir laiks arī mums abiem to iemācīties.

Lasi arī:

"Izmantojiet savas stiprās puses!" Kristaps Ozoliņš par veselīgu finanšu dalīšanu ģimenē

Kristapa Ozoliņa padomi, kā pārtraukt emocionālo iepirkšanos