10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ
zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas
rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu ilgstoša glabāšana
mājās nozīmē, ka nauda ar katru gadu kļūst mazāk vērtīga, norāda bankas “Citadele”
meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis
Purgailis. 

Jāatzīst, ka skaidrai naudai joprojām ir sava vieta
iedzīvotāju ikdienā, un digitālo maksājumu izplatība to nemazina tik strauji,
kā varētu šķist. Eiropas Centrālās bankas dati rāda, ka gandrīz divas trešdaļas
eirozonas iedzīvotāju uzskata, ka iespējai norēķināties skaidrā naudā ir
jāpaliek pieejamai. Tas ir saprotami un pat pamatoti īstermiņa vajadzībām un
ārkārtas situācijām. Taču kā ilgtermiņa uzkrājumu instruments skaidra nauda
nestrādā.

Saprātīgs orientieris finanšu līdzekļiem mājās ir summa, kas
segtu vienas nedēļas pamatvajadzības gadījumos, kad īslaicīgi nav pieejami
elektroniskie maksājumi, piemēram, elektroapgādes vai sakaru traucējumu laikā,
vai ārkārtas situācijās nepieciešams ātri iegādāties pirmās nepieciešamības
preces un pakalpojumus. Šo rezervi vēlams turēt nelielās nominālvērtībās,
piemēram, 5, 10 vai 20 eiro banknotēs. Viss, kas pārsniedz šo apmēru, jau ir
zaudēts ienesīgums.

Praksē redzam, ka cilvēki, īpaši senioru vidū, bieži
pārvērtē to, ko dod lielāku summu glabāšana mājās. Mūsu novērojumi rāda, ka
Latvijas iedzīvotāji ik gadu zaudē aptuveni 3-4% no savu uzkrājumu pirktspējas
tikai tāpēc vien, ka nauda gadiem paliek mājās, nevis strādā. Dati liecina, ka
uz 2025. gada beigām Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā bija uzkrājuši vairāk
kā 1,8 miljardus eiro, kas ir gandrīz 9,5 % no kopējiem iedzīvotāju finanšu
aktīviem. 

<h2>Drošības spilvens trīs mēnešu izdevumu apmērā</h2>

Runājot par plašāku finansiālo rezervi, mājsaimniecībām
vajadzētu veidot drošības rezervi vismaz trīs līdz sešu mēnešu obligāto
izdevumu apmērā. Daļu no šiem līdzekļiem var atstāt viegli pieejamā kontā vai
krājkontā, taču ilgtermiņa mērķiem paredzētie līdzekļi jānovirza risinājumos,
kas palīdz kapitālu ne tikai saglabāt, bet arī vairot.

Viens no iemesliem, kāpēc uzkrājumi netiek veidoti, ir
bailes un nezināšana, proti, vai ieguldītā nauda tiešām nesīs ienesīgumu, un
vai tā "nepazudīs". Bet jāsaprot, ka ieguldīšanas veidu izvēle ir
plaša. Piemēram, Citadeles dati rāda, ka teju 10 % bankas klientu Latvijā
nelielus uzkrājumus veido, izmantojot krājrīku, kura gada procentu likme ir 3
%.

Tikpat nozīmīgs instruments ir pensiju 3. līmenis, kas
papildus dod arī nodokļu atvieglojumus. Piemēram, ja gada laikā pensiju 3.
līmenī iemaksāti 500 eiro, gada ienākumu deklarācijā iespējams atgūt līdz
127,50 eiro atgrieztā iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā. Šobrīd tajā piedalās
nepilna trešdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir samērā zems rādītājs,
ņemot vērā, cik izdevīgs šis instruments ir ilgtermiņā. Arī uzkrājošā dzīvības
apdrošināšana sniedz nodokļu priekšrocības un palīdz veidot ilgtermiņa uzkrājumu. 

<h2>Inflācija nekur nepazudīs</h2>

Latvijas iedzīvotāju finanšu uzkrāšanas kultūrā pēdējo dažu
gadu laikā ir vērojami pakāpeniski uzlabojumi. Tomēr, jo ilgāk tiek atlikts
lēmums par ieguldījumiem, jo vairāk iedzīvotāji zaudē no savas nākotnes naudas.
Ekonomiskā situācija mainās nepārtraukti, un inflācijas riski pēdējā laikā
drīzāk pieaug, nevis mazinās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā arī
turpmāk saglabāsies ap 3 % līdz 4 % līmeņa. Ticamākais scenārijs šobrīd ir vēl
viens ECB 25 bāzes punktu procentu likmju paaugstinājums, kas septembrī
noguldījumu iespējas likmi celtu līdz 2,5 %, tādejādi radot pievilcīgāku vidi
efektīvai uzkrāšanai. Tāpēc svarīgākais nav jautājums par to, cik droši naudu
glabāt mājās, bet gan par to, kā panākt, lai tā saglabātu un vairotu savu
vērtību arī nākotnē.

Money

Ekonomika

Public

10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu ilgstoša glabāšana...

Finanšu eksperts skaidro, kā skaidras naudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā

1188.lv

Similar news

Loading...