<p>Nenoliedzami liela daļa laika tiek aizvadīta pie datoriem –
daudzi pieaugušie strādā attālināti, bērni mācās, spēlē videospēles. "ARS" <a target="_blank"  href="https://arsmed.lv/ars-rehabilitacijas-centrs/?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=ARS+Rehabilit%C4%81cijas+centrs%2C+fizik%C4%81l%C4%81+rehabilit%C4%81cija&amp;utm_content=ARS+Rehabilit%C4%81cijas+centrs%2C+fizik%C4%81l%C4%81+rehabilit%C4%81cija">Rehabilitācijas
centra </a>fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts <a target="_blank"  href="https://arsmed.lv/specialisti/?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=ARS+Rehabilit%C4%81cijas+centrs%2C+fizik%C4%81l%C4%81+rehabilit%C4%81cija&amp;utm_content=ARS+Rehabilit%C4%81cijas+centrs%2C+fizik%C4%81l%C4%81+rehabilit%C4%81cija">Ingrīda Tambora</a>
skaidro, vai attālināts darbs vispār ir pielīdzināms mazkustīgam dzīvesveidam,
kā sēdēšana pie datora mūs ietekmē, kādiem simptomiem jāpievērš uzmanība un kā
to risināt.</p>

<h2>Vai darbs attālināti ir pielīdzināms
mazkustīgam dzīvesveidam?</h2>

<p> “Daļēji jā. Jau tā
dēļ, ka cilvēkam nav jādodas uz darbu vai strādā mājās, atkrīt pārvietošanās
vajadzību nepieciešamība, līdz ar to samazinās fiziskās aktivitātes. Ilgstošs
darbs mājās pie datora parasti ir bez vai mazākām iespējām fiziski izkustēties.
Tāpat arī jāņem vērā, ka praktiski visa šī situācija valstī ierobežo un
samazina brīvā laika izmantošanas iespējas - ir ierobežotas fiziskās
aktivitātes, sporta klubi aizvērti. Sanāk, ka praktiski fizisko aktivitāšu
trūkums veicina mazkustīgu dzīvesveidu. Rezultātā mūsdienu sabiedrībā
pieaugušie lielāko daļu sava nomoda laika pavada mazkustīgi, tas ir, sēdus vai
guļus stāvoklī, ko raksturo zems enerģijas patēriņš” skaidro daktere Tambora.</p>

<h2>Kādas ir biežākās sūdzības tiem,
kuriem ir šis mazkustīgais dzīvesveids, tiem, kuri strādā attālināti?</h2>

<p>“Cilvēki vairāk sūdzas par muguras sāpēm un  galvassāpēm. Veidojas muskuļu
sasprindzinājums - tā ir   agrīna muskuļu
un skeleta sistēmas traucējumu pazīme, kas rodas gan darba organizatorisku un
psihosociālu faktoru, gan fiziskās slodzes un individuālo faktoru rezultātā.</p>

<p>Bet vēl var attīstīties citi, sākotnēji nemanāmi,  veselības traucējumi cilvēka organismā, kuri
izraisa hroniskas slimības  vēlākā dzīves
laikā. </p>

<p>Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ilgstoša sēdēšana  ir saistīta ar nelabvēlīgu ietekmi uz
veselību neatkarīgi no fiziskās aktivitātes līmeņa. Gan kopējais sēdēšanas
laiks, gan sēdēšanas veids (t.sk. ilgstoši nepārtraukti periodi) ir saistīti ar
vairākiem nelabvēlīgiem veselības traucējumiem pieaugušajiem, piemēram,
aptaukošanos, vielmaiņas sindromu, 2. tipa cukura diabētu, dažiem vēža veidiem
un visu veidu  sirds un asinsvadu
slimībām."</p>

<h2>Vai arī vecumam ir nozīme – vai
problēmas ir atšķirīgas bērniem, kas mācās attālināti un pieaugušiem, kas
strādā attālināti?</h2>

<p>“Varētu teikt, ka arī pusaudži sūdzas par galvassāpēm vai
muguras sāpēm. Bērniem  dažreiz ir
grūtāk  izstāstīt, kā viņi jūtas.
Viņi  izjūt zināmu diskomfortu un mēģina
atrast ērtāku pozu. Ne vienmēr ērtākā 
sēdēšanas poza ir pareizākā. 
Attīstās stājas traucējumi, muskuļu nevienmērīga noslodze," skaidro speciāliste.</p>

<h2>Vai ir kādas konkrētas riska grupas,
kas nedrīkst nodarboties ar sēdošu darbu, piemēram, grūtnieces?</h2>

<p>Daktere Tambora neizšķir atsevišķas grupas, kuri nedrīkstētu
attālināti strādā: “Praktiski visiem cilvēkiem sēdēšana atstāj zināmas sekas
organismā. Tiek traucēta kāju asinsrite, rodas bioķīmiskas izmaiņas muskuļos,
tiek traucēta muskuļu vielmaiņa neatkarīgi no vecuma vai grūtniecības. Nevar
atsevišķi izdalīt, kāpēc tieši grūtnieces, nedrīkst veikt sēdošu darbu. Ja
pareizi sēž un izkustās, tad  nevajadzētu
būt lielām problēmām. </p>

<p>Katrai maizei sava garoziņa un katram darbam sava specifika.
Tikpat labi varētu teikt, ka nav ieteicams stāvošs darbs, nav ieteicams būt
krāvējiem – kaitīgi! Jebkurā darbā var atrast plusus un mīnusus, bet būtu
jāievēro pareizs darba režīms un ieteikumi, lai izvairītos no dažādiem riskiem,
kas varētu apdraudēt veselību.”</p>

<h2>Kas noteikti jāievēro, lai muguru
saglabātu veselu?</h2>

<p>“Noteikti jāievēro pareiza sēdēšanas poza – kājām ir jābūt
novietotām pareizā leņķī: ceļu un gūžu locītavas vēlams turēt  90 grādu leņķī. Jāsēž dziļi krēslā,
jāatbalstās pret atzveltni, elkoņus vēlams atbalstīt uz krēsla atzveltnes vai
galda. Svarīgi izvēlēties ergonomisku (sev ērtu, ar maināmu augstumu ) krēslu,
galdu, dators jānovieto pareizi. Tam jābūt tā, lai būtu pareizs acu līmenis
–  datoram jāstāv nevis augstāk vai
precīzi pretī, bet nedaudz zemākam par acu viduslīniju. Būtībā jākontrolē
sēdēšana ikdienā. Daudz kur aprakstīts, kā pareizi jāsēž. Vēl ļoti bieži
cilvēki sēž šķībi, ar noliektu galvu vai strādā dīvānā. Ja nav piemērota darba
vide, pirmais, kas izmainās, ir stāja . Visbiežāk  stājas izmaiņas var novērot pusaudžiem,
jauniešiem, kuriem nav nostiprinājies mugurkauls, nostiprinājušies
fizioloģiskie izliekumi. Pēc tam saspringst muskulatūra. Tādēļ ir būtiska
sēdēšanas poza. Otrkārt, dienas laikā periodiski vajadzētu piecelties un
izkustēties.”</p>

<h2>Ir kādi konkrēti vingrinājumi, kurus
iesakāt veikt mājās?</h2>

<p>“Jā!  Ir aktīvi
vingrinājumi kakla, plecu, jostas daļas muskuļu izkustināšanai,  plaukstu locītavām, rokām, kājām asinsrites
uzlabošanai. Ir daudz vingrinājumu, 
kurus var pildīt mājas apstākļos. Cilvēkiem, kam  izveidojusies 
skolioze, tā pati kā tāda nesāp, bet rada muskuļu disbalansu -  vienā pusē saspringts vairāk vai mazāk. Ir
tikai 3 muguras vingrinājumi, kas patiesi palīdz šādos gadījumos, tas nav
sarežģīti. Ja ir sarežģīta skolioze, var izrakstīt speciālas korsetes, ko
izraksta ārsts – rehabilitologs,” skaidro “ARS” rehabilitācijas centra speciāliste.</p>

<h2>Vai ar izkustēšanos un ergonomisku
darba vidi vien pietiek, ja radušās sūdzības?</h2>

<p>“Ja ir radušās sūdzības par veselību, vajadzētu apmeklēt
fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu, ierasties uz konsultāciju. Ārsts,
veicot funkcionālo izmeklēšanu, var novērtēt pacienta veselības stāvokli un
nepieciešamības gadījumā  nozīmē papildus
izmeklējumus. Kad pacients izmeklēts, ir zināms iemesls, noteikta diagnoze, tad
var sastādīt rehabilitācijas plānu un ņemot vērā arī pacienta vēlmes ,
nozīmēt  atbilstošas ārstnieciskās
procedūras. Vai nu tā ir fizioterapija, kad veic funkcionālo atjaunošanu,
uzturēšanu un saglabāšanu, vai fizikālā medicīna un masāža. Rehabilitācijā izmantojamās
metodes ir daudzas un dažādas - gan aktīvas, gan pasīvas. Būtiskākais ir
pacienta aktīva iesaistīšana ārstēšanas procesā savas veselības uzlabošanā."</p>

<p></p><h2>Vai profilakses pēc būtu jādodas pie
fizioterapeita, arī bez sūdzībām? Cik regulāri?</h2><p></p>

<p>“Jā, es jebkura vecuma cilvēkiem ieteiktu katram savu
fizioterapeitu. Dažreiz ir arī tā, ka cilvēks apmeklē gan fizioterapeitu vienā
dienā, gan nākamā dienā apmeklē veselības sporta speciālistu. Ir pilnīgi
normāli apmeklēt abus divus, jo katram ir savs skatījums uz cilvēku. Ja viens
pacientam iesaka dažādus medicīniskos vingrinājumus un pielieto dažādus
fizioterapeitiskās tehnikas,  tad,
savukārt, fitnesa treneris rūpējas par vispārējo fizisko sagatavotību. Ja var
apmeklēt gan fizioterapeitu, gan fitnesa klubu, tas ir ideāls variants,”
piebilst daktere Tambora.</p>

<h2>Ja profilaktiski iet pie
fizioterapeita, cik ilgs būtu kurss, ko Jūs ieteiktu?</h2>

<p>“Ja pie fizioterapeita ārstnieciskos nolūkos aiziet 10
dienu, 10 reižu kursu, tas būtu optimāls variants, jo  efekts jau organismā iestājas. Un tālāk ir
jāturpina uzturošā ārstnieciskā vingrošana mājās vai  nodarbības grupā.  Svarīga ir vingrošanas nodarbību regularitāte
un ilgums.  |Pēc kāda laika atkal vajadzētu
apmeklēt fizioterapeitu. Tad var izvērtēt, kas ir sasniegts un  pievienot jaunus vingrinājumus klāt, bet to skatās
atbilstoši, kādā veselības stāvoklī pacients ir. Sākotnēji programma ir daudz
vieglākā – ir sagatavošanās periods. Viss pirmais 10 dienu kurss atkarīgs no
veselības stāvokļa, bet pēc tam  nosaka,
vai programmu jāpārskata pēc 3 vai 6 mēnešiem. Programmu noteikti vajadzētu
pārskatīt, jo pie jebkuras programmas organisms pierod, un ir nepieciešams viņu
atjaunināt ar jaunām metodēm, un ir jābūt progresīvai noslodzei. Tāpēc arī
vajag savu fizioterapeitu. Vai to dara 10 dienas pēc kārtas vai to dara reizi nedēļā
– tas atkarīgs no katra individuāli.”</p>

<p>Atgādinām, pilnīgas veselības atgūšanai un slimību
profilaksei pašā Rīgas centrā, Brīvības ielā 39,  Medicīnas centrs ARS
novembrī ir atvēris jaunu filiāli -  <a target="_blank"  href="https://arsmed.lv/ars-rehabilitacijas-centrs/?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=ARS+Rehabilit%C4%81cijas+centrs%2C+fizik%C4%81l%C4%81+rehabilit%C4%81cija&amp;utm_content=ARS+Rehabilit%C4%81cijas+centrs%2C+fizik%C4%81l%C4%81+rehabilit%C4%81cija">ARS Rehabilitācijas centru</a>.
Šajā centrā savus pakalpojumus sniedz arī fizikālās un rehabilitācijas
medicīnas ārsts Ingrīda Tambora, pie kura svar pierakstīties arī <a target="_blank"  href="https://arsmed.lv/pieteikt-viziti/?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=ARS+Rehabilit%C4%81cijas+centrs%2C+fizik%C4%81l%C4%81+rehabilit%C4%81cija%2C+pieteikt+viz%C4%ABti&amp;utm_content=ARS+Rehabilit%C4%81cijas+centrs%2C+fizik%C4%81l%C4%81+rehabilit%C4%81cija">elektroniski</a><u>.</u></p>

ARS Rehabilitācija

Health Care

Health

Nenoliedzami liela daļa laika tiek aizvadīta pie datoriem – daudzi pieaugušie strādā attālināti, bērni mācās, spēlē videospēles. "ARS" Rehabilitācijas centra fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Ingrīda Tambora skaidro, vai attālināts...

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts skaidro, vai attālinātais darbs pielīdzināms mazkustīgam dzīvesveidam

Similar news

Loading...

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts skaidro, vai attālinātais darbs pielīdzināms mazkustīgam dzīvesveidam

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...