Tuvojoties brīdim, kad 133 kardināli pulcēsies vēsturiskajā Siksta kapelā, lai neparedzamā un noslēgtā procesā ievēlētu jauno Romas katoļu baznīcas galvu, pasaules uzmanība ir pievērsta iespējamiem kandidātiem. Šoreiz process solās būt īpaši neparedzams, jo lielāko daļu balsstiesīgo kardinālu ir iecēlis pašreizējais pāvests Francisks, un kardinālu kolēģija ir kļuvusi daudz daudzveidīgāka – pirmo reizi vēsturē mazāk nekā puse balsstiesīgo ir no Eiropas. Tas paver durvis iespējai, ka nākamais pāvests varētu nākt no Āfrikas, Āzijas vai Amerikas, nevis tradicionāli no Eiropas, ziņo britu medijs BBC.

Starp biežāk minētajiem vārdiem no Vatikāna administrācijas aprindām ir itāļu kardināls Pietro Parolins, kurš kā Vatikāna valsts sekretārs ir bijis pāvesta galvenais padomnieks un tiek uzskatīts par vienu no favorītiem, kurš varētu prioritizēt diplomātiju.

Āzijas reģionu varētu pārstāvēt filipīnietis kardināls Luiss Antonio Gokims Tagle, dēvēts par "Āzijas Francisku",

kurš pazīstams ar savu plašo pastorālo pieredzi un aktīvu uzmanību sociālajiem jautājumiem. Vēl viens Āzijas kandidāts ir Mjanmas pirmais kardināls Čārlzs Maungs Bo, kurš runājis par konfliktiem savā valstī, un filipīnietis kardināls Pablo Virhilio Davids, pazīstams ar savu integritāti un cīņu pret ļaunprātībām.

No Amerikas kandidātu vidū izceļas Čikāgā dzimušais kardināls Roberts Prevosts, kurš iepriekš vadījis Pontifikālo komisiju Latīņamerikai un tiek uzskatīts par reformatoru. Tāpat tiek minēts Ņuarkas arhibīskaps, amerikānis kardināls Džozefs Tobins, kurš tiek uzskatīts par vienojošu figūru un pāvesta Franciska uzskatu atbalstītāju.

Kanādietis kardināls Maikls Černijs, jezuīts un tuvs Franciskam, arī ir potenciālais kandidāts, īpaši progresīvo vidū.

Āfrikas kontinentu varētu pārstāvēt ietekmīgais ganietis kardināls Pīters Kodvo Apija Turksons, kurš, ja tiktu ievēlēts, kļūtu par pirmo afrikāņu pāvestu 1500 gadu laikā. Vēl viens spēcīgs kandidāts no Āfrikas ir Kongo kardināls Fridolinss Ambongo Besungu, kurš tiek uzskatīts par dedzīgu Baznīcas aizstāvi Āfrikā. Gvinejietis kardināls Roberts Sāra ir populārs konservatīvo vidū.

Eiropas kandidātu lokā, neskatoties uz mainīgo kardinālu kolēģijas sastāvu, joprojām ir spēcīgi vārdi. Ungārs kardināls Pīters Erdo ir augstu novērtēts Eiropas Baznīcas aprindās un vadījis Eiropas Bīskapu konferenču padomi. Maltietis kardināls Mario Grečs strādājis pie pāvesta Franciska mērķa dot lielāku varu parastajiem katoļiem.

Itālis kardināls Mateo Dzupi, Boloņas arhibīskaps, darbojies kā pāvesta sūtnis Ukrainas jautājumā. Vācietis kardināls Reinhards Markss konsultējis Francisku par Baznīcas reformu.

Itālis kardināls Pjerbatista Picaballa, Jeruzalemes latīņu patriarhs, labi pārzina situāciju Tuvajos Austrumos.

Francūzis kardināls Žans Marks Avelīns, Marseļas arhibīskaps, veicinājis dialogu ar citām reliģijām.

Jāatzīmē, ka daži ietekmīgi kardināli, piemēram, itālis Andželo Skola un kanādietis Marks Uelē, ir vecāki par 80 gadiem un nevarēs piedalīties balsošanā, taču viņu ietekme uz konklāva norisi un kardinālu lēmumiem joprojām ir jūtama.

Kurš no šiem daudzveidīgajiem kandidātiem iegūs nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu, lai kļūtu par nākamo pāvestu, joprojām ir liels jautājums, kas padara šo procesu par vienu no neparedzamākajiem pēdējā laikā. Izvēle ietekmēs 1,4 miljardus katoļu visā pasaulē.

Lasi arī!

Vatikānā sākas jaunā pāvesta ievēlēšanas procedūra