Ik gadu 17. maijā tiek atzīmēta Pasaules hipertensijas diena, lai pievērstu uzmanību paaugstinātam asinsspiedienam jeb hipertensijai – vienam no būtiskākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Vairāk par simptomiem, kas norāda uz hipertensiju, sekām neārstēšanas gadījumā un līdzestības nozīmi hipertensijas ārstēšanā stāsta digitālās klīnikas Medon kardiologs Sergejs Pikta un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.Arteriālā hipertensija jeb hroniski paaugstināts asinsspiediens skar vairāk nekā miljardu cilvēku visā pasaulē. Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas skaidri definē: optimāls asinsspiediens ir zem 120/80 mmHg, bet par hipertensiju sāk runāt, ja rādītāji pārsniedz 140/90 mmHg atkārtotos mērījumos.Turklāt hipertensija skar arvien jaunākus cilvēkus. Ja agrāk hipertensiju saistīja ar vecumu, šobrīd hipertensija arvien biežāk tiek diagnosticēta arī gados jauniem cilvēkiem. Kāpēc tas notiek? Kā skaidro kardiologs Sergejs Pikta, viens no iemesliem ir metabolais sindroms – mazkustīgs dzīvesveids apvienojumā ar kalorijām bagātu uzturu veicina aptaukošanās attīstību jau jaunībā. Tāpat liela nozīme ir psihosociālajam stresam – mēs esam “vienmēr tiešsaistē” kultūrā, kurai raksturīgas augstas prasības darbā un hronisks miega trūkums, kas uztur pastāvīgi paaugstinātu simpātiskās nervu sistēmas tonusu. Tāpat būtiska nozīme ir arī tādiem slēptajiem faktoriem kā pārmērīga sāls lietošana (ātrās uzkodas), enerģijas dzērieni un nikotīnu saturoši produkti, kas tieši ietekmē asinsvadu tonusu.Hipertensija – “klusais slepkava”Hipertensiju bieži dēvē par “kluso slepkavu”, jo lielākā daļa pacientu gadiem ilgi nejūt būtiskas veselības izmaiņas. Organisms pakāpeniski pielāgojas paaugstinātam asinsspiedienam, savukārt asinsvadi kļūst biezāki un mazāk elastīgi, ilgstoši izturot paaugstinātu slodzi. Taču šajā laikā slimība turpina bojāt organismu.Kardiologs Sergejs Pikta norāda, ka neārstēta hipertensija var radīt nopietnus mērķorgānu bojājumus, visbiežāk ietekmējot sirdi, smadzenes, nieres un acis. Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens izraisa strukturālas izmaiņas sirdī, tostarp sirds kreisā kambara palielināšanos un sabiezēšanu, kas vēlāk var novest pie sirds mazspējas. Tāpat hipertensija būtiski palielina dzīvībai bīstamu komplikāciju risku, tostarp miokarda infarktu un hemorāģisku insultu jeb asinsvada plīsumu smadzenēs.Simptomi, kurus nereti ignorēLai gan hipertensija bieži norit bez izteiktiem simptomiem, organisms var sūtīt signālus, kuri ikdienā tiek nepamanīti vai skaidroti ar nogurumu un stresu. Kardiologs Sergejs Pikta aicina pievērst uzmanību šādām pazīmēm: • rīta galvassāpēm vai smaguma sajūtai pakauša rajonā pēc pamošanās; • periodiskiem redzes traucējumiem, piemēram, miglošanās sajūtai vai “punktiņiem” acu priekšā; • pulsējošai skaņai vai dūkšanai ausīs; • paaugstinātai aizkaitināmībai un emocionālai nestabilitātei; • aizdusai un sliktai fiziskās slodzes panesībai.Šādu simptomu gadījumā ieteicams regulāri kontrolēt asinsspiedienu un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu, lai savlaicīgi uzsāktu hipertensijas terapiju.Kardiologs Sergejs Pikta vērš uzmanību, ka, lai arī mūsdienu tehnoloģijas piedāvā iespēju sekot līdzi asinsspiediena rādītājiem viedierīcēs, jāņem vērā, ka tās nav medicīniskas ierīces un lielākā daļa izmanto PPG (fotopletizmogrāfijas) sensorus, kas mēra asinsvadu svārstības, nevis tieši spiedienu. Būtiska ir arī kalibrēšana – daudzas ierīces reizi mēnesī ir “jākalibrē” ar parasto tonometru. Ja tas netiek darīts, dati ir kļūdaini. Tādējādi viedpulksteņi var būt noderīgi skrīningam, lai pamanītu neparastas svārstības, tomēr tie nevar aizstāt augšdelma tonometru terapijas pielāgošanai.

Veselība

Health

Ik gadu 17. maijā tiek atzīmēta Pasaules hipertensijas diena, lai pievērstu uzmanību paaugstinātam asinsspiedienam jeb hipertensijai – vienam no būtiskākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Vairāk par simptomiem, kas...

Hipertensija – veselības drauds, kuru bieži nejūtam

Similar news

Loading...