Vēl pavisam nesen vārdu salikumu “izdegšanas sindroms” bija
dzirdējis vien retais, taču mūsdienu spriedzes pilnajā un uz panākumiem
orientētajā sabiedrībā šī problēma kļūst arvien aktuālāka. Pēc aptuvenām speciālistu
aplēsēm pēdējos gados ar izdegšanas sindromu ir saskāries katrs piektais
strādājošais. 

Kas īsti ir izdegšanas sindroms, kā to atpazīt, kādēļ tas
rodas un ko varam darīt, lai to novērstu? Savā daudzu gadu pieredzē un
ieteikumos dalās <a target="_blank" href="https://dzintari.lv/">”Klīnikas</a> Dzintari” speciālisti. 

<h2>Kas ir izdegšanas sindroms un kurus tas apdraud
visbiežāk? </h2>

Izdegšanas sindroms ir emocionālā un/vai fiziskā noguruma un
izsīkuma stāvoklis, kura iemesls ir ilgstoša pārslodze un emocionāls diskomforts.


Izdegšanas sindroma redzamākās izpausmes ir nepārejoša
noguruma sajūta, intereses trūkums par lietām un notikumiem, motivācijas
zudums, nomākts garastāvoklis, viegla aizkaitināmība, cinisms. Ja problēma
ilgāku laiku tiek ignorēta, cilvēkam var parādīties arī galvas un muskuļu
sāpes, ēšanas traucējumi, miega traucējumi, uztveres problēmas, grūtības
koncentrēties un darbaspēju zudums.

Nav tiesa, ka <a target="_blank" href="https://dzintari.lv/veselibas-traucejumi/">izdegšanas sindroms</a>
apdraud tikai atsevišķas cilvēku grupas. Patiesībā šis mokošais stāvoklis var
piemeklēt ikvienu – gan slavenības, karjeristus, uzņēmējus un augsta ranga
priekšniekus, bet tikpat labi arī – vienkāršā darba darītājus, māmiņas ar
maziem bērniem un studentus. 

Psihologu vērtējumā lielāks risks piedzīvot izdegšanas
sindromu ir tiem, kuru profesija saistīta ar citu cilvēku aprūpi un emocionālu
iesaisti – ārstiem, medmāsām, sociālajiem darbiniekiem, skolotājiem, psihologiem
un citu tā saukto palīdzības profesiju pārstāvjiem. 

Tāpat augstāks stresa līmenis un attiecīgi – lielāka
izdegšanas iespējamība ir cilvēkiem, tikko uzsākot darba gaitas, mainot darbu, strādājot
maiņās vai arī par savu darbu saņemot neadekvāti zemu materiālo un morālo
novērtējumu. 

Raugoties no cilvēka psiholoģisko īpatnību viedokļa, lielāks
risks piedzīvot izdegšanu ir perfekcionistiem, intravertiem un cilvēkiem ar
noslieci uz pesimismu. 

<h2>Kādas pazīmes liecina par izdegšanas sindroma
iestāšanos? </h2>

Mūsdienu sīvās konkurences apstākļos darba devēji un
vadītāji nereti cenšas no saviem darbiniekiem izspiest maksimumu, nepadomājot
par viņu pilnvērtīgas atpūtas un atjaunošanās iespējām, un emocionālo
līdzsvaru. Šāda pieeja ir ne vien neētiska, bet ilgtermiņā arī neizdevīga
pašiem darba devējiem. Tāpat kā jebkurai mašīnai, lai tā nevainojami
funkcionētu, ir nepieciešams regulāri
uzpildīt degvielu un veikt tehnisko apkopi, arī darbinieks būs īsteni
produktīvs un uzņēmumam lojāls tikai tad, ja arī viņam būs iespēja “uzlādēt
baterijas”. 

To, ka darbinieks ir uz izdegšanas robežas, ne vienmēr var
uzreiz pamanīt. Cilvēki šādu stāvokli mēdz uztvert ar bailēm, sakāves,
izgāšanās un vainas sajūtu, tādēļ cenšas to slēpt cik ilgi vien iespējams. 

Taču vadītājiem, kolēģiem un darba devējiem vajadzētu kļūt
uzmanīgiem, ja darbinieka uzvedībā parādās kādas no šīm pārmaiņām: 

<ul><li>intereses trūkums, izvairīšanās uzņemties
iniciatīvu un atbildību</li><li>emocionālā atsvešināšanās no kolēģiem, apkārtējiem
cilvēkiem</li><li>darba un termiņu kavēšana</li><li>alkohola vai psihotropo vielu lietošana</li><li>viegla aizkaitināmība, cinisms, bieži konflikti
ar apkārtējiem</li><li>nevīžība, nerūpēšanās par sevi</li><li>apātiskums, vienaldzība, hroniska miegainība.</li></ul>













<h2>Kā pasargāt darbiniekus no izdegšanas? </h2>

Tāpat kā jebkurā citā lietā, arī darbinieku izdegšanas
jautājumā daudz labāki rezultāti būs, ja par to tiks padomāts laikus. Pirmie
pozitīvie soļi ceļā uz to jau ir manāmi – ne velti arvien biežāk profesionālo
attiecību vidē ienāk tāds jēdziens kā “darba un dzīves balanss”. Izvēloties
nākamo darba vietu, cilvēkiem, jo sevišķi – jaunākajai paaudzei vairs nav
svarīgs tikai algas apmērs, bet arī visu to faktoru kopums, kas ļaus sevi
realizēt maksimāli produktīvi, vienlaikus izmantojot pilnvērtīgas atjaunošanās
iespējas. 

Lai radītu saviem darbiniekiem veselīgu un produktīvu vidi,
darba devējiem un vadītājiem vajadzētu nodrošināt šīs lietas: 

<ul><li>Pārdomāta laika un darbu plānošana nesamērīgas
slodzes un hroniskas “ugunsgrēka dzēšanas” atmosfēras vietā. Ja vien darba
specifika to pieļauj, jābūt skaidri nodalītam darbinieku privātajam laikam, kad
viņus nedrīkst traucēt darba jautājumos. </li><li>Kolektīva mikroklimats, kas jau saknē nepieļauj
toksiskas attiecības, intrigas, mobingu kolēģu starpā. To nodrošināt palīdz
skaidri nodefinēti mērķi un uzdevumi, “caurspīdīga” atalgojuma un bonusu sistēma,
atklāta un godīga komunikācija, objektīvi vērtējumi. </li><li>Izdegšanu darba vietā visvairāk veicina ne tikai
liela slodze pati par sevi, bet vēl vairāk – sajūta, ka tavs darbs netiek
pienācīgi novērtēts. Darbiniekiem ir nepieciešama atzinība par paveikto, un arī
morālas dabas novērtējumam ir liela nozīme. Ne velti saka, ka vārdi spēj gan
nogalināt, gan pacelt spārnos. </li><li>Vienas no visvairāk pieejamajām un efektīvākajām
zālēm pret stresu, izdegšanu un depresiju ir sports, kustība, aktivitātes brīvā
dabā. Cilvēkam kustoties, organismā izdalās vielas, kas vairo labsajūtu, kā arī
viņi izturīgāki pret slimībām, lielu slodzi un stresu. Tādēļ darbinieku
fiziskās aktivitātes būtu jāveicina, cik vien iespējams. </li><li>Apmierinātība ar dzīvi un darbu, attiecības
kolektīvā ir psiholoģiski smalkas lietas, kuru noregulēšanai ar vienkārši labo gribu
ne vienmēr būs pietiekami, tāpēc ļoti noderīgas būtu gan <a target="_blank" href="https://dzintari.lv/pakalpojumi/">psihologa, psihiatra konsultācijas</a> ,
gan arī atslodzes/rehabilitācijas
programmas <a target="_blank" href="https://dzintari.lv/pakalpojumi/arstnieciskas-rehabilitacijas-programmas">“Izdegšanas
sindroma ārstēšanai un profilaksei</a>”, lai darbiniekam ir iespēja atslēgties
no ierastās vides un savest sevi kārtībā, lai ar jauniem spēkiem atsāktu darbu.</li></ul>

"Klīnika Dzintari" SIA,  konsultatīvais kabinets

"Klīnika Dzintari",  SIA

 psychiatrist

mental health

Public

Vēl pavisam nesen vārdu salikumu “izdegšanas sindroms” bija dzirdējis vien retais, taču mūsdienu spriedzes pilnajā un uz panākumiem orientētajā sabiedrībā šī problēma kļūst arvien aktuālāka. Pēc aptuvenām speciālistu aplēsēm pēdējos...

Izdegšana darba vietā – kā atpazīt un ko darīt, lai to nepieļautu?

Similar news

Loading...

Loading...

Izdegšana darba vietā – kā atpazīt un ko darīt, lai to nepieļautu?

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...

Loading...