Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekritīs Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasībām par vēlamo
slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gadā, jo neredz iespējas tam iegūt
papildu nepieciešamo finansējumu, žurnālistiem trešdien sacīja izglītības un
zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Politiķe norādīja, ka budžeta gads šobrīd ir pusē, tāpēc
nevarot runāt par kādām izmaiņām, ja pedagogiem nāktos strādāt bez papildu
finansiālā ieguvuma. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) esot
apliecinājis, ka šajā gadā IZM nevar rēķināties ar papildu finansējumu, lai
jaunā veidā sabalansētu pedagogu slodzes.

Čakša uzskata, ka LIZDA piedāvājums turklāt neatrisinātu
pedagogu pārslodzi. "Arodbiedrības piedāvājums nevis samazina pārslodzi,
bet rada jaunas vakances. [Mēs] nosacīti piemaksājam, bet slodze nesamazinās.
(..) Ja ir labi apmaksāta slodze, balanss izkārtojas dabiski," sprieda
politiķe.

IZM un LIZDA trešdien turpināja sarunas par pedagogu slodžu
balansēšanu. Diskusijā piedalījās arī finanšu ministrs un pārstāvji no Latvijas
Pašvaldību savienības (LPS) un izglītības pārvaldēm. "Tas sarunām iedod
citu dinamiku, jo beidzot satiekas darba devējs ar darba ņēmēju," vērtēja
Čakša.

Pie vienota redzējuma, tostarp par to, ko nozīmē pedagoga
slodzes sabalansēšana, IZM un LIZDA arvien nav nonākušas.

Jaunos slodžu balansēšanas principus virzīs līdz ar jauno
finansēšanas modeli "Programma skolā". Tas nozīmē, ka jauno
finansēšanas modeli ieviesīs visās pašvaldībās vienlaicīgi no 2025.gada septembra,
apstiprināja Čakša.

IZM ieceri jaunnedēļ, 27.maijā, skatīs arī LPS Izglītības un
kultūras komiteja.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA
streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā
gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to
īstenot.

IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem
pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija
rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam
astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti,
mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes
vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un
tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu,
pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas
saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu
samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.

Turpretī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) ir
pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka
pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi
viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM
piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra
ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.

"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs
nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to,
lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz
kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra
politiķe.

Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku
uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to
bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un
pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota,
lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.

Skolotāji

Izglītības un zinātnes ministrija

Politika

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 

Public

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekritīs Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gadā, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo...

IZM nepiekrīt LIZDA redzējumam par pedagogu slodžu balansēšanu no septembra, jo tam nav finansējuma

LETA

Similar news

Loading...