VID neatkāpjas no draudiem - ar atpakaļejošu datumu pieprasīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu par visiem pēdējos trijos gados saņemtajiem ienākumiem vismazākajiem uzņēmējiem, PVN nereģistrētajiem. Uzņēmēju ieskatā, šāda rīcība ir nepamatota un nesamērīga, grauj pašu mazāko uzņēmēju darbību, un cerēto nodokļu ieņēmumu vietā valstī samazināsies nodokļu maksātāju un uzņēmēju skaits.Viesu izmitinātāji un PVNPVN likums nosaka, ka pievienotās vērtības nodokļa reģistrā nav jāreģistrē uzņēmējdarbība, ja gada apgrozījums izmitinātājam nepārsniedz 50000 EUR. Ar šādu domu labticīgi savu mazo uzņēmējdarbību veica daudzi vismazākie uzņēmēji, izmitinot viesus, piemēram, vasaras sezonā, pāris istabās vai atpūtas namiņos. Līdz 2017. gadā aktualizējās jautājums par prasību aprēķināt un nomaksāt PVN gadījumos, kad tūrisma mītne ievietojusi informāciju par sevi ārvalstīs reģistrētos rezervēšanas portālos (piemēram, Booking.com), un portāls izrakstīta rēķinu par savu sniegto pakalpojumu.Praksē tas nozīmēja absurdu situāciju: PVN jāmaksā no visiem ieņēmumiem - arī tādiem, kam nav saistības ar ārvalstīs reģistrētu rezervācijas platformu izmantošanu, palielinot pakalpojuma cenu klientam, un uzliekot nesamērīgu administratīvu grāmatvedības slogu, kas iet līdzi PVN reģistrācijai, vismazākajiem uzņēmējiem. Mazajiem viesu izmitinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem reģionos vidēji 80% klientu ir vietējie iedzīvotāji, kuri parasti nerezervē (bet nereti iegūst informāciju tur, pēc tam sazinoties ar saimnieku tieši) caur ārvalstu rezervācijas platformām, tādēļ prasība reģistrēties kā PVN maksātājiem, nesasniedzot likumā noteikto ieņēmumu slieksni, un maksāt PVN no visa apgrozījuma, nešķirojot, vai ir izmantoti ārvalstu pakalpojumi, vai nē, jau sākotnēji ir nepamatota. Diskusija starp valsti un uzņēmējiem ir aktuāla jau turpat desmit gadus, taču valsts līdz šim nepiedāvāja mazajam uzņēmējam nekādu adekvātu risinājumu.Nepilnīgas konsultācijas un sodi mazajiem uzņēmējiem2024.gads, kad ārvalstu platformas sāka sniegt datus par izdarītajām rezervācijām VID, daudziem mazajiem uzņēmējiem nāca ar pārsteiguma ziņu no VID, ka jāmaksā PVN par vairākiem iepriekšējiem gadiem un papildus nokavējuma procenti. Uzņēmēji, kuri ik gadus bija godprātīgi maksājuši IIN un iesnieguši VID atskaites, kurās skaidri redzami darījumi caur ārvalstu rezervācijas platformām, bija šokā ne tikai par maksājamo summu apjomu, bet, galvenokārt, par faktu, ka VID vairākus gadus pieņēma nodokļu atskaites kā pareizas, nenorādot uz situāciju ar PVN reģistrācijas prasību. Tas varētu liecināt par VID ierēdņu nekompetenci vai nepilnīgu pienākumu pildīšanu, pārbaudot uzņēmēju atskaites un pavaddokumentus.Uzsākot mazo uzņēmējdarbību, daudziem nav zināšanu grāmatvedībā, tādēļ topošie uzņēmēji paļāvās uz indiviuālām VID konsultācijām, kurās tika norādīts, ka PVN nav jāreģistrē zem noteiktā apgrozījuma sliekšņa (šobrīd 50 000 EUR gadā), taču izpalika skaidrojums par nepieciešamību reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, ja izmanto ārvalstīs reģistrētu rezervācijas platformu pakalpojumus. Uzticoties nepilnīgām konsultācijām, riska situācijā ir ne tikai izmitinātāji, bet arī citi mazie uzņēmēji, piemēram, amatnieki, mazie ražotāji, kuri savus darbus pārdod dažādās interneta platformās.Vai tiešām mazie uzņēmēji nevēlas maksāt nodokļus?Viesu izmitināšanas uzņēmumi reģistrējas kā PVN maksātāji, ja, sasniedzot noteiktu biznesa apjomu, spēj gan samaksāt PVN, gan investēt uzņēmuma attīstībā, gan algot grāmatvedi ar atbilstošu izglītību, kas izprot nodokļu sistēmu un pareizi tos aprēķina. Darbība ar ārvalstu rezervācijas platformām noteikti nebija izšķirošais iemesls reģistrēties kā PVN maksātājam. Taču PVN režīms ir pārāk sarežģīts pavisam mazam uzņēmējam, kurš nav profesionāls grāmatvedis, un kam nelielais biznesa apjoms nedod pietiekamus ienākus, lai algotu grāmatveža pakalpojumus. Nav taisnīgi visus šos uzņēmējus uzskatīt par “spītīgiem nodokļu nemaksātājiem” (Baibas Šmites - Roķes intervija Delfos 19.02.26), bet gan vērts uzdot jautājumu, vai valsts izdarīja savu mājas darbu, dodot vienkāršu un pieejamu risinājumu mazajiem uzņēmējiem, kā nomaksāt šo nodokli.Jaunais īpašais PVN režīms - interpretācija sabojā labu risinājumuKopš 2025. gada 1. jūlija risinājums šķietami ir atrasts - nodokļu maksātāji, kas nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, reģistrējas īpašajā PVN režīmā saskaņā ar PVN likuma 139.² pantu, kas paredz PVN nomaksu tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļu maksātājiem. Taču jau atkal tas izrādījies slazds mazajiem uzņēmējiem. Nupat jaunajā kārtībā reģistrējušies uzņēmēji saņem paziņojumu no VID ar prasību nomaksāt PVN par trīs iepriekšējiem gadiem, ja tie ir reklamējušies ārvalstu platformās, turklāt - no visa apgrozījuma un pēc esošās likumdošanas - iespējams, arī ar nokavējuma procentiem.Labi domātais risinājums atkal ir nonācis strupceļā. Mazie uzņēmēji šādā veidā tiek iebiedēti, jo, noticot savai valstij, kārtējo reizi tiek “izģērbti” - daudzos gadījumos viņi aprēķināto summu vienkārši nespēj samaksāt un savu uzņēmējdarbību slēdz.

Taxes

Hotels

 travel

Public

VID neatkāpjas no draudiem - ar atpakaļejošu datumu pieprasīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu par visiem pēdējos trijos gados saņemtajiem ienākumiem vismazākajiem uzņēmējiem, PVN nereģistrētajiem. Uzņēmēju ieskatā, šāda rīcība ir...

Jaunais īpašais PVN režīms viesu izmitinātājiem pagaidām neatrisina situāciju - VID draud ar nesamērīgiem “parādu” maksājumiem

LETA

Similar news

Loading...