Pētījumi apstiprina, ka jaungada finanšu apņemšanās nereti “izkūst” ātrāk par pēdējo ziemas sniegu, taču iemesls ne vienmēr ir disciplīnas trūkums un var būt saistīts ar citiem aspektiem.Risinājums visbiežāk ir praktisks, piemēram, skaidrs un izmērāms mērķis, mazi soļi un automatizācija, kas ļauj pildīt iecerēto arī tad, kad motivācija sarūk, norāda “Bigbank” Latvijas filiālē.Kāpēc finanšu apņemšanās izplēn?<ul><li>Nav konkrēta mērķa</li></ul>Viens no klupšanas akmeņiem – uzstādītais mērķis ir pārāk vispārīgs. Tādas frāzes kā “krāšu vairāk” vai “tērēšu mazāk” skan iedvesmojoši, bet ikdienā tās nedod skaidru atbildi: cik tieši, līdz kuram datumam un ar ko sākt? Galu galā nav sajūtas, ka virzies uz priekšu, jo nav izmērāma progresa. Cilvēka smadzenēm motivāciju uztur nevis solījums, bet redzams pierādījums, ka sistēma strādā.<ul><li>Nav arī noteikta termiņa</li></ul>Ja nav datuma, līdz kuram vēlies sasniegt izvirzīto apņemšanos, piemēram, uzkrāt konkrētu summu, mērķis kļūst bezgalīgs un viegli atliekams. Iespējams, ka šodien šķiet – gan izdarīšu to rīt, bet rīt – jau nākamnedēļ. Tieši atlikšana bieži vien ir iemesls, kāpēc neizdodas realizēt ieceri.<ul><li>Pārmaiņas notiek pārāk strauji</li></ul>Finanšu mērķi ir maratons, nevis sprints, un pārāk ambiciozs starts mēdz kļūt par iemeslu tam, kāpēc viss apstājas. Ja ierastais dzīves ritms un tēriņu paradumi vienā dienā tiek apgriezti kājām gaisā, nervu sistēma un maciņš bieži vien “atspēlē” atpakaļ. Ja izvirzītais mērķis nav reālistisks, rezultāts, visticamāk, netiks sasniegts un motivācija kritīsies.<ul><li>Nav skaidras sistēmas</li></ul>Ja nav skaidras sistēmas, kā mērķi sasniegt, pietiek ar pāris aizņemtām nedēļām, neparedzētiem izdevumiem vai nogurumu, lai process apstātos, un jau februārī rastos sajūta, ka nekas nesanāk. Sistēma nozīmē, ka process strādā arī tajās nedēļās, kad tu nejūties īpaši motivēts. Piemēram, ja mērķis ir uzkrāt 600 eiro drošības spilvenam līdz 1. jūnijam, sistēma var būt vienkārša: algas dienā automātiski pārskaiti 100 eiro uz krājkontu, reizi nedēļā vienā noteiktā dienā ātri pārskati tēriņus, bet spontānajiem pirkumiem nosaki konkrētu mēneša limitu (piemēram, 50 eiro). Šādi mērķis kļūst par rutīnu, nevis piespiedu lietu, ko pildi vien tad, kad ir motivācija.<ul><li>Nav atalgojuma, kas sniegtu gandarījumu</li></ul>Ja krāšana tiek uztverta tikai kā atteikšanās, ilgtermiņā tā var nogurdināt. Lai mērķa izpilde būtu ilgtspējīga, procesam jābūt patīkamam un rezultātam – pamanāmam. Ja ierobežojumi ir pārāk stingri un katrs mēnesis ir tikai par taupīšanu, un dzīvē nav neviena maza, iepriekš ieplānota prieka, bieži vien notiek pretējais: uzkrājums nevis iedrošina, bet rada spriedzi, un tad seko impulsīva “atlīdzība” ar pārlieku lieliem un neparedzētiem tēriņiem.Ko darīt, lai sasniegtu kāroto?<ul><li>Izvirzi sasniedzamu mērķi</li></ul>Ja uzkrājums tiek sadalīts mazākos, sasniedzamos posmos, progress ir redzamāks, un tas dod papildus motivāciju turpināt. Piemēram, ja tava alga ir 1200 eiro pēc nodokļu nomaksas, vari sākt ar 5 % principu un katru mēnesi automātiski atlikt 60 eiro. Ja redzi, ka tas izdodas bez spriedzes, pēc diviem vai trīs mēnešiem vari šo summu palielināt līdz 8 % (96 eiro) vai 10 % (120 eiro) mēnesī.<ul><li>Padari krāšanu par paradumu</li></ul>Pētījumi rāda – lai ieviestu jaunu paradumu, nepieciešamas vidēji 66 dienas. Tātad, ja 2026. gada 1. janvārī esi sācis pildīt jaungada apņemšanos, piemēram, ik dienu speciāli izveidotā digitālajā tabulā pierakstīt katru tēriņu, teorētiski ap šā gada 7. martu tam vajadzētu kļūt par paradumu.Tam, ko esi apņēmies, laika gaitā jākļūst par daļu no tava dzīvesveida, jo tad uzkrājumu veidošana vai tēriņu uzskaitīšana vairs nešķitīs kā apgrūtinājums, bet drīzāk kā ikdienas sastāvdaļa.<ul><li>Liec lietā SMART modeli</li></ul>Efektīvs var būt SMART modelis (“specific” – konkrēts, “measurable” – izmērāms, “attainable” – sasniedzams, “relevant” – svarīgs, “time bound” – izpildāms konkrētā laikā). Tas nozīmē, ka mērķis formulēts tā, lai uzreiz ir skaidrs, ko tieši tu vēlies sasniegt, kāpēc un līdz kuram datumam, kā arī – vai tas tev reāli šobrīd ir paveicams.Šāda pieeja ļaus mērķim būt izmērāmam – noteiktajā datumā varēsi pārliecināties, vai izdevies sasniegt attiecīgo summu. Tātad “krāšu vairāk” vietā mērķis var skanēt šādi: “Līdz 1. jūnijam uzkrāšu 600 eiro drošības spilvenam, katru mēnesi atliekot 100 eiro”. Šeit viss ir uzreiz saprotams: summa, mērķis un termiņš.Vari izvirzīt trīs uzkrājumu kategorijas: drošība (līdzekļi neparedzētiem gadījumiem), attīstība (izglītībai un mājoklim) un prieks (ceļojumiem un izklaidei).<ul><li>Apsver krājkonta izveidi</li></ul>Krājkonts var būt vienkāršs, bet ļoti efektīvs instruments. “Atsevišķs konts rada psiholoģisku barjeru – nauda ir citā vietā, un to ir grūtāk, pašam nemanot, iztērēt spontāni vai citiem nolūkiem. Tas pats par sevi samazina impulsīvos tēriņus, jo starp vēlmi un iztērēšanu parādās papildu solis,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.Viņš arī uzsver, ka šāda pieeja uzkrājumu veidošanai ir īpaši izdevīga, jo tā liek naudai “pelnīt”. Apsverot krājkonta izveidi, būtiski ir salīdzināt kredītiestāžu piedāvātās procentu likmes. To iespējams izdarīt Latvijas Bankas tīmekļa vietnē, sadaļā “Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes”.<ul><li>Automatizē uzkrājumus</li></ul>Ja pārskaitījums uzkrājumam notiek automātiski, mērķis vairs nebalstās uz atcerēšanos vai gribasspēku. Tu vienkārši uzbūvē sistēmu, kas strādā tavā labā arī tad, kad esi aizņemts, nogurums ir lielāks vai motivācija – zemāka.<ul><li>Pārskati budžetu ik mēnesi</li></ul>Lai mērķi nepazustu ikdienas skrējienā, noder vienkāršs mēneša pārskats. Tas nav paredzēts, lai sevi “sodītu”, bet gan atskatītos uz padarīto un pielāgotos. Jautājums nav tikai “vai es izpildīju?”, bet arī “kas šomēnes strādāja un kas nē?”.Ļoti svarīgi ir nepārmest sev, ja mēnesis tomēr nav bijis perfekts. Reizēm neparedzētu izdevumu dēļ progress var būt lēnāks, taču tas nav iemesls visu mest pie malas – tas ir iemesls rast veidus, kā pielāgoties. Iespējams, ir jāmaina līdzekļu apjoms, ko ik mēnesi novirzi uzkrājumam, vai arī nedaudz jāpagarina vēlamais apņemšanās izpildes termiņš

Money

Public

Pētījumi apstiprina, ka jaungada finanšu apņemšanās nereti “izkūst” ātrāk par pēdējo ziemas sniegu, taču iemesls ne vienmēr ir disciplīnas trūkums un var būt saistīts ar citiem aspektiem. Risinājums visbiežāk ir...

“Jaunajā gadā apņemos…” – kā izveidot finanšu mērķus, kas dzīvo ilgāk par februāri?

LETA

Similar news

Loading...