Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz iespēju būvēt jaunas ēkas krasta kāpu aizsargjoslā ne vien pilsētās, kā līdz šim, bet arī ciemos. Tas radījis satraukumu vides aizstāvju vidū, jo šādas izmaiņas varētu apdraudēt vēl neskartas dabas teritorijas Latvijas jūras piekrastē, vēsta 360 ziņas.

Likumprojekta mērķis tiek skaidrots ar nepieciešamību mazināt birokrātiju būvniecības saskaņošanā. Taču dabas eksperti norāda, ka likumprojekta teksts patiesībā nepiedāvā vienkāršotu saskaņošanas kārtību, bet gan būtiski paplašina apbūvei pieejamās teritorijas. Viņuprāt, sabiedrības kopējais ieguvums šajās izmaiņās nav pietiekami izvērtēts.

Vides aizstāvji brīdina, ka, pieņemot grozījumus, atsevišķi zemes īpašnieki varētu iegūt iespēju attīstīt nekustamos īpašumus, kas līdz šim atradās aizsargājamā zonā. Vienlaikus eksperti uzsver, ka šādai attīstībai būtu jāvērtē iespējamā ietekme uz vidi, tostarp ņemot vērā klimata pārmaiņas un krasta eroziju, kas jau šobrīd apdraud piejūras teritorijas.

No pašvaldību puses izskan aicinājums saglabāt līdzšinējo piesardzību. Piemēram, Saulkrastu novadā uzsver, ka pat tad, ja ciemu statuss tiktu pielīdzināts pilsētām likuma izpratnē, tas vēl nenozīmētu, ka kāpu apbūve kļūtu iespējama vai tiktu atbalstīta. Pašvaldības pārstāvji uzsver, ka turpinās stingri ievērot aizsargjoslu regulējumu un aizsargāt piekrasti no pārbūves.

Lai arī būvniecība kāpu zonā joprojām paredz detalizētu ietekmes uz vidi izvērtējumu, neatbildēts paliek jautājums – vai piekrastes ciemi nākotnē varētu kļūt par jaunu Jūrmalu, kur privātmājas un viesnīcas aizstāj dabiskās ainavas. Atbilde būs atkarīga no katras pašvaldības izvēlētās attīstības politikas un sabiedrības attieksmes pret piejūras aizsardzību.

Aizsargjoslu likums ir spēkā kopš 2002. gada, un tā grozījumi sabiedrībā regulāri izraisījuši plašas diskusijas. Arī šoreiz likuma virzība valdībā un Saeimā tiks rūpīgi vērota, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz vienu no Latvijas vērtīgākajām dabas bagātībām – jūras piekrastes kāpām.