Smaguma
sajūta kājās, tūska vai redzams kapilāru tīklojums nereti tiek uztverti kā
ikdienas noguruma sekas. Tomēr šie simptomi var liecināt par vēnu darbības
traucējumiem jeb hronisku venozu nepietiekamību. Par profilakses nozīmi un
ārstniecības iespējām varikozo vēnu gadījumā stāsta Veselības centrs 4 flebologs,
asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze
Priedniece.

<h2>Pievērsiet
uzmanību simptomiem</h2>

Kā stāsta
flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs, vēnu slimību sākuma pazīmes ne
vienmēr ir viennozīmīgas – tās var līdzināties citu veselības problēmu
simptomiem, piemēram, mugurkaula vai nervu sistēmas traucējumiem. Tāpēc nereti
pacienti pie flebologa nonāk pēc cita speciālista ieteikuma. Visbiežākās
sūdzības, kas var liecināt par vēnu problēmām, ir smaguma un noguruma sajūta kājās,
nemierīgas kājas, tūska, kā arī redzamu kapilāru vai vēnu tīklojums. Vēlāk papildus
smaguma sajūtai kājās var parādīties arī nieze, ādas krāsas izmaiņas vai
pigmentācija. Biežāk pacienti sākotnēji šos simptomus nesaista ar vēnu
veselību, tomēr tie var būt signāli par venozu nepietiekamību, kuru dēļ ir
jādodas pie flebologa. Jo agrāk problēma tiek atklāta, jo vienkāršāka un
efektīvāka ir tās ārstēšana, uzsver speciālists.

Svarīgi
atcerēties – vēnu mazspēja var attīstīties arī bez vizuālām pazīmēm. Precīzu
diagnozi iespējams noteikt, tikai dodoties pie ārsta un veicot duplex
ultrasonogrāfiju.

<h2>Galvenie
riska faktori – ģenētika un dzīvesveids</h2>

Kas ietekmē
vēnu veselību, un kurus faktorus mēs varam novērst? Kā skaidro flebologs,
asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs, vēnu veselību ietekmē gan iedzimtība, gan
ikdienas paradumi. Būtiskākie riska faktori ir ģenētiska nosliece, hormonālās
izmaiņas (īpaši sievietēm), kā arī ilgstošs sēdošs vai stāvošs darbs. Tāpat
nozīme ir liekajam svaram, mazkustīgam dzīvesveidam un blakus saslimšanām. 

Ģenētiku
mainīt nevaram, bet dzīvesveids ir mūsu rokās. Regulāras kustības un veselīgi
ieradumi var būtiski samazināt risku, uzsver ārsts. Fiziskās aktivitātes ir svarīgas
vēnu veselībai, taču nozīme ir arī līdzsvaram. Tāpēc ieteicamas mērenas aerobas
aktivitātes, piemēram, pastaigas vai viegla skriešana – no trīs līdz pieciem
kilometriem dienā. Savukārt pārmērīga slodze, īpaši ļoti smagu svaru celšana
stāvus pozīcijā, var radīt papildu slodzi vēnu vārstuļiem, tāpēc ar to būtu
jāuzmanās.

Cilvēkiem,
kuru ikdiena ir saistīta ar ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu, ir īpaši svarīgi
ieviest profilaktiskus pasākumus. Ieteicams darba laikā valkāt piemērotas kompresijas
zeķes, regulāri izkustēties un veikt vienkāršus vingrinājumus, aktivizēt ikru
muskulatūru (piemēram, sēžot un novietojot pēdas pie zemes, 10 reizes pacelt un
nolaist pēdas pirkstgalus, pēc tam 10 reizes pacelt un nolaist papēžus;
atkārtot 3 piegājienos; vingrinājumu ieteicams veikt reizi stundā).

Tāpat būtiska
ir pietiekama šķidruma uzņemšana, jo nepietiekams ūdens daudzums organismā var
veicināt asins sabiezēšanu un palielināt trombu veidošanās risku.

<h2>Kompresijas
zeķes – būtisks atbalsts</h2>

Kompresijas
zeķes ir viens no biežāk izmantotajiem risinājumiem gan vēnu problēmu
profilaksei, gan simptomu mazināšanai. Tās palīdz uzlabot asinsriti kājās,
samazināt smaguma sajūtu, tūsku un diskomfortu, īpaši cilvēkiem ar sēdošu vai
stāvošu darbu. Lai arī kompresijas zeķes neizārstē vēnu nepietiekamību, tās ir
būtisks atbalsts simptomu kontrolē un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tās ir īpaši
ieteicamas cilvēkiem, kuri ilgstoši pavada laiku vienā pozā, kā arī tiem,
kuriem jau konstatētas vēnu problēmas vai ir paaugstināts risks to attīstībai.
Flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs skaidro – kompresijas zeķes pieejamas
dažādās klasēs: jo augstāka klase, jo attiecīgi lielāks spiediens uz vēnām.
Profilaktiskos nolūkos var izmantot 1. klases kompresijas zeķes, savukārt
stiprākas kompresijas zeķes lieto tikai pēc ārsta rekomendācijas, izvērtējot
konkrēto situāciju. Ārsts uzsver, ka īpaši svarīgi ir izvēlēties pareizu zeķu
izmēru un kompresijas pakāpi, jo neatbilstošs spiediens var ne tikai
nepalīdzēt, bet arī kaitēt. 

Klīniskā
farmaceite Ilze Priedniece piebilst, ka kompresijas zeķes var būt noderīgs un
būtisks atbalsts sportistiem, grūtniecēm, profilaktiski – ceļojot, stāvoša vai
sēdoša darba veicējiem, kāju diskomforta, noguruma un tūskas gadījumā.
Kompresijas zeķes pieejamas gan īsās, gan garās, kā arī zeķubikšu veidā. 1.
klases kompresijas zeķes sniedz vieglu spiedienu, bet 2., 3, un 4. klases
kompresijas zeķes lieto tikai pēc ārsta norādījumam, veicot nepieciešamos
mērījumus. 

<h2>Mūsdienīgas
un saudzīgas ārstēšanas iespējas</h2>

Mūsdienās vēnu
ārstniecība ir ļoti attīstīta un ir pieejamas dažādas efektīvas ārstēšanas
metodes – no medikamentozas terapijas un kompresijas zeķēm līdz modernām
ķirurģiskām procedūrām, piemēram, lāzeroperācijām, vēnu slēgšanai ar līmi vai
skleroterapijai, stāsta flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs. Mūsdienās procedūras
parasti ir ātras, mazāk invazīvas, un pacients var atgriezties ikdienas gaitās
jau tajā pašā dienā. Katrai metodei ir savas priekšrocības, tādējādi ir iespēja
piemeklēt pacienta vēlmēm un vajadzībām visatbilstošāko.

Viena no
biežāk izmantotajām metodēm ir lāzeroperācija, kuras laikā bojātā vēna tiek
slēgta ar termisku iedarbību, stāsta ārsts. Procedūra notiek vietējā
anestēzijā, ilgst aptuveni 20–30 minūtes, un pacients jau tajā pašā dienā var
doties mājās. Pēc procedūras parasti nepieciešams valkāt kompresijas zeķes.

Alternatīva
ir vēnu slēgšana ar speciālu medicīnisko līmi. Šī metode ir saudzīgāka – tai
nav nepieciešama anestēzija, un pēc procedūras nav jāvalkā kompresijas zeķes.
Tāpat nepastāv risks termiskam nervu kairinājumam. Tomēr šī metode parasti ir
dārgāka, un tās piemērotību izvērtē ārsts.

Vēl viena
metode ir skleroterapija, kuras laikā vēnā tiek ievadīts speciāls šķīdums vai
putas, kas izraisa vēnas slēgšanos. Tā bieži tiek izmantota mazāku vēnu un
kapilāru ārstēšanai, kā arī kā papildmetode citām procedūrām.

Gan lāzera,
gan līmes metode ļauj sasniegt līdzvērtīgus rezultātus – būtiskākais ir
izvēlēties pacientam piemērotāko risinājumu, uzsver flebologs, asinsvadu
ķirurgs Žoržs Žabūrs. Mūsdienu procedūras ir ātras, drošas un pacientam
saudzīgas. Tās tiek veiktas ultrasonogrāfijas kontrolē, kas ļauj precīzi
identificēt bojātās vēnas un ārstēt tikai tās, saglabājot veselās.

Jo agrāk vēnu
problēmas tiek diagnosticētas, jo vienkāršāka, ātrāka un arī izmaksu ziņā
pieejamāka ir ārstēšana, kā arī mazāks komplikāciju risks. Tādēļ pie ārsta uz
vēnu ultrasonogrāfiju ieteicams doties jau pie pirmajām aizdomām vai
simptomiem, kā arī tad, ja ģimenē ir bijušas vēnu saslimšanas. Tā ir īsa un
vienkārša pārbaude, kas sniedz skaidru atbildi par vēnu veselību. 

<h2>Profilakses
nozīme</h2>

Profilakse
sākas ar vienkāršām, bet regulārām darbībām – uzsver <a target="_blank" href="https://www.benu.lv">BENU Aptiekas</a> klīniskā farmaceite
Ilze Priedniece. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir kustība. Regulāras
fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti kājās un palīdz mazināt smaguma sajūtu un
tūsku. Savukārt sēdoša vai stāvoša darba gadījumā būtiski ir ieplānot regulāras
pauzes, lai izkustētos un pavingrinātu kājas.

Papildus
veselīgam dzīvesveidam noderīgi var būt līdzekļi, kas palīdz mazināt ikdienas
diskomfortu un atbalsta asinsriti kājās. Farmaceite norāda, ka vēnu problēmu
gadījumā bieži tiek izmantoti līdzekļi gan iekšķīgai, gan ārīgai lietošanai.
Tie var palīdzēt samazināt smaguma sajūtu, nogurumu, tūsku un diskomfortu
kājās, īpaši pēc ilgstošas slodzes vai dienas, kas pavadīta sēžot vai stāvot.
Ārīgai lietošanai plaši tiek izmantoti geli un krēmi, kas uzlabo
mikrocirkulāciju un sniedz atvēsinošu, nomierinošu efektu. Tie ir īpaši
noderīgi pēc darba dienas, karstā laikā vai pēc fiziskām aktivitātēm, kad kājas
ir nogurušas un pietūkušas. Savukārt iekšķīgi lietojami līdzekļi var sniegt
sistemātisku atbalstu vēnu tonusam un palīdzēt mazināt venozās nepietiekamības
radītos simptomus ilgtermiņā.

Vēnu
veselības atbalstam bieži tiek izmantoti arī ārstniecības augu ekstrakti,
piemēram, zirgkastaņa, ginks, priežu mizas vai vīnogu lapu ekstrakts, kā arī
vitamīni, piemēram, C un E vitamīns. Šie komponenti tradicionāli tiek
izmantoti, lai palīdzētu uzturēt normālu asinsriti un stiprinātu asinsvadu
sieniņas.

Klīniskā
farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka līdzekļu izvēle jāveic pārdomāti –jākonsultējas
ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos piemērotāko risinājumu konkrētajai
situācijai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj
pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

<h2>Neatlieciet
vizīti pie speciālista!</h2>

Ja simptomi
saglabājas vai pastiprinās, nepieciešama ārsta konsultācija, lai izvērtētu
situāciju un, ja nepieciešams, uzsāktu mērķtiecīgu ārstēšanu. Savlaicīga rīcība
ir būtiskākais priekšnoteikums, lai saglabātu labu vēnu veselību un izvairītos
no sarežģījumiem nākotnē. Flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs iesaka –
atnāciet uz pārbaudi pie flebologa, tā ir ātra un vienkārša. Nenodarbojieties
ar pašārstēšanos pēc internetā atrastas informācijas. Meklēt informāciju un
uzzināt vairāk par vēnu veselību ir noderīgi, tomēr diagnozes noteikšanu un
ārstniecības plāna sastādīšanu atstājiet ārsta ziņā. Un neatlieciet vizīti pie
ārsta uz vēlāku laiku.

Atcerieties! Zāļu nepamatota
lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet
lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties
ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

"BENU Aptieka Latvija" SIA

Legs

Veselība

Health

Smaguma sajūta kājās, tūska vai redzams kapilāru tīklojums nereti tiek uztverti kā ikdienas noguruma sekas. Tomēr šie simptomi var liecināt par vēnu darbības traucējumiem jeb hronisku venozu nepietiekamību. Par profilakses...

Kā laikus atpazīt vēnu problēmas?

Similar news

Loading...

Kā laikus atpazīt vēnu problēmas?

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...