Rudenī bērna noskaņojums un uzvedība var mainīties – kāds kļūst noguris un vieglāk aizkaitināms, cits vairāk noslēdzas sevī vai sāk izvairīties no sarunām. Ne vienmēr šādas pārmaiņas nozīmē nopietnas grūtības, tomēr tās var būt arī pirmais signāls, ka bērnam nepieciešama lielāka uzmanība un atbalsts no tuviniekiem.Drošas, cieņpilnas attiecības ģimenē un regulārs, kvalitatīvs kopā pavadīts laiks var palīdzēt gan stiprināt bērna pašsajūtu, gan laikus pamanīt grūtības, norāda Ropažu novada Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta nodaļas sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem Arta Skudra-Štarka.“Bērna grūtības bieži vien neizpaužas tikai vārdos. Izmaiņas var parādīties uzvedībā, dienas ritmā, ēšanas un miega paradumos un attiecībās ar vecākiem un vienaudžiem. Tāpēc pieaugušajiem ir svarīgi ne tikai skatīties uz to, ko bērns dara, bet arī ieklausīties un mēģināt saprast, kas ar bērnu notiek,” uzsver Arta Skudra-Štarka.<blockquote>Bērnam vispirms nepieciešams pieaugušais, kurš ir klātesošs.</blockquote>Tieši labas attiecības ģimenē var kļūt par nozīmīgu atbalsta pamatu šādos agrīno grūtību brīžos. Attiecību veidošana nav atsevišķs uzdevums, ko sākt tikai tad, kad parādījušās problēmas – attiecības ir jāveido ik dienu. Pēc speciālistes teiktā, bērnam ir būtiski zināt, ka viņam ir pieaugušais, kurš viņu uzklausīs un būs pieejams arī tad, ja saruna ir smaga un nopietna. Lai to veidotu, nav nepieciešami sarežģīti risinājumi, bet svarīga ir ikdienas klātbūtne, interese un laiks, kas patiešām veltīts bērnam.Bērnam nav vajadzīgas ilgas un dārgas aktivitātes! Viņš pats var pateikt, ko vēlas darīt kopā ar vecāku. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā veidot tuvas attiecības, ir pavadītais laiks kopā ar bērnu, ko iespējams vienkārši iekļaut ikdienas ritmā. Būtiski ir šajā laikā ļaut bērnam vadīt sarunu vai izvēlēties kopīgo nodarbi, nevis izmantot kopā būšanu tikai, lai pārrunātu mācības, uzvedību vai problēmas. Tā var būt pastaiga, galda spēle, kopīga ēdiena gatavošana, došanās uz bibliotēku, izbrauciens ar velosipēdu vai pavisam vienkārša kopīga darbošanās mājās.Ikdienas kopā būšana palīdz veidot uzticēšanosKopīgas aktivitātes vienlaikus var palīdzēt arī pamanīt pārmaiņas bērna uzvedībā. Darbojoties kopā, bērnam ne vienmēr ir nepieciešams apsēsties uz formālu “nopietnu sarunu”, lai pastāstītu, kas viņu satrauc. Saruna var sākties dabiski, un pieaugušais var pamanīt arī neverbālus signālus – bērna noskaņojumu, reakcijas vai izmaiņas uzvedībā.Lai bērns justos droši runāt arī par grūtībām, nozīmīga ir ne tikai individuāla uzmanība, bet arī kopējā ģimenes vide. Bērni atkārto vecāku rīcību – daudz mācās tieši vērojot pieaugušos. Abu vecāku savstarpējā uzklausīšana, cieņpilns dialogs un spēja risināt domstarpības bez savstarpējas noniecināšanas ir būtisks piemērs bērnam. Arī konfliktos svarīgi ne tikai runāt, bet patiešām sadzirdēt otra viedokli. Ja ģimenē viens otru uzklausa, sarunājas un spēj pieņemt atšķirīgus viedokļus, bērns šo pieredzi apgūst un pārnes arī uz savām attiecībām.Vienlaikus veselīga ģimenes vide nenozīmē, ka bērnam nekad nebūs grūtību. Arī ģimenē, kurā ir cieņpilnas attiecības, bērns var piedzīvot trauksmi, nomāktību, konfliktus, vienaudžu ietekmi vai citas grūtības. Būtiski ir tas, lai pieaugušais šīs pārmaiņas pamanītu un vajadzības gadījumā nevilcinātos meklēt palīdzību, bet bērns uzticētos palīdzību lūgt. Vecākiem nav jāgaida, līdz situācija kļūst ļoti nopietna – pie speciālistiem ir vērts vērsties arī tad, ja radušās šķietami nelielas bažas par bērna attīstību, uzvedību vai pašsajūtu.Nebaidīties meklēt palīdzībuĢimenēm pieejamais atbalsts sociālajā dienestā var būt dažāds – sociālā darbinieka konsultācijas darbam ar ģimenēm un bērniem vai jauniešiem, psihologa konsultācijas, sociālie pakalpojumi, atbalsta un izglītojošās grupas, kā arī dažādas bērniem un vecākiem paredzētas aktivitātes. Katrai ģimenei piešķirtais atbalsta apjoms būs atšķirīgs – to noteiks paša bērna un ģimenes vajadzības.Rudens pārmaiņas tādējādi var kļūt arī par iespēju pievērst bērnam vairāk uzmanības – ne tikai vērtēt, kā viņam veicas skolā, bet arī pajautāt, kā viņš jūtas, un ikdienā atrast laiku kopīgām aktivitātēm.. Jo ciešāks ir kontakts ar bērnu ikdienā, jo vieglāk pamanīt arī nelielas pārmaiņas un laikus sniegt nepieciešamo atbalstu, pirms grūtības kļūst lielākas.

Bērni

Attiecības

Children

Rudenī bērna noskaņojums un uzvedība var mainīties – kāds kļūst noguris un vieglāk aizkaitināms, cits vairāk noslēdzas sevī vai sāk izvairīties no sarunām. Ne vienmēr šādas pārmaiņas nozīmē nopietnas grūtības,...

Kā pamanīt bērna saucienu pēc palīdzības? Atslēga ir ikdienas klātbūtne

LETA

Similar news

Loading...