<p>Depresija bieži vien ir tas vārds, ko izmantojam vienkārši
aprakstot to, ka nelāgi kādu dienu jūtamies. Tomēr patiesībā tas ir nopietns
mentālās veselības stāvoklis, kuru nedrīkst ignorēt. Ieilgušas depresijas sekas
var būt nopietnas mentālās veselības problēmas. Ieilgstot Covid-19 izplatībai
un ierobežojumiem, aizvien biežāk izskan nopietnas bažas par pandēmijas radīto
ietekmi uz iedzīvotāju mentālo veselību. Krīze, strauji mainīgie apstākļi,
ilgstoša atrašanās izolētībā un neziņa par nākotni ir labvēlīga augsne mentālās
veselības sarežģījumiem, tai skaitā depresijai, kam ne vienmēr tiek pievērsts
pietiekami daudz uzmanības. Tādēļ par to, kā atpazīt depresiju un pandēmijas
apstākļos rūpēties par mentālo labsajūtu, stāsta psihoterapeite-psihiatre
Sandra Pūce un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.</p><h2>Kādas ir depresijas pazīmes?</h2><p>Attiecībā uz mentālo veselību Latvijā joprojām pastāv dažādi
aizspriedumi, tai skaitā nereti depresija tiek uztverta kā nolaidība ar tekstu,
ka "vienkārši vajag saņemt sevi rokās un strādāt", lai gan patiesībā
depresija ir ļoti nopietna slimība, uzsver S. Pūce. Depresija ir viens no
garastāvokļa traucējumu veidiem, kas ietekmē emocijas, kognitīvo jeb izziņas
funkciju, uzvedību un ķermeņa fiziskās funkcijas. Tā ir slimība, kurai lielāko
dienas daļu ir raksturīgs nomākts garastāvoklis bez noteikta iemesla un nespēja
izjust prieku, kas ilgst vismaz divas nedēļas. </p><p>Saskaņā ar SPKC speciālistu
izstrādātajām depresijas atpazīšanas un ārstēšanas vadlīnijām, uz depresiju
norāda vairākas pazīmes, piemēram:</p><p></p><ul><li>pēdējā mēneša laikā cilvēks ir juties
grūtsirdīgs, nomākts vai bezcerīgs,</li><li>ir samazināta interese par lietām un
darbībām, kas agrāk sagādāja gandarījumu,</li><li>var būt arī
nespēks, nogurums, svara zudums bez medicīniska iemesla, </li><li>miega traucējumi, kā arī ilgstoša miega līdzekļu vai bezodiazepīnu (trankvilizatoru) lietošana,</li><li>sūdzības par atmiņas traucējumiem, </li><li>koncentrēšanās
grūtības, </li><li>trauksmes simptomi (iekšēja spriedze, nemiers, sirdsklauves, reiboņi,
smakšanas sajūta, "kamols kaklā", panikas lēkmes) </li><li>un citas
medicīniski neizskaidrojamas somatiskas sūdzības, kam nav skaidru cēloņu vai
diagnozes.</li></ul><p></p><p>Savukārt kā depresijas riska faktori ir:</p><p></p><ul><li>vientulība, </li><li>vardarbība, </li><li>sociālekonomiskās problēmas, </li><li>nabadzība, </li><li>smēķēšana, </li><li>narkotisko vielu un
alkohola lietošana.</li></ul><p></p><p></p><h2>Pandēmijas efekts</h2><p>Covid-19 pandēmija ir saasinājusi mentālās veselības riskus,
ko rada ne vien iespējamā saslimšana un ierobežojumi, bet arī tuvinieku
zaudēšana, izolācija, potenciālā ienākumu samazināšanās un citi aspekti. Tāpat
saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, pandēmijas laikā pieaug arī
alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas riski, kā arī palielinās bezmiegs
un trauksme. S. Pūce skaidro, ka, lai arī liela daļa cilvēku ir piemērojušies
pandēmijas apstākļiem, joprojām ir atsevišķas sabiedrības grupas, kurām klājas
sliktāk, piemēram, jaunieši, kuriem šajā vecumā ir jāiegūst zināšanas, dzīves
pieredze un socializēšanās prasmes, kā arī jāveido attiecības, draudzība un
jāiepazīst mīlestība. Turklāt šobrīd jauniešiem ir ierobežotas iespējas
nodarboties ar saviem iecienītajiem sporta veidiem un hobijiem, kā arī
pārmērīgi liels laiks tiek pavadīts virtuālajā, nevis reālajā vidē. Attiecībā
uz jauniešu depresiju eksperte norāda, ka būtisks faktors ir mikroklimats
ģimenē, jo nelabvēlīga agrīnās bērnības pieredze (vardarbība, psihotraumējošas
situācijas, mātes zaudējums pirms 11 gadu vecuma) paaugstina indivīda jūtību
pret stresu dzīves laikā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem,
22,9% pieaugušo garastāvokļa traucējumu un 31% trauksmes traucējumu ir saistīti
ar nelabvēlīgu dzīves pieredzi bērnībā. Piemēram, bieža iebiedēšana bērnībā var
gandrīz 40 gadus vēlāk veicināt paaugstinātu pašnāvību risku, depresiju,
trauksmi un alkohola atkarību, skaidro S. Pūce.</p><h2>Mentālās veselības sarežģījumu ārstēšana</h2><p>Nogurumu, astēniju un izdegšanu var ārstēt ar psihoterapiju,
atpūtu, miega normalizēšanu un visa veida labo sajūtu veicināšanu. S. Pūce
aicina nekautrēties par mentālās veselības sarežģījumiem runāt ar speciālistu
(ģimenes ārstu, psihologu, neirologu, psihoterapeitu, psihiatru), kas izvērtēs
stāvokli un palīdzēs rast labāko ārstēšanas risinājumu. Depresijas ārstēšanā
tiek izmantotas bioloģiskās ārstēšanas metodes - medikamenti, gaismas terapija,
miega deprivācija, kā arī psiholoģiskā ārstēšana ar psihoterapiju - atbalsta,
ģimenes, psihodinamisko, kognitīvi biheiviorālo terapiju, kā arī
starpdisciplināru komandu iesaisti. S. Pūce uzsver, ka vislabākais terapijas
efekts panākams, apvienojot vairākas ārstēšanas metodes, kā arī ir svarīgi, ka
pacients atrodas ģimenes ārsta un speciālista uzraudzībā. Vienlaikus depresijas
ārstēšanas metodes ir atkarīgas no depresijas smaguma pakāpes, piemēram,
vieglas depresijas gadījumā varētu pietikt ar ārsta konsultācijām regulārai
pacienta psihiskās pašsajūtas izvērtēšanai, dzīvesveida izmaiņām un
psihoterapiju. Viena no smagas depresijas pazīmēm ir pašnāvības riski, tādēļ
šajos gadījumos tiek apsvērta stacionārās ārstēšanas nepieciešamība, kur
pacients saņemtu medikamentu terapiju, kā arī psiholoģisko un psihoterapeitisko
ārstēšanu ar starpdisciplināras komandas iesaisti, kur var būt gan mākslas un
kustību terapeits, mūzikas un deju terapeits, drāmas terapeits, psihologs,
psihoterapeits, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits un citi
profesionāļi. Lielākajai daļai pacientu kombinētā terapija ir efektīvāka nekā
tikai psihoterapija vai antidepresanti, piebilst S. Pūce.</p><h2>Ieteikumi mentālās veselības stiprināšanai</h2><p>Psihisko veselību lielā mērā ietekmē cilvēka emocionālā labsajūta,
par kuru bieži vien tiek aizmirsts līdz brīdim, kad tā ir ievērojami
pasliktinājusies. BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka ir svarīgi
nodarboties ar sev patīkamām lietām. Fiziskā aktivitāte, izrunāšanās vai
ieraksts dienasgrāmatā var būt palīdzošs veids. Tāpat nevajadzētu baidīties
grūtos brīžos lūgt palīdzību apkārtējiem, dalīties ar savām emocijām un
pārdzīvojumiem gan priekos, gan bēdās. Lai arī cik grūta būtu apkārtējā
situācija, ir jāspēj saglabāt gaišums un pozitīvas domas, kā arī jāmeklē veidi,
kā atbrīvoties no dienas garumā krātajām raizēm. Jāatceras, ka gan fiziskajai,
gan mentālajai veselībai ļoti svarīgs ir dienas ritms - miegs, atpūta, fiziskās
aktivitātes, veselīgs uzturs, pozitīvi cilvēki un ticība rītdienai.</p><p>

















</p><p>Zemāk noskaties, kā depresiju piedzīvojuši arī mūsu vietējās
slavenības – Aminata un Kašers.</p><h2>Lasi arī:</h2><p></p><ul><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/dziedataja-marta-grigale-garigas-slimibas-ir-tikpat-istas-ka-fiziskas/7876">Dziedātāja
Marta Grigale: Garīgas slimības ir tikpat īstas kā fiziskas</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/garastavokla-traucejumi-pusaudziem-ka-palidzet/7332">Garastāvokļa
traucējumi pusaudžiem. Kā palīdzēt?</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/ka-uzlabot-berna-mentalo-veselibu-pec-attalinata-macibu-gada/6495">Kā
uzlabot bērna mentālo veselību pēc attālinātā mācību gada?</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/ka-pasargat-pusaudzi-no-mentalam-problemam-specialista-ieteikumi/6116">Kā
pasargāt pusaudzi no mentālām problēmām: speciālista ieteikumi</a></li><li><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/konsultativais-talrunis-pusaudziem-un-vinu-gimenem-atbalsta-sanemsanai/4964">Konsultatīvais
tālrunis pusaudžiem un viņu ģimenēm atbalsta saņemšanai</a></li></ul><p></p><p></p><p></p><p></p><p>









</p><p></p>

mental health

Health

Depresija bieži vien ir tas vārds, ko izmantojam vienkārši aprakstot to, ka nelāgi kādu dienu jūtamies. Tomēr patiesībā tas ir nopietns mentālās veselības stāvoklis, kuru nedrīkst ignorēt. Ieilgušas depresijas sekas...

Kādas ir depresijas pazīmes?

Similar news

Loading...