Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras
no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku
daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības precēm, īpaši pārtikai. Tas
atspoguļo arī zemāku dzīves līmeni, jo būtiska ienākumu daļa tiek tērēta
pamatvajadzībām, nevis pakalpojumiem un citām iespējām dzīves kvalitātes
celšanai. Ekonomikā tas nav labs signāls, skaidro bankas Citadele galvenais
ekonomists Kārlis Purgailis.

Saskaņā ar jaunākajiem “Eurostat” datiem 2024. gadā pārtikas
un bezalkoholisko dzērienu izdevumi Latvijā veidoja 20,1 % no kopējiem
mājsaimniecību tēriņiem – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas
Savienībā un būtiski pārsniedz ES vidējo līmeni (13,2 %). Latvija šajā ziņā ir
līdzīga tādām valstīm kā Rumānija (23,1 %) un Bulgārija (20,1 %), savukārt
turīgākajās ES valstīs pārtikas izdevumu īpatsvars ir ievērojami zemāks –
Austrijā 10,2 %, Luksemburgā 9,3 % un Īrijā 9,8 %.

Vienlaikus Latvijā mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes
un citu komunālo pakalpojumu izdevumu īpatsvars ir salīdzinoši zemāks – 15,8 %,
kamēr ES vidēji tas sasniedz 23,6 %. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem
dalībvalstu vidū.

<h2>Ekonomists: jo mazāki ienākumi, jo lielāka daļa tiek tērēta
pārtikā</h2>

“Latvija joprojām ir ceļā uz Eiropas Savienības vidējo
labklājības līmeni, un to atspoguļo mājsaimniecību patēriņa struktūra –
salīdzinoši augstais pārtikas un bezalkoholisko dzērienu izdevumu īpatsvars
norāda uz lielāku izdevumu koncentrāciju uz pamatvajadzībām,” skaidro bankas
Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Latvijā mājsaimniecību patēriņš 2024. gadā veidoja
58,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas pārsniedz Eiropas Savienības
vidējo līmeni (51,8 %). Tas apliecina, ka Latvijas ekonomikā būtiska loma
ir iekšējam patēriņam un iedzīvotāju pirktspējai.

Vienlaikus Kārlis Purgailis norāda, ka augsts pārtikas
izdevumu īpatsvars ir raksturīgs valstīm ar zemāku ienākumu līmeni – pieaugot
ienākumiem, samazinās izdevumu daļa pamatvajadzībām un palielinās tēriņi
pakalpojumiem un citām augstākas pievienotās vērtības kategorijām.

Lai gan pēdējos gados vidējais bruto atalgojums Latvijā ir
strauji pieaudzis, tā pieauguma tempi būtiski atšķiras starp dažādām nozarēm un
reģioniem.

Reālais neto algu pieaugums Latvijā 2025. gadā, ņemot vērā
inflāciju, bija 6,3 %, kas liecina, ka situācija tomēr ar katru gadu uzlabojas.

<h2>Latvijas iedzīvotāju tēriņi izklaidei neatpaliek no Eiropas</h2>

Latvijā mājsaimniecību izdevumi atpūtai, sportam un kultūrai
2024. gadā veido aptuveni 7,5 % no kopējiem tēriņiem, kas atbilst Eiropas
Savienības vidējam līmenim. Tas liecina, ka atšķirībā no pamatvajadzību
kategorijām izdevumi izklaidei Latvijā jau ir sasnieguši ES vidējo līmeni.

Kopumā ES 2024. gadā mājsaimniecību patēriņš, ņemot vērā
inflāciju, pieauga par 1,5 % salīdzinājumā ar 2023. gadu. Straujākais
pieaugums fiksēts informācijas un komunikācijas, kā arī transporta un atpūtas,
sporta un kultūras kategorijās, savukārt turpinājās kritums alkohola, tabakas
un apģērbu izdevumos.

ES līmenī lielāko daļu mājsaimniecību budžeta veido mājokļa
izmaksas (23,6 %), kam seko pārtika (13,2 %) un transports
(12,7 %), šīm trim kategorijām kopā veidojot gandrīz pusi no kopējiem
tēriņiem.

Savukārt Latvijā izdevumu struktūra ir atšķirīga – lielāko
daļu budžeta veido pārtikas izdevumi (20,1 %), kam seko mājokļa izmaksas
(15,8 %) un transports (12,1 %), kas ir nedaudz zem ES vidējā līmeņa.

Money

Algas

Banka "Citadele"

Ekonomika

Pārtika

Public

Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības precēm, īpaši pārtikai. Tas atspoguļo arī zemāku dzīves līmeni,...

Kāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā? Skaidro "Citadele" galvenais ekonomists

1188.lv

Similar news

Loading...