Atpazīsti viltības internetā!

<p></p><p>Sociālajos tīklos mēs bieži
redzam dramatiskus video: kāds strīdas, kliedz,  sabojā lietu vai arī ir noticis negadījums.
Tie parādās visur — Facebook, Instagram, TikTok, YouTube. Šķiet, ka šādi video
izplatās daudz ātrāk nekā pozitīvi stāsti. Kāpēc tā notiek? Atbilde ir
vienkārša: internetā ātri izplatās saturs, kas izraisa spēcīgas emocijas. </p>

<h2>Negatīvs saturs izraisa ātru reakciju</h2>

<p>Cilvēka smadzenes ir veidotas tā,
lai negatīvās ziņas pamanītu pirmās. Negatīvo saturu atceramies ilgāk, tam
pievēršam vairāk uzmanības un automātiski vēlamies to nosūtīt tālāk, lai
pabrīdinātu citus. Tieši tāpēc konflikti, kritika un skandāli internetā  izplatās kā lavīna, salīdzinot ar pozitīvo
saturu.</p>

<h2>Algoritmi priekšroku dod tam, kas izraisa emocijas</h2>

<p>Sociālo tīklu algoritmi ir
veidoti tā, lai rādītu saturu, kas notur lietotāja uzmanību pēc iespējas ilgāk.
Negatīvs saturs mēdz izraisīt strīdus komentāros, dusmas, sašutumu, bailes,
šoku. Visas šīs emocijas rada ilgāku iesaisti — vairāk komentāru, dalīšanos un
skatījumu. Algoritms to interpretē kā populāru saturu, kas jāparāda vēl vairāk
cilvēkiem. Rezultāts? Sliktās ziņas izplatās kā vējš.</p>

<h2>Emocionālais spiediens - ātra klikšķa reakcija</h2>

<p>Daudzi video tiek veidoti  ar mērķi  emocionāli ietekmēt sociālo tīklu lietotājus.
Jo emocionālāks skatītājs, jo mazāk viņš analizē saturu kritiski. Tāpēc bieži
parādās sensacionāli virsraksti, šokējoši montāžas efekti, dramatiskas mūzikas
skaņas elementi, šokējoši kadri bez konteksta. Tam visam ir viens mērķis —
panākt, lai tu noskatītos līdz galam, uzspiestu “Dalīties” vai ierakstītu savu
komentāru.</p>

<h2>Kāpēc cilvēki tik bieži “uzķeras” uz negatīviem video?</h2>

<p>Šoku, dusmas, bailes un sašutumu
ir ļoti grūti kontrolēt. Cilvēks reaģē gandrīz automātiski. Negatīvs saturs
mums šķiet svarīgāks. Psihologi to dēvē par negativitātes aizspriedumu. </p>

<p>Tie, kas veido šādus video — gan
mediji, gan satura veidotāji, gan anonīmie sociālo platformu profili — bieži
izmanto noteiktus paņēmienus. Izplatītākās manipulācijas ir:</p>

<p></p><ul><li>dramatiskas frāzes (“Šoks!”, “Nepalaid garām!”,
“Skandalozi!”),</li><li>tiek citēti kāda sacītie fragmenti bez
konteksta, lai izklausītos dramatiskāk,</li><li>notiek manipulācija ar faktiem vai selektīvu
informāciju.</li></ul><p></p>





<h2>Vai ir iespējams “attīrīt” savu digitālās vides ziņu plūsmu?</h2>

<p>Jā! Sociālās platformas piedāvā rīkus, kas ļauj mazināt
negatīvā satura ietekmi, tikai daudzi to neizmanto vai, iespējams, nezina par
šādām iespējām:</p>

<p></p><ul><li>Spied “Neinteresē” pie satura, kas liek justies
slikti;</li><li>Slēp profilu vai lapu, kas regulāri publicē
manipulējošu saturu;</li><li>Atzīmē “Rādīt mazāk šī satura” – tas algoritmam
dod signālu, ka tevi tas neinteresē un tāpēc tas tiks rādīts mazāk;</li><li>Spied “Kāpēc redzu šo video?”, lai saprastu,
kāpēc tas parādījās tavā plūsmā;</li><li>Pārskati savas “intereses” profila iestatījumos,
kas var būt automātiski pievienotas bez tavas ziņas.</li></ul><p></p>









<p><a target="_blank"  href="https://www.ptac.gov.lv/lv/dpa">Digitālā
pakalpojumu akta (DPA)</a> dēļ sociālo mediju platformām ir ne tikai jādod tev
iespēja izvēlēties, kādu saturu patērēt, bet arī jāmazina manipulatīvs un
maldinošs saturs un jāreaģē uz ziņojumiem par tiem.</p><p></p>

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Krāpniecība

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)

Recognize scams on the internet!

Public

Sociālajos tīklos mēs bieži redzam dramatiskus video: kāds strīdas, kliedz, sabojā lietu vai arī ir noticis negadījums. Tie parādās visur — Facebook, Instagram, TikTok, YouTube. Šķiet, ka šādi video izplatās...

Kāpēc slikto ziņu video izplatās ātrāk? Manipulācijas ar emocijām digitālajā vidē

Similar news

Loading...

Kāpēc slikto ziņu video izplatās ātrāk? Manipulācijas ar emocijām digitālajā vidē

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...