Par sirds veselības rādītājiem jāsāk domāt nevis 50 vai 60 gadu vecumā, bet jau no 18 gadu vecuma, uzsver Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Gustavs Latkovskis, biedrībai "Alianse vīriešu veselībai" sākot kampaņu "Aizej, lai neaizietu!".Kampaņas laikā vīriešus mudina savlaicīgi doties pie ārsta un regulāri sekot līdzi sirds veselības rādītājiem, lai mazinātu priekšlaicīgu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.Kā norāda kampaņas rīkotāji, sirds un asinsvadu slimības Eiropas Savienībā ik gadu izraisa 1,7 miljonus nāves gadījumu. Arī Latvijā tās joprojām ir galvenais mirstības cēlonis, īpaši vīriešu vidū. Atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem, alianse informē, ka 2024. gadā šīs slimības Latvijā prasīja apmēram 16 000 cilvēku dzīvību jeb veidoja 52% no visiem nāves gadījumiem.Kampaņas rīkotāji vēlas vērst uzmanību tam, ka vīrieši pie ārsta nereti vēršas novēloti, ignorējot pirmos simptomus vai pieņemot, ka ar veselības problēmām jātiek galā pašiem. Lai samazinātu priekšlaicīgu mirstību, būtiska ir profilakse, ikdienas paradumu maiņa, savlaicīga diagnostika un ārsta nozīmētu medikamentu lietošana.Tāpat kampaņā rosina zāles sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai vai riska mazināšanai lietot atbilstoši ārsta norādījumiem arī tad, ja pašsajūta uzlabojas.Kampaņā vīriešus aicina arī zināt būtiskākos sirds veselības rādītājus - holesterīna līmeni, īpaši zema blīvuma lipoproteīnu jeb tā saukto slikto holesterīnu, asinsspiedienu, glikozes līmeni tukšā dūšā, pulsu un ķermeņa masas indeksu.Zema blīvuma lipoproteīnu rādītājam vajadzētu būt zem 2,6 milimoliem litrā, bet paaugstināta riska gadījumā - zem 1,8 vai 1,4 milimoliem litrā. Asinsspiedienam ideālā gadījumā vajadzētu būt zem 120/70 dzīvsudraba staba milimetriem, bet noteikti zem 130/80 dzīvsudraba staba milimetriem. Savukārt glikozes līmenim tukšā dūšā būtu jābūt zem 5,6 milimoliem litrā, bet pulsam mierīgā stāvoklī vidēji 60 līdz 65 sitieniem minūtē.Latkovskis norāda, ka holesterīna līmeni lielā mērā var ietekmēt ar veselīgu uzturu, fiziskām aktivitātēm un medikamentiem, taču ir situācijas, kad tas ir iedzimti augsts jau no bērnības. Tāpēc to ir svarīgi agrīni diagnosticēt un sākt attiecīgu terapiju. Viņš arī aicina pieaugušajiem vismaz reizi dzīvē noteikt lipoproteīnu(a), ko pilnībā nosaka ģenētika un ko nevar ietekmēt ar dzīvesveidu. Ja šis rādītājs ir paaugstināts, sirds un asinsvadu slimību risks ir ļoti augsts.Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts Jevgeņijs Bondins norāda, ka pie ģimenes ārsta ir iespēja bez maksas pārbaudīt sirds veselību pēc SCORE2 metodes. Tā palīdz aprēķināt sirds un asinsvadu notikumu risku nākamajos desmit gados, ņemot vērā cilvēka dzimumu, vecumu, smēķēšanas statusu, asinsspiedienu, kopējo holesterīnu un augsta blīvuma holesterīnu.Bondins skaidro, ka, balstoties uz riska rādītājiem, tiek noteikta riska grupa un turpmākā izmeklēšanas taktika, kā arī rīcība holesterīna pazemināšanai. Speciālists norāda, ka šī metode ļauj ārstam identificēt cilvēkus ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku arī tad, kad cilvēks vēl nejūt nekādus simptomus.Gan ģimenes ārstu profesionālās biedrības, gan citas nevalstiskās organizācijas, tostarp "Alianse vīriešu veselībai", paudušas apņemšanos sadarboties, lai palīdzētu Veselības ministrijai ieviest šī gada martā apstiprināto sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2026.-2027. gadam.Kā vēstīts, kampaņas "Aizej, lai neaizietu!" mērķis, kā norāda tās rīkotāji, nav biedēt, bet iedrošināt vīriešus laikus veikt vienkāršas un ātras profilaktiskās pārbaudes. Kampaņas laikā Latvijā tiks izplatīti informatīvi materiāli un rīkotas izglītojošas aktivitātes.

Heart problems

Health Care

Health

Par sirds veselības rādītājiem jāsāk domāt nevis 50 vai 60 gadu vecumā, bet jau no 18 gadu vecuma, uzsver Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Gustavs Latkovskis, biedrībai "Alianse vīriešu...

Kardiologs: Par sirds veselības rādītājiem jāsāk domāt jau no 18 gadu vecuma

LETA

Similar news

Loading...