Arvien biežāk mūsdienās cilvēkiem
parādās neizskaidrojamas saslimšanas – slimības vai simptomi, kuriem grūti rast
cēloni, taču tie ir un lielākā vai mazākā mērā apgrūtina pilnvērtīgi baudīt
dzīvi. Grūti konstatējams, bet tomēr atklājams cēlonis ir mūsdienu straujais
dzīves ritms, stress, nemitīgā steiga un sakāpinātās emocijas, kas var radīt
papildus slodzi un negatīvi ietekmēt centrālo nervu sistēmu. Tādos gadījumos
rodas psihosomatiskie traucējumi. 

Ja Tevi vai kādu Tev tuvu cilvēku
nomoka neizskaidrojamas saslimšanas un simptomi un nespēj rast tiem cēloni,
aicinām turpināt lasīt rakstu. Tajā sertificēta psihoterapeite Tatjana Spoģe
plašāk pastāsta, kas ir psihosomatiskie traucējumi, to cēloņi, izpausmes un kā
tos ārstēt. 

<h2>Kas ir psihosomatiskie traucējumi?</h2>

Brīžos, kad cilvēka iekšējais psiholoģiskais stāvoklis
izpaužas ar fiziskiem simptomiem, rodas psihosomatiskie traucējumi. Katrai
emocijai ir sava psihosomatiskā reakcija un katrai ir sava fizioloģiskā
izpausme – asinsvadu paplašināšanās vai sašaurināšanās, dziedzeru traucēta
darbība u.c. Tādos gadījumos rodas orgānu funkcijas darbības traucējumi un
somatizācija jau izpaužas kā 3.pakāpe, kad ir hroniskas, ieilgušas somatiskas
reakcijas. Somatiskie traucējumi visbiežāk tiek novēroti noteiktās emocionālās
situācijās. Tas ir pataloģisks psihes aizsargmehānisms, kura rezultātā ilgākā
laika posmā, kad traucējumi progresē, rodas organiskās orgānu izmaiņas un arī
īsta orgānu saslimšana.

Par piemēru <a target="_blank" href="https://arstspsihoterapeits.lv/">psihoterapeite
T. Sproģe</a> min situāciju, kad cilvēkam ilgu laiku darba vietā ir
augsts stresa līmenis, liela atbildība, “deg” projektu termiņi, varbūt pat ir
nesaskaņas ar kolēģiem un papildus visam bieži strīdi ģimenē. Tā rezultātā
cilvēks psiholoģiski ir novest tik tālu, ka vairs nespēj to visu panest un
ķermenis izpauž fiziskas sāpes, saslimšanas. Ja stress turpinās ilgāku laika
posmu, psihosomatiskie traucējumi var kļūt pat par hroniskiem un radīt
nopietnas saslimšanas. 

<h2>Kādi ir psihosomatisko
traucējumu cēloņi?</h2>

Visbiežāk tiek minēts, ka cēloņi tiek saistīti ar
tādām situācijām, kā: paaugstināts stress gan darba
vietā, gan mājās, konflikti, strīdi, nesaskaņas, arī steidzīgais dzīves ritms.
Tomēr, pētot dziļāk, Pasaules Veselības organizācija slimību analizē pēc biopsihosociālā modeļa,
kas nosaka, ka var būt 3 galvenās teorijas jeb cēloņu grupas, kuru ietekmē var
rasties psihosomatiskie traucējumi:

<ol><li>Stresa teorija – kā galvenos cēloņus akcentē psihosociālos faktorus un somatizāciju
uzskata par atbildi uz hronisku disstresu. Šajā gadījumā tiek nomākta lokālā un
kopējā imunitāte, kā vecinās mikrocirkulācijas traucējumi.</li><li>Attīstības teorija – šajā gadījumā uzsvars tiek likts uz to, ka cilvēkam
ir bijušas ierobežotas iespējas attīstīt kognitīvās un verbālās prasmes savu
jūtu izteikšanai. Piemēram, pacientam ir bailes izrādīt un teikt, ka jūtas
slikti, lai citi netiktu apgrūtināti vai aizvainoti. Šādi cilvēki arī maz runā
par savām emocijām, vairāk ārējiem notikumiem.</li><li>Psihodinamiskā teorija – kad slimnieks apzināti vai pašam to līdz galam
neapzinoties gūst vinnestu no slimības un sliktās situācijas. Piemēram, slimība
var kalpot kā aizbildinājums par to, ka dzīvē kaut ko nav bijis iespējams
sasniegt, tāpat arī citu iežēlināšana vai ģimenes un draugu piespiešana (liekot
slimību kā galveno iemeslu), lai palīdzētu vai izdabātu pacienta vēlmēm u.c. gadījumi.</li></ol>





<h2>Psihosomatisko traucējumu simptomi un izpausmes</h2>

Šo traucējumu simptomi var būt plaši un dažādi, kā arī
vieglākas vai smagākas pakāpes. Kā vienus no biežākajiem var uzskaitīt:
svīšana, ķermeņa trīce, sirdsklauves, asas un smeldzošas sāpēs, kas tik ātri,
cik parādās, arī pazūd, sastiepuma vai smaguma sajūta, kāda orgāna vai ķermeņa
daļas, bieži vēdera daļas, sāpes u.c.

Kā viens no smagākajiem psihosomatisko traucējumu simptomiem
ir panikas lēkmes. Tās ir negaidītas un grūti prognozējamas, jo nekad nevar
zināt kurā situācijā tās var rasties. To galvenās izpausmes ir – paniskas
bailes par veselību un dzīvību, bailes par sajukšanu prātā, tāpat arī
paātrināta sirdsdarbība, reibonis, sāpes krūškurvī, nerealitātes sajūta un citi
simptomi.

Psihoterapeite piemin, ka psihosomatiskie traucējumi būtiski
var ietekmēt arī kognitīvās jeb prāta un domāšanas spējas. Cilvēks var kļūt
apmāts ar saslimšanas cēloņu meklēšanu, piemēram, vairākkārt veicot vienas un
tās pašas analīzes, nemitīgi satraucoties par ķermeņa veselību. Tādā veidā
simptomi un to izpausmes tikai pastiprinās un stāvoklis kļūst arvien
sliktāks. Veidojas objektīvas atradnes trūkums (grūti noteikt kādu citu diagnozi,
precīzāk pierādīt vai atrast.) Kā arī pacients bieži noliedz, ka ir
psihoemocionālais distress.

<h2>Kā
atpazīt psihosomatiskos traucējumus?</h2>

Psihosomatiskie traucējumi, atšķirībā no citiem saslimšanu
veidiem, ir daudz grūtāk konstatējami, jo fiziski cilvēks ir vesels – analīzes
vai dažādu orgānu izmeklējumi visbiežāk neuzrādīs nekādas izmaiņas vai atkāpes
no normas. Tomēr cilvēks turpina justies slikti, lai arī pārbaužu rezultāti ir
labi. 

Ja ilgākā laika posmā nav iespējams identificēt saslimšanas
cēloni, noteikti nepieciešams aizdomāties par psiholoģisko un emocionālo
stāvokli un to kāds tas bija laikā, kad parādījās simptomi. Lai atpazītu un
atklātu psihosomatiskos traucējumus, jādodas pie <a target="_blank" href="https://arstspsihoterapeits.lv/">psihoterapeita</a>.

<h2>Ārstēšanas metodes</h2>

Psihosomatisko
traucējumu gadījumā iespējamas vairākas ārstēšanas metodes:

<ul><li>medikamentozā terapija;</li><li>fiziskie vingrinājumi un dziļā
elpošana;</li><li>deju-kustību terapija;</li><li>muskuļu relaksācija u.c. </li></ul>







Tomēr
visbiežāk pielietotā un arī viena no efektīvākajām ir psihoterapija. Kā norāda
psihoterapeite T. Sproģe, tad “psihoterapija ir terapijas veids, ar kura
palīdzību iespējams visefektīvāk ilgtermiņā palīdzēt pacientam”. 

Psihoterapijas sākumā tiek identificēti psihosomatisko
traucējumu cēloņi, tad tiek nozīmēta atbilstošākā psihoterapijas metode.
Pacientam, apmeklējot psihoterapeitu, lēnām tiek analizēta psiholoģiskā un
emocionālā pasaule – viss, kas satrauc un var radīt psihosomatiskos
traucējumus. Pēc tam tālāk jau sarunu, domu un dažādu psihoterapijas uzdevumu
veidā tiek risinātas problēmas. Protams, lai ārstēšanas rezultāti būtu vēl
labāki, ieteicams kombinēt vairākas ārstēšanas metodes. Piemēram, psihoterapiju
ar fiziskiem vingrinājumiem vai deju-kustību terapiju vai
medikamentiem

 

Gadījumos, kad ir konstatēti psihosomatiskie traucējumi vai
ir aizdomas par tiem, iesakām doties pie sertificētas psihoterapeites, savas
nozares <a target="_blank" href="https://arstspsihoterapeits.lv/">speciālistes
Tatjanas Spoģes</a>. Psihoterapeite sniedz individuālas
konsultācijas un psihoterapiju gan dažādu psihosomatisku traucējumu gadījumos,
gan situācijās, kad cilvēku piemeklēt piemēram, bezmiegs, emocionālā izdegšana,
spriedze un citas saslimšanas.

"Tatjanas Sproģes ārsta prakse" SIA, psihoterapeits Rīgā

 psychiatrist

mental health

Health

Arvien biežāk mūsdienās cilvēkiem parādās neizskaidrojamas saslimšanas – slimības vai simptomi, kuriem grūti rast cēloni, taču tie ir un lielākā vai mazākā mērā apgrūtina pilnvērtīgi baudīt dzīvi. Grūti konstatējams, bet...

Kas ir psihosomatiskie traucējumi un kāpēc tie var skart jebkuru?

Similar news

Loading...

Kas ir psihosomatiskie traucējumi un kāpēc tie var skart jebkuru?

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...