Dzīves ritms pilsētās nereti atgādina nepārtrauktu skaņu celiņu. Laika gaitā tas kļūst ne tikai par fona skaņu, bet arī par dzīves apstākļiem, kas izraisa nogurumu. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem vairāk nekā 20% eiropiešu dzīvo teritorijās, kur trokšņa līmenis pārsniedz veselībai bīstamo robežu, bet pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem šis rādītājs ir vēl augstāks – 30%. Aprēķināts, ka pastāvīgais vides troksnis ik gadu izraisa aptuveni 1,3 miljonu veselīgu dzīves gadu zudumu.

Troksnis mūsdienās kļūst ne tikai par diskomforta avotu, bet arī par psiholoģisku slogu. Kā liecina Statista dati, 17% Eiropas iedzīvotāju norāda, ka apkārtējais troksnis – tostarp arī no kaimiņiem – traucē viņiem atpūsties vai strādāt. Lielākās pilsētās šis rādītājs ir vēl augstāks. Pētījumi apliecina: ilgstošs fona troksnis negatīvi ietekmē spēju koncentrēties, pasliktina atmiņu un miega kvalitāti.

Platformā “Rethinking Youth” uzsvērts, ka jaunā paaudze klusumu sāk uzlūkot kā emocionālās līdzsvara atgūšanas instrumentu – veidu, kā atgriezties pie sevis laikā, kad informācijas ir pārāk daudz. Citiem vārdiem sakot, klusums nav attālināšanās no pasaules, bet tieši iespēja to sadzirdēt.

“Troksnis ir kļuvis ne tikai par ārēju, bet arī iekšēju parādību, jo mēs dzīvojam trokšņaini arī tad, kad it kā atpūšamies. Telefoni, sociālie tīkli, paziņojumi, satiksme, sarunas. Pat skatoties iemīļotu filmu vai seriālu, mūs nepārtraukti stimulē daudz skaņas slāņu, tāpēc arvien vairāk cilvēku apzināti meklē klusumu, lai vismaz uz dažām minūtēm pabūtu vienatnē ar sevi,” saka Mikus Tillers, “Huawei” produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Tillers uzsver, ka vēlme pēc klusuma nav modes tendence, bet dabiska reakcija uz informācijas pārslodzi: “Kad viss apkārt kļūst skaļāks – no mūzikas līdz sociālajiem tīkliem – klusums sāk izcelties kā vērtība, tāpēc cilvēki aizvien biežāk izvēlas austiņas, kas piedāvā iespēju izvēlēties, kad dzirdēt pasauli un kad – sevi. Šis līdzsvars cilvēkiem kļūst par būtisku vajadzību.”

Pētījumi pierāda – pat tikai dažas minūtes klusumā var pozitīvi ietekmēt cilvēka pašsajūtu. Tiek samazināts stresa līmenis un veicināta emocionālā relaksācija. Piemēram, žurnālā “Frontiers in Psychology” publicēts pētījums apliecina – klusums būtiski uzlabo garastāvokli un spēju fokusēties uz tagadni.