Ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darba specifiku un tiesiskās paļāvības principu, visiem šobrīd KNAB nodarbinātajiem būtu jāsaglabā tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, aģentūrai LETA norādīja birojā.

Komentējot izdienas pensiju sistēmas priekšlikumus, KNAB uzsver, ka izmaiņas izdienas pensiju regulējumā ir politiska izšķiršanās, ko var pieņemt tikai Ministru kabinets un likumdevējs. Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams vispusīgs izvērtējums, ņemot vērā tā ietekmi uz iestāžu cilvēkresursiem, tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, kā arī lietderības un valsts budžeta ekonomijas apsvērumus.

KNAB uzskata, ka, plānojot un rosinot jebkādas izmaiņas izdienas pensiju tiesiskajā regulējumā, būtiski ir paredzēt un mazināt riskus, kas varētu novest pie profesionāļu aizplūšanas no attiecīgajām publiskā sektora institūcijām. Šāds lietpratēju zudums varētu apdraudēt gan KNAB, gan citu institūciju, kuru darbiniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju, spēju pilnvērtīgi nodrošināt savu funkciju izpildi, norāda birojā.

KNAB uzsver, ka sekmīgai iestāžu darbībai ir būtiska pieredzējušo speciālistu ekspertīze, kā arī spēja piesaistīt jaunus, augsti kvalificētus un pieredzējušus profesionāļus. Sociālās garantijas, jo īpaši tiesības uz izdienas pensiju, ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem iestādēs esošo nodarbināto noturēšanā un jaunu piesaistē, norāda birojā.

Papildus KNAB informē, ka KNAB kopumā ir 181 štata vieta, no kurām pašlaik ir aizpildītas 157. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu, tiesības saņemt izdienas pensiju ir visām tām KNAB amatpersonām, kuras izpilda likumā noteiktos nosacījumus.

Piemēram, ir sasniegušas vismaz 50 gadu vecumu un nostrādājušas ne mazāk kā 20 gadus, no kuriem pēdējie desmit gadi bijuši KNAB amatpersonas statusā. Turklāt visu KNAB nodarbināto amatu aprakstos ir paredzēts pienākums atbilstoši kompetencei sniegt atbalstu operatīvās darbības pasākumu īstenošanā, kā arī kriminālprocesuālo darbību laikā iegūtās informācijas apstrādē un analīzē. Šis darba specifikas aspekts dod pamatu visiem KNAB nodarbinātajiem pretendēt uz tiesībām saņemt izdienas pensiju.

KNAB norāda, ka tas ir atvērts diskusijai par iespējamām izmaiņām šajā regulējumā, tomēr uzskata, ka izmaiņu pieņemšanas gadījumā tās būtu attiecināmas tikai uz jaunajiem nodarbinātajiem, paredzot saprātīgu, pakāpenisku pārejas periodu un nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību.

Jau vēstīts, ka no 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma, pirmdien pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.

Tomēr Siliņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija - šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem. Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu, darba regulējums, ir Saeimas pārziņā.