Pasaulē sākusies kodolbruņošanās sacensība, jo ASV prezidents Donalds Tramps pavēlējis Savienoto Valstu bruņotajiem spēkiem nekavējoties atsākt kodolieroču izmēģinājumus. Pēdējo reizi šāda veida testi notika pirms 33 gadiem.

Trampu uz kodolieroču izmēģinājumu atjaunošanu pamudinājis straujais kodolarsenāla pieaugums Ķīnā, kā arī Krievijas paziņojumi par it kā veiksmīgiem kodolspējīgas spārnotās raķetes “Burovestņik” un supertorpēdas “Poseidon” dzinēja izmēģinājumiem. Militāro analītiķu ieskatā, ja Krievija "Poseidon" pavērstu pret ASV, izraisot plašus radioaktīvus cunami viļņus, tiktu iznīcināts Ziemeļamerikas piekrastes reģions. Arī Ziemeļkoreja demonstrējusi savas militārās spējas, Trampa vizītes Japānā laikā izmēģinot jūras–sauszemes tipa spārnotās raķetes, kas spēj nest kodolgalviņas.

Šāda rīcība notiek, lai gan kopš 1996. gada pastāv starptautisks līgums – Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma konvencija. Dokumentu parakstījušas gandrīz visas pasaules valstis, taču tas nav stājies spēkā, jo vairākas kodolvalstis, tostarp ASV, Ķīna, Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja, to nav ratificējušas. Krievija šo līgumu bija parakstījusi un ratificējusi, taču 2023. gadā no tā izstājās.

Eksperti gan skaidro, ka ASV nav tehniskas vajadzības fiziski izmēģināt kodolieročus, jo līdz šim tā veiksmīgi izmantojusi superdatoru simulācijas un neeksplozīvus testus. Lai gan precīzs katras valsts kaujas galviņu skaits ir slepens, Amerikas Zinātnieku federācijas dati liecina, ka Krievijai kopumā ir gadrīs 5500 kaujas galviņu, ASV – vairāk par 5000, bet Ķīnai – 600.