Latvija importē 95% no medikamentiem, tāpēc krīzes situācijās ievainojamība un zāļu deficīta riski joprojām ir augsti, īpaši tāpēc, ka Latvijā nav izveidotas arī zāļu rezerves ārpus lielajām slimnīcām, aģentūrai LETA pauda Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas (LZRA) izpilddirektore Signe Jantone.Viņa uzsver, ka krīzes brīžos vietējā farmācija, kas ietver zāļu ražošanu, apgādes infrastruktūru un aptiekas, kļūst par valsts drošības vienu no galvenajām komponentēm. Vienlaikus Jantone norāda, ka Latvija ir viena no retajām valstīm reģionā, kas spēj nodrošināt pilna cikla zāļu apgādi, sākot no zinātnes un produktu izstrādes līdz modernai ražošanai, piegādei vietējā tirgū un eksportam uz desmitiem pasaules tirgu."Mums ir gan ražojoši uzņēmumi, gan arī vēsturiski attīstīta zināšanu un infrastruktūras bāze, zinātniskie institūti, universitātes, pieredzējuši speciālisti un gadu desmitos veidotas tradīcijas ķīmijā un farmācijā. Tā ir Latvijas stratēģiska kapacitāte, nevis tikai viena no Latvijas ekonomikas pamatnozarēm," uzsver Jantone.Eiropā šobrīd arvien aktīvāk runā par stratēģisko autonomiju farmācijas jomā, informē Jantone. Aktīvākās valstis, tostarp Vācija, Francija, Nīderlande, Beļģija un arī Zviedrija, ar savu nacionālo un Eiropas Savienības (ES) atbalstu jau rīkojas. Jantone atgādina, ka pandēmija nodemonstrēja, cik ievainojamas var kļūt valstis, kuras pilnībā paļaujas uz starptautiskām piegādes ķēdēm un citu valstu ražošanas kapacitāti.Jantone informē, ka ES strādā pie stratēģijām un plāniem, kā atjaunot farmaceitiskās ražošanas jaudas un kapacitāti ES dalībvalstīs. Latvijai šī priekšrocība jau ir, bet pagaidām ir pietrūkusi administratīvā griba ar praktisku rīcību, lai nozares potenciālu novērtētu un izmantotu.LZRA vadītāja uzskata, ka Latvijas farmācijas nozare spēj nodrošināt ne tikai eksportspējīgu ražošanu, bet arī kritiski svarīgu drošības rezervi situācijās, kad globālās piegādes ķēdes tiek traucētas. Tieši tāpēc Jantones ieskatā medikamentu pieejamība vairs nav tikai veselības aprūpes jautājums, tā ir daļa no valsts drošības arhitektūras.Šobrīd vairāk nekā 90% Latvijā saražoto medikamentu tiek eksportēti, bet nozares pienesums ekonomikā sasniedz aptuveni 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Jantone. Latvijas zāļu ražotāji šobrīd aktīvi attīsta ģenērisko medikamentu portfeļus, proti, zāles, kurām ir beidzies patents un kas rada konkurenci oriģinālpreparātiem.Ģenērisko medikamentu ienākšana tirgū būtiski maina cenu dinamiku. Jantone skaidro, ka pēc patentu termiņa beigām konkurence ļauj būtiski samazināt zāļu cenas. Tas nozīmē gan pieejamāku ārstēšanu pacientiem, gan arī būtisku sloga samazinājumu veselības aprūpes budžetam. Šī arī ir būtiska priekšrocība, ko vietējie ražotāji izvirzījuši par savu mērķi."Tieši tāpēc vietējo ražotāju klātbūtne valstī ir svarīga, jo tā nodrošina ne tikai darba vietas un eksportu, bet arī veselīgāku konkurenci un prognozējamāku medikamentu pieejamību," uzsver Jantone.Viņasprāt, Latvijai ir visas iespējas kļūt par Baltijas un pat Ziemeļvalstu farmācijas un veselības tehnoloģiju centru. Latvijā jau šobrīd ir spēcīgi uzņēmumi, zinātniskie institūti, universitātes un augošs digitālās veselības un mākslīgā intelekta uzņēmumu sektors. Šī ekosistēma var kļūt par vienu no Latvijas nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem arī satricinājumu un atgūšanās laikā.Taču tam Jantones ieskatā nepieciešama mērķtiecīga politika, tai skaitā, skaidra kritisko zāļu rezervju sistēma, gudrs publiskais iepirkums un "zaļais koridors" vietējiem ražotājiem kompensējamo zāļu sistēmā, atbalsts pētniecībai un jaunu produktu attīstībai, investīcijas ražošanas modernizācijā, konkurētspējīga kompensējamo zāļu politika, ilgtermiņa redzējums par farmāciju kā stratēģisku nozari un politiskā griba.

zāles

Current

Latvija importē 95% no medikamentiem, tāpēc krīzes situācijās ievainojamība un zāļu deficīta riski joprojām ir augsti, īpaši tāpēc, ka Latvijā nav izveidotas arī zāļu rezerves ārpus lielajām slimnīcām, aģentūrai LETA...

Krīzes situācijās zāļu deficīta riski tiek vērtēti kā augsti

LETA

Similar news

Loading...