Kultūras ministre Agnese Logina (P) konceptuāli redz lomu
sabiedriskajam medijam krievu valodā, tā norādīja ministres
padomnieks Dāvis Lodziņš.

Viņa nepiekrīt Nacionālās drošības koncepcijas (NDK)
projektā norādītajam 2026.gada 1.janvārim kā termiņam, kad būtu jābeidz
atbalstīt sabiedriskie mediji krievu valodā. Viņasprāt, nevar pieņemt arī to,
ka 2026.gadā nebūs nepieciešams runāt par pārbaudītu informāciju krievu valodā.

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja jaunu NDK projektu.
Tajā noteikts, ka no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam
saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas
kultūrtelpai.

Ministres padomnieks atzīmē, ka ministri atbalstīja
NDK projektu, jo atbalsta dokumentā pausto redzējumu.

"Šī koncepcijas daļa ir vienīgā, kur redzam citu
risinājumu. Ministres ieskatā, sabiedriskie mediji svešvalodā ir veids, kā
sniegt atsevišķai sabiedrības daļai objektīvu, pārbaudītu informāciju, kas ir
īpaši būtiski laikā, kad svešvalodā ir plaši pieejama neobjektīvas,
dezinformējoša rakstura ziņas no agresorvalsts," norāda Lodziņš.

Pēc viņa paustā, ministre konceptuāli redz lomu
sabiedriskajam medijam krievu valodā, taču jautājums ir par detaļām, termiņiem
un iespējamiem pārejas posmiem.

Lodziņš vērsa uzmanību uz to, ka NDK ir likumā noteikti
pieņemšanas termiņi, turklāt projektu izstrādājusi Iekšlietu ministrija, kamēr
politiskā pārvaldība par mediju politiku ir Kultūras ministrijas (KM)
atbildība.

"Šī mediju sadaļa NDK ir iepriekšējo kultūras ministru redzējums,
kas formāli saskaņots ar KM iepriekšējās valdības laikā," skaidro
ministres padomnieks.

Viņš norāda, ka savs redzējums tiks izstrādāts tuvākajā
laikā, kad ministres komanda būs papildināta ar jomas profesionāļiem.

"Redzam iespēju šo jautājumu skatīt caur mediju
politikas pamatnostādnēm, kur tas tiktu skatīts sistēmiskā, ar mediju politiku
saistītā kontekstā," pauž Lodziņš.

Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas
stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju
veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas
Eiropas kultūrtelpai, teikts valdības pagājušajā nedēļā aktualizētajā NDK
projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu analīzes.

Tādējādi tiktu veicināta visu Latvijas iedzīvotāju piederību
vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās
Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās.
Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās
telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā
par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt, teikts koncepcijas projektā.

Koncepcija ir politikas plānošanas dokuments. LETA rīcībā
esošā informācija liecina, ka minēto par sabiedrisko mediju saturu latviešu
valodā koncepcijā bija rosinājusi iekļaut KM.

Iepriekšējā NDK tika izstrādāta un apstiprināta Saeimā
2019.gadā. NDK ir balstīta uz valsts drošības iestāžu izstrādāto Valsts
apdraudējuma analīzi un tajā noteiktajiem nacionālās drošības apdraudējumiem un
riskiem.

Gada laikā pēc NDK apstiprināšanas ir jāizstrādā Nacionālās
drošības plāns, kurā jābūt iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas
un neitralizācijas pasākumiem.

Eiropas Savienība (ES)

Mediji

Kultūras ministrija

Public

Kultūras ministre Agnese Logina (P) konceptuāli redz lomu sabiedriskajam medijam krievu valodā, tā norādīja ministres padomnieks Dāvis Lodziņš. Viņa nepiekrīt Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā norādītajam 2026.gada 1.janvārim kā termiņam,...

Kultūras ministre redz lomu sabiedriskajam medijam krievu valodā

LETA

Similar news

Loading...