Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024. gadā pieaugusi par 8,7%, sasniedzot 1666 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies straujāk - par 12,2%, sasniedzot 1742 eiro.Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākā ietekme uz bruto darba samaksas pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbavietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5%.Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1689 eiro, kas ir pieaugums par 12,4% salīdzinājumā ar 2023. gadu.Savukārt vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, pagājušajā gadā bija 1221 eiro jeb 72,4% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,6%.Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gadā Latvijā bija 1357 eiro, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2023. gadā, kad tā bija 1225 eiro. Savukārt darba samaksas mediāna pēc nodokļu nomaksas pērn bija 996 eiro, un gada laikā tā pieauga par 10%.Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas, norāda statistikas pārvaldē, atzīmējot, ka minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.Darba samaksas fonds 2024.gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, Latvijā pieauga par 8,1% jeb 1,11 miljardiem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 10 800 jeb 1,4%.Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītībā - par 17%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē - par 14,3%, tostarp straujāk darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē, kā arī citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus, - par 13,7%.2024. gadā vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē - 2851 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 2733 eiro, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 2124 eiro, enerģētikā - 2122 eiro, valsts pārvaldē un aizsardzībā - 1975 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1877 eiro, veselības jomā un sociālajā aprūpē - 1758 eiro, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - 1687 eiro.Vismazākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1107 eiro par pilnas slodzes darbu.Dati arī liecina, ka 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk pieauga Latgalē - par 11,9%, seko Vidzeme, kur pieaugums bija par 10,8%, un Zemgale, kur pieaugums bija par 10,5%.Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pērn bija Rīgā - 1869 eiro un Rīgas reģionā - 1849 eiro, savukārt zemākā tā bija Latgalē - 1212 eiro, kas ir par 35,2% mazāk nekā galvaspilsētā.Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā samazinājās visos reģionos, izņemot Kurzemi, kur tā pieauga par 1,4 procentpunktiem, bet lielākais samazinājums bija vērojams Latgalē - par 1,3 procentpunktiem.Statistikas pārvaldē arī informē, ka 2024. gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1744 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,3%, kas bija zemākais gada pieauguma temps, salīdzinot ar pārējiem 2024. gada ceturkšņiem.Pēc ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada ceturto ceturksni, gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā vidējā darba samaksa auga līdzīgi - attiecīgi par 8,4% un par 8,5%. Vispārējās valdības sektorā pieaugums bija par 7,9%.Salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, bruto darba samaksa Latvijā pieauga par 2,4%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā - par 2,9%, kamēr privātajā sektorā pieaugums bija par 2,1%, bet vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,5%.Vidējā neto darba samaksa 2024. gada ceturtajā ceturksnī bija 1259 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,3%.Pēc darba dienu nekoriģētiem datiem, bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024.gadā bija 11,38 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,1%.Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 12,76 eiro līdz 14,33 eiro jeb par 12,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu pieaugums par 8,3% un nostrādāto stundu samazinājums par 3,6% gada laikā.

Algas

Work

Public

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina...

Latvijā 2024. gadā pieaugusi vidējā bruto alga

LETA

Similar news

Loading...