Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās
par 0,1 procentpunktu - līdz 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), otrdien ēnu
ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas
Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek
veikti Baltijas valstīs kopš 2009.gada, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā kopš
2016.gada, ar nelielu izņēmumu 2019.gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci,
tostarp 2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 20,7% no IKP, 2018.gadā
- 24,2% no IKP, 2020.gadā - 25,5% no IKP, 2021.gadā - 26,6% no IKP, bet
2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās līdz 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas īpatsvars 2022.gadā ir
samazinājies Igaunijā - par vienu procentpunktu, salīdzinot ar 2021.gadu,
veidojot 18% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars
pieauga par 2,7 procentpunktiem un sasniedza 25,8% no IKP.

Sauka skaidroja, ka Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas
īpatsvars rādītājs kopš 2009.gada, kad tika sākts ēnu ekonomikas Baltijas
valstīs pētījums. Kopumā jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas
apmērs Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt
Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā
nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2022.gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā
veidoja 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā - 44,5%.

Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā 2022.gadā veidoja 29% no
kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente - 24,3%.
Neuzrādītie darbinieki Igaunijā 2022.gadā veidoja 28% no kopējās ēnu
ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi - 27,5%. Savukārt Lietuvā 2022.gadā
nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente bija neuzrādītie ieņēmumi, kas veidoja
36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, sekoja aplokšņu algas ar 34% un neuzrādīto
darbinieku komponente ar 29,5%.

Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, jeb
aplokšņu algas, 2022.gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2021.gadu pieauga par 1,2
procentpunktiem un sasniedza 25%. Šis ir augstākais aplokšņu algu apjoms
Latvijā kopš 2013.gada.

Vēl lielāks aplokšņu algu pieaugums 2022.gadā ir vērojams
Lietuvā, kur salīdzinājumā ar 2021.gadu aplokšņu algas ir palielinājušās par
3,8 procentpunktiem, sasniedzot 20%. Savukārt Igaunijā aplokšņu algas 2022.gadā
ir nedaudz mazinājušās - par 0,2 procentpunktiem, veidojot 16,8%. Sauka
skaidroja, ka aplokšņu algu apmērs joprojām ir izteikti lielāks Latvijā, lielā
mērā izskaidrojot arī kopējās ēnu ekonomikas atšķirības, sevišķi starp Latviju
un Igauniju.

Ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas jomā, 2022.gadā, salīdzinot
ar 2021.gadu, vērojams samazinājums gan Latvijā, gan Igaunijā. Proti, vidējā
ienākumu daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2022.gadā Latvijā bija 16,3%, kas
ir samazinājums par 2,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021.gadu, bet
Igaunijā - 11,1%, kas ir samazinājums par vienu procentpunktu.

Lietuvā salīdzinājumā ar 2021.gadu ienākumu neuzrādīšana
palielinājusies par 2,9 procentpunktiem un 2022.gadā sasniedza 19,7%. Lietuvā
2022.gadā bija vērojams pieaugums arī darbinieku neuzrādīšanas apjomā, proti,
pieaugums bija par 5,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021.gadu, sasniedzot
14,4%. Tādējādi visās trijās ēnu ekonomikas galvenajās kompenentēs šie ir
augstākie rādītāji Lietuvā kopš tiek mērīts ēnu ekonomikas apmērs Baltijas
valstīs.

Darbinieku neuzrādīšanas apmērs 2022.gadā, salīdzinoši ar
2021.gadu, par par 0,4 procentpunktiem ir pieaudzis arī Latvijā, sasniedzot
11,1%, bet Igaunijā samazinājies līdz 9,5%, kas ir kritums par vienu
procentpunktu.

Papildus mērījumiem attiecībā uz reģistrēto uzņēmumu
iesaistīšanos ēnu ekonomikā pētījuma autori aprēķina arī nereģistrētās
uzņēmējdarbības proporciju Baltijas valstīs. Pēc pētījuma datiem, preču vai
pakalpojumu daudzums no kopējā apjoma, ko sniedz nereģistrētie uzņēmēji
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, 2022.gadā bija attiecīgi 8,5%, 9,5% un 6,3%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem vispārējais kukuļdošanas
līmenis (procents no ienākumiem, ko uzņēmumi maksā neoficiālos maksājumos lai
"nokārtotu lietas") 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu ir
samazinājies Lietuvā - par 1,9 procentpunktiem, kā arī Igaunijā - par 0,6
procentpunktiem, attiecīgi veidojot 10,4% un 6,4%. Latvijā vispārējais
kukuļdošanas līmenis 2022.gadā sasniedza 9,4%, kas ir pieaugums par 0,2
procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021.gadu.

Pētījuma rezultāti arī parāda, ka visās Baltijas valstīs
2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, ir nedaudz samazinājies vidējais procents
no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, proti, Latvijā vērojams
samazinājums par 0,1 procentpunku - līdz 7,9%, Lietuvā - par 1,1 procentpunktu,
veidojot 6,6%, bet Igaunijā - par 1,9 procentpunktiem, šai ēnu ekonomikas
komponentei samazinoties līdz 2,1%.

Augstākais ēnu ekonomikas līmenis 2022.gadā Latvijā bija
Rīgas reģionā un Vidzemē, bet starp nozarēm augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars
Latvijā joprojām ir būvniecībā. Sauka uzsvēra, ja kopš 2015.gada ēnu ekonomika
būvniecības nozarē Latvijā samazinājās, tad 2021.gadā nozarē bija vērojams ēnu
ekonomikas īpatsvara pieaugums. Proti, 2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars
būvniecībā bija 40%, 2016.gadā - 38,5%, 2017.gadā - 35,2%, 2018.gadā - 34,1%,
2019.gadā - 30,7%, 2020.gadā - 28,7%, bet 2021.gadā - 31,2%. Savukārt 2022.gadā
ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā salīdzinājuma ar 2021.gadu palielinājās vēl
par 3,3 procentpunktiem un sasniedza 34,5%.

Ēnu ekonomikas īpatsvars 2022.gadā mazumtirdzniecībā Latvijā
sasniedza 30,5% (2021.gadā - 29,8%), pakalpojumu sektorā - 28,6% (27,5%),
ražošanā - 23,9% (25%), bet vairumtirdzniecībā - 20,5% (24,4%).

Pētījumā arī secināts, ka uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām
ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību. Skalā no
viens līdz pieci, kur "pieci" nozīmē ļoti lielu apmierinātību,
2022.gadā apmierinātība ar VID Latvijā veidoja 3,6, kas ir tāpat kā
2021.gadā, bet Lietuvā - 3,61 (2021.gadā - 3,56) un Igaunijā 3,81 (2021.gadā -
3,74). 

2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, visās Baltijas valstīs
palielinājās uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku - no 2,7 līdz
2,76 Latvijā, no 2,81 līdz 2,99 Lietuvā, un no 3,02 līdz 3,13 Igaunijā. 

Pieaugusi arī uzņēmēju apmierinātība ar biznesa regulējuma
kvalitāti - Latvijā no 2,98 2021.gadā līdz 3,11 2022.gadā, Lietuvā - no 2,89
līdz 2,97, bet Igaunijā - no 3,25 līdz 3,44. 

Savukārt apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem
Latvijā 2022.gadā saglabājās 2021.gada līmenī - 2,89 no pieciem punktiem.
Igaunijā tā pieaugusi no 2,51 līdz 2,7, bet Lietuvā samazinājusies no 2,91 līdz
2,86.

Tāpat pētījuma rezultāti parāda, lai gan jaunāki un mazāki
uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu aktivitātēs, nekā lielāki un vecāki
uzņēmumi, kopējais pienesums ēnu ekonomikas apmēra veidošanā ir tieši lielākiem
uzņēmumiem ar vairāk nekā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam pārsniedzot 500
000 eiro, uzsvēra Sauka. Šāda tendence ir tieši saistīta ar to, ka lielākie
uzņēmumi, lai arī ēnu ekonomikā iesaistās proporcionāli mazāk, tomēr apgroza
daudz lielākus finanšu līdzekļus.

Pētījuma autori norāda, ka vairāk nekā desmit gadus veidojot
ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs, tiek uzsvērts, ka ir svarīgi, lai pie
ēnu ekonomikas mazināšanas tiktu pieiets gudri un kompleksi, piemēram,
nodrošinot koordināciju starp dažādām ministrijām un to pakļautībā esošām
iestādēm, datu apmaiņu un savietojamību, kā arī spēju rast jaunākus, modernākus
risinājumus cīņai pret ēnu ekonomiku. 

Tāpat pētījuma autori uzsvēruši, ka ēnu ekonomiku nav
iespējams mazināt tikai ar represīvām metodēm. Proti, lai arī tas ir sarežģītāk
un var prasīt vairāk laika, politikas veidotājiem tomēr ir jāiegulda daudz
lielāks darbs, lai veicinātu uzņēmēju vēlēšanos nodokļus maksāt labprātīgi,
piemēram, pašiem politikas veidotājiem demonstrējot efektīvāku nodokļu
izlietošanu uzņēmēju un plašākas sabiedrības interesēs, kā arī caurskatāmāku
valsts un pašvaldības iestāžu darbību, piemēram, bez korupcijas ēnas. 

Sauka pauda uzskatu, ka joprojām būtu arī jāstrādā pie tā,
lai sabiedrības acīs tiktu taisnīgāk un arī ātrāk iztiesāti korupcijas un citi
ekonomikas noziegumi, kā arī jāturpina darbs pie uzņēmējiem draudzīgākas,
paredzamākas biznesa vides, tostarp nodokļu politikas. Pretējā gadījuma Sauka
neredz iemeslus, kāpēc ēnu ekonomika Latvijā turpmākajos gados varētu
mazināties.

Vērtējot jaunākos ēnu ekonomikas datus, Sauka atzina, ka,
ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas apmērus Latvijā nemazinās jau ilgāku laiku, būtu
nopietni jāpārdomā pieeja tās mazināšanā. Kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars
norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas nav problēmas tikai kādas vienas
vai vairāku nozares ietvaros - galvenie ēnu ekonomikas cēloņi un dzinuļi pēc
būtības ir līdzīgi. 

Tāpēc, pretēji politikas veidotāju iepriekš praktizētajai
pieejai ēnu ekonomikas mazināšanā koncentrēties uz atsevišķām nozarēm, piemēram
būvniecības vai veselības nozarēm, Saukas ieskatā, sākumā būtu jāievieš
horizontālie pasākumi, kas ir būtiski uzņēmējdarbības vides un uzņēmēju nodokļu
morāles jeb vēlmes labprātīgi maksāt nodokļus uzlabošanai.

"Lai spētu īstenot šādus sarežģītus pasākumus un spētu
ieviest izmaiņas ēnu ekonomikas dinamikā, būtu jāsāk tieši ar kopējās valsts
pārvaldes kapacitātes stiprināšanu, lai ar sarežģītiem problēmjautājumiem
strādātu iespējami kvalificētāki cilvēki. Tas ir svarīgi ne tikai ēnu
ekonomikas mazināšanai, bet arī daudzu citu problēmjautājumu risināšanai, tostarp
veselības un izglītības sistēmas pilnveidošanai," atzīmēja Sauka.

"SSE Riga" pētījums "Ēnu ekonomikas indekss
Baltijas valstīs" tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu
uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa
centra direktors profesors Sauka un "SSE Riga" profesors Tālis
Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir
iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem,
nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām
"aplokšņu" algām.

Money

Ekonomika

Bizness

Business

Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,1 procentpunktu - līdz 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), otrdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra...

Latvijā aplokšņu algu apjoms pērn bijis lielākais 10 gadu laikā

LETA

Similar news

Loading...