Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās
par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien
ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas
augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams
arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt
Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada
rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti
kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts
augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī
ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir
lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos
dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija
saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

"Viens no izskaidrojumiem ēnu ekonomikas samazinājumam
Latvijā 2023.gadā ir tas, ka patreiz ir iestājusies zināma "sajūtu līmeņa
stabilitāte". Proti, uzņēmumi, lielākoties, ir pieskaņojušies esošajai
situācijai, kā arī jauni satricinājumi klāt nav nākuši. Jau iepriekš
prognozējām, ka pie šādiem apstākļiem, ēnu ekonomikai valstī būtu jāmazinās par
vismaz vienu procentpunktu. Samazinājums ir lielāks, un tas var būt saistīts
arī ar publiskotajām aktivitātēm ēnu ekonomikas mazināšanai, piemēram, skaidras
naudas aprites jomā," teica Sauka.

Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka
Latvijā, Igaunijā un Lietuvā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2023.gadā
bija "aplokšņu algas", kas Latvijā veido 48,2% no kopējās ēnu
ekonomikas, savukārt Igaunijā - 45,3%, bet Lietuvā - 35,5%.

Cita komponente "neuzrādītie ieņēmumi" Latvijā
2023.gadā veido 25,8% no kopējās ēnu ekonomikas, bet "neuzrādīto
darbinieku" komponente - 26%. "Neuzrādītie darbinieki" Igaunijā
2023.gadā veido 32% no kopējās ēnu ekonomikas, bet "neuzrādītie
ieņēmumi" - 22,7%. Savukārt Lietuvā "neuzrādītie ieņēmumi"
2023.gadā veido 34,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet "neuzrādīto
darbinieku" komponente bija 30%.

Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts jeb aplokšņu
algas, 2023.gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 1,4
procentpunktiem un bija 23,6%. Neliels aplokšņu algu samazinājums 2023.gadā,
salīdzinot ar 2022.gadu, bija arī Igaunijā - no 16,8% līdz 16,5%. Savukārt
Lietuvā aplokšņu algas 2023.gadā pieauga līdz 20,8%, kas ir par 0,8
procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar 2022.gadu. Tādējādi, lai arī vairs nav
vērojamas ļoti lielas atšķirības Baltijas valstu starpā, Latvijā aplokšņu algas
joprojām ir lielākas nekā Lietuvā un Igaunijā, secināja Sauka.

Ienākumu jeb peļņas neuzrādīšanas jomā 2023.gadā, salīdzinot
ar 2022.gadu, bija vērojams samazinājums visās trijās Baltijas valstīs, bet
lielākais kritums bija Latvijā, kur ienākumu neuzrādīšana samazinājās no 16,3%
līdz 14,6% jeb par 1,7 procentpunktiem. Ienākumu neuzrādīšana Igaunijā
2023.gadā samazinājās līdz 9,5%, kamēr gadu iepriekš bija 11,1%, bet Lietuvā tā
bija visaugstākā starp Baltijas valstīm - 19,6% pretstatā 19,7% 2022.gadā.

2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu visās trijās Baltijas
valstīs bija vērojams pieaugums darbinieku neuzrādīšanā. Proti, Latvijā
darbinieku neuzrādīšana 2023.gadā sasniedza 11,7%, uzrādot pieaugumu par 0,6
procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022.gadu, Lietuvā - 15,4%, kas ir kāpums par
vienu procentpunktu, bet Igaunijā - 10,7%, kas ir kāpums par 1,2
procentpunktiem. 

Pētījuma rezultāti liecina, ka vispārējais kukuļdošanas
līmenis jeb procents no ienākumiem, ko uzņēmumi maksā neoficiālos maksājumos,
lai "nokārtotu lietas", 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu Latvijā
pieauga par 0,6 procentpunktiem, sasniedzot 10%.

Vispārēja kukuļdošanas līmeņa samazinājums par 2,3
procentpunktiem bija vērojams Lietuvā, kamēr Igaunijā kritums bija par 0,2
procentpunktiem, veidojot attiecīgi, 8,1% un 6,2%. Pētījuma rezultāti arī
parāda, ka Lietuvā un Igaunijā 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu
palielinājās vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts
pasūtījumu, proti, no 6,6% līdz 7,9% Lietuvā un no 2,1% līdz 3,3% Igaunijā.
Latvijā šajā komponentē bija vērojams samazinājums no 7,9% 2022.gadā līdz 7,5%
2023.gadā.

Augstākais ēnu ekonomikas līmenis 2023.gadā Latvijā bija
vērojams Kurzemē (24,2%), seko Rīgas reģions (23,8%), Latgale (22,7%), Vidzeme
(22,2%) un Zemgale (18%).

Starp nozarēm augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā
joprojām bija būvniecības nozarē - 34,2%, kas ir samazinājums par 0,3
procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022.gadu. Ēnu ekonomikas īpatsvars
mazumtirdzniecībā Latvijā pagājušajā gadā bija 27%, kamēr 2022.gadā šis rādītājs
bija 30,5%, pakalpojumu sektorā - 26,4% (2022.gadā - 28,6%), ražošanā - 18,9%
(2022.gadā - 23,9%), bet vairumtirdzniecībā - 13% (2022.gadā - 20,5%).

Attiecībā uz attieksmi uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir
relatīvi apmierināti ar ieņēmumu dienesta darbību. Pēc jaunākā pētījuma datiem,
apmierinājums gan ir nedaudz augstāks Lietuvā un Igaunijā. Proti, skalā no
viens līdz pieci, kur pieci nozīmē ļoti lielu apmierinātību, 2023.gadā
apmierinātība ar ieņēmumu dienestu Latvijā sasniedz 3,47 (2022.gadā - 3,6), Lietuvā
- 3,75 (2022.gadā - 3,61), bet Igaunijā - 3,76 (2022.gadā - 3,81).

Pētījuma rezultāti liecina, ka 2023.gadā salīdzinājumā ar
2022.gadu visās Baltijas valstīs pasliktinājusies uzņēmēju apmierinātība ar
valsts nodokļu politiku, proti, skalā no viens līdz pieci Latvijā apmierinātība
ir samazinājusies no 2,76 2022.gadā līdz 2,6 2023.gadā, Lietuvā no 2,99 līdz
2,84 un Igaunijā no 3,13 līdz 3,58. Salīdzinoši strauji samazinoties uzņēmēju
apmierinātībai ar nodokļu politiku, 2023.gadā Igaunijas uzņēmēju apmierinātība
ar valsts nodokļu politiku pirmo reizi kopš 2020.gada ir zemāka nekā pārējās
Baltijas valstīs.

Pērn samazinājusies arī uzņēmēju apmierinātība ar biznesa
likumdošanas kvalitāti, proti, skalā no viens līdz pieci Latvijā tā ir
nokritusies no 3,11 2022.gadā līdz 3,04 2023.gadā, bet Lietuvā - no 2,97 līdz
2,95, savukārt Igaunijā - no 3,44 līdz 3,2.

Apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem vērtējumā
skalā no viens līdz pieci Latvijā 2023.gadā ir samazinājusies līdz 2,57
(2022.gadā - 2,89), Lietuvā - līdz 2,77 (2022.gadā - 2,86), bet Igaunijā - līdz
2,43 (2022.gadā - 2,7).

Sauka uzsvēra, ka ēnu ekonomikas mazināšana turpmākajos
gados būs lielā mērā atkarīga no politiķu spējas ieviest ambiciozākus ēnu
ekonomikas mazināšanas pasākumus. Piemēram, ir svarīgi, lai dažādu ministriju
un to pakļautībā esošo iestāžu starpā tiktu nodrošināta labāka koordinācija,
politiķi rādītu labu piemēru paši un ēnu mazināšanai tiktu pielietotas
modernākas pieejas.

Tāpat Saukas ieskatā būtu jāuzlabo ne tikai pieķeršanas
mehānismi par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet arī tas, lai nodokļu nemaksātāji
saņemtu atbilstošus sodus.

"Vēl svarīgāk, un to esam jau uzsvēruši arī
iepriekšējos gados - ir nepieciešams vairāk ieguldīt, lai veicinātu uzņēmēju
vēlēšanos labprātīgi maksāt nodokļus, proti, celt nodokļu morāli. Atbilstoši
mūsu aprēķiniem, nodokļu morāle Latvijā diemžēl neuzlabojas - tā ir mazliet
augstāka nekā Lietuvā, bet zemāka nekā Igaunijā. Tas lielā mērā atspoguļojas
arī ēnu ekonomikas apjoma rezultātos," teica Sauka.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums "Ēnu ekonomikas
indekss Baltijas valstīs" tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas
valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir Sauka un Rīgas Ekonomikas
augstskolas profesors Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu
procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem
uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā
arī neuzrādītajām "aplokšņu" algām.

Ekonomika

Ēnu ekonomika

Business

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra...

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies līdz 22,9%

LETA

Similar news

Loading...