Augstskolām būs jānosaka mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas kārtība, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pirms otrā lasījuma atbalstītie grozījumi Augstskolu likumā.Savukārt par ombuda institūcijas izveidi, ko aktualizējuši nozares pārstāvji, diskusijas vēl turpināsies.Starp atbalstītajiem priekšlikumiem ir paredzēts uzdot augstskolām noteikt kārtību, pamatprincipus un prasības mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai akadēmiskajā un zinātniskajā studiju un pētniecības procesā.Kopš mākslīgā intelekta tehnoloģijas ienākušas augstākajā izglītībā un pētniecībā, augstskolas tā izmantošanu mēģina regulēt dažādos veidos - izstrādā stratēģijas, vadlīnijas vai atrunā ētikas kodeksos.Vienlaikus nozares pārstāvji vērš uzmanību uz pretrunīgām situācijām, piemēram, augstskolā ir noteikta mākslīgā intelekta lietošanas kārtība, taču atsevišķi pasniedzēji tomēr to aizliedz. Citviet noteikumu nav vispār, un katrs pasniedzējs rīkojas pēc saviem ieskatiem. Komisijas sēdē izskanēja arī gadījumi, kad pasniedzējs aizliedz izmantot mākslīgo intelektu, bet pats sagatavo kursa materiālus ar tā palīdzību.Studējošajiem un akadēmiskajam personālam ir jāzina, kur augstskola "nepārprotami" atrunājusi noteikumus par mākslīgā intelekta izmantošanu, uzskata Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Andris Teikmanis.Viņam piekrita Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvis Rūdolfs Aleksandrs Strods, uzsverot, ka šādas neskaidrības negatīvi ietekmē studiju procesu.Studējošo pārstāvis norādīja, ka daudzās augstskolās šobrīd notiek darbs pie vienota regulējuma izstrādes, taču jāņem vērā, ka dažādos studiju virzienos un fakultātēs atšķiras izpratne un mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas.Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre izteicās, ka līdzīga atruna nepieciešama arī vispārējā izglītībā, jo jautājums ir "ļoti aktuāls".Uz otro lasījumu tika saņemts arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) priekšlikums izveidot zinātnes un akadēmiskās darbības ombudu. Lai gan tas netika iekļauts priekšlikumu tabulā, LJZA pārstāve Rasma Pīpiķe sēdē aicināja deputātus atbalstīt šo iniciatīvu.Ideja par ombuda izveidi augstākajā izglītībā izskanēja pagājušā gada pavasarī pēc ziņām par seksuālās uzmākšanās gadījumiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un līdzīgām bažām arī par kādu Mākslas akadēmijas pasniedzēju.Toreiz to piedāvāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas tagad šādu priekšlikumu gan sliecas neatbalstīt. Kā iemesli tika minēts administratīvais slogs, bažas par pieejamo finansējumu un iespējama kompetenču pārklāšanās ar citām institūcijām.Tiesībsarga biroja pārstāve Emīlija Plaksins norādīja, ka augstskolām "pēc likuma" jāspēj nodrošināt drošu studiju vidi un jārisina dažādi jautājumi. Vienlaikus nepieciešami arī mehānismi, lai gan studējošie, gan darbinieki varētu aizstāvēt savas tiesības ārpus augstskolas vides.Viņa uzsvēra, ka pašreizējais regulējums ļauj iesniegt sūdzības par seksuālo uzmākšanos, diskrimināciju un atšķirīgu attieksmi gan policijā, gan Tiesībsarga birojā, bet akadēmiskās ētikas jautājumos, piemēram, par plaģiātu un mākslīgā intelekta izmantošanu, augstskolai jātiek galā pašai.Plaksins norādīja, ka ombudam jābūt pilnīgi neatkarīgam un pietiekami finansētam, lai nodrošinātu konsultācijas un trauksmes cēlāju aizsardzību. Taču no priekšlikuma neesot saprotams, konkrēti kādus akadēmiskās ētikas pārkāpumus risinātu ombuds. Tas, iespējams, saistīts ar akadēmiskās ētikas definīcijas trūkumu pašā likumā un atšķirīgu izpratni starp augstskolām, viņa sacīja.Viņa uzsvēra nepieciešamību koncentrēties uz vienotu izpratni par akadēmisko ētiku un augstskolu ētikas komisiju kapacitātes stiprināšanu, lai tās spētu risināt plašu jautājumu loku, pirms apsvērt jaunas institūcijas izveidi.Priekšlikumu aicināja neatbalstīt arī Saeimas Juridiskais birojs, uzsverot, ka "tik būtisks jautājums prasa daudz niansētāku tiesisko regulējumu" - nepieciešams noteikt kārtību, kas un kādos gadījumos var vērsties, kāds ir ombuda pilnvaru apjoms, funkcijas, iecelšanas kārtība.Pie jautājuma par ombuda izveidi "agri vai vēlu" būs jāatgriežas, uzskata AIP priekšsēdētājs Teikmanis. Viņš atgādināja par pirms pāris gadiem Turīnā, Itālijā, parakstīto deklarāciju, kas cita starpā uzdod valstij izveidot neatkarīgu institūciju akadēmiskās integritātes jautājumu uzraudzībai.Pēc Teikmaņa sacītā, strīdus par akadēmisko integritāti nav iespējams pilnībā risināt vienas augstskolas ietvaros, un to nodošana vispārējām vai administratīvajām tiesām būtu lielāks slogs valstij nekā neatkarīga ombuda izveide. Piemēram, Lietuvā šāda institūcija izmaksā aptuveni 300 000 eiro gadā. Pašreiz AIP regulāri saņem iesniegumus par akadēmiskā godīguma jautājumiem, taču tos nevar izskatīt likumā neparedzēto funkciju dēļ, tādēļ tiek sniegtas tikai ieteikumu rakstura atbildes. Ombudu, pēc Teikmaņa domām, jāizveido Saeimai, lai nodrošinātu pilnīgu neatkarību.Savukārt LSA piedāvā ieviest institucionāla līmeņa ombudu, kuru virzītu studējošo pašpārvalde un apstiprinātu senāts, tādējādi nodrošinot atbalstu no visas augstskolas akadēmiskās kopienas.Ombuds strādātu ar jautājumiem, kuros iesaistīti studējošie, sniedzot rekomendācijas augstskolas vadībai, iezīmēja LSA pārstāvis. Kā iespējamie ieguvumi no piedāvājuma tika minēta iespēja praktiski izmēģināt institūcijas lietderību bez papildu nacionālā finansējuma meklēšanas.LJZA šādam piedāvājumam nepiekrita, jo tas aptvertu jautājumus, kas skartu tikai studējošos, nevis arī augstskolu personālu.Komisijā izskanēja aicinājums izveidot darba grupu, kurā deputāti, iesaistītās ministrijas un institūcijas līdz trešajam lasījumam sniegtu savus priekšlikumus par to, kā varētu izskatīties ombuda institūcija un kādus jautājumus tā risinātu.Likumprojekts paredz precizēt Augstskolu likumu atbilstoši šā brīža akadēmiskās brīvības izpratnei un interpretācijai Eiropas augstākās izglītības telpā, kā arī papildināt Augstskolu likumu ar tiesību normu, kas regulē akadēmiskās ētikas un godīguma jautājumus, likumprojekta anotācijā skaidro IZM.Grozījumi paredz papildināt Augstskolu likumu ar pantu, kurā noteikts, ka augstākās izglītības iestāde nodrošina akadēmisko brīvību, kas ietver studiju brīvību, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvību, mācīšanas brīvību un vārda brīvību.Iecerēts noteikt, ka studiju brīvība aizsargā tiesības iegūt, pilnveidot un nodot zināšanas studējot, kā arī citas Augstskolu likumā un augstskolas satversmē paredzētās studējošo tiesības.Pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvība aizsargā tiesības izvēlēties pētniecības tēmas un metodoloģiju, kā arī citas Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un augstskolas satversmē paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, paredz grozījumi.Mācīšanas brīvība aizsargā tiesības īstenot studiju un mācību procesu, kā arī citas Augstskolu likumā un augstskolas satversmē paredzētās akadēmiskā personāla tiesības, teikts grozījumos.Likumā tiks noteikts, ka augstākās izglītības iestāde respektē akadēmisko brīvību, nodrošina studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, kā arī akadēmiskās brīvības īstenošanai nepieciešamos apstākļus, ciktāl tas nav pretrunā ar citu personu tiesībām, augstākās izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un citiem normatīvajiem aktiem.Grozījumi likumā paredz, ka studējošie un akadēmiskais personāls savā darbībā ievēro akadēmisko ētiku un godīgumu, kas nodrošina akadēmiskās darbības uzticamību, caurskatāmību, objektivitāti un cieņu pret intelektuālo īpašumu.Augstākās izglītības iestādes izstrādās akadēmiskās ētikas un godīguma noteikumus, kā arī izveidos koleģiālu institūciju ētikas normu ievērošanas uzraudzībai, sūdzību izskatīšanai un atzinumu sniegšanai par akadēmiskās ētikas pārkāpumiem.Tāpat grozījumi paredz normu, ka akadēmiskajam personālam ir tiesības izvēlēties studējošo izglītošanas un novērtēšanas metodes, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades tematiku un virzienu.

Information technology

Izglītība

Politika

Studijas

Mākslīgais intelekts

Public

Augstskolām būs jānosaka mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas kārtība, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pirms otrā lasījuma atbalstītie grozījumi Augstskolu likumā. Savukārt par ombuda institūcijas izveidi, ko aktualizējuši nozares...

Latvijas augstskolām būs obligāti jānosaka mākslīgā intelekta lietošanas kārtība

LETA

Similar news

Loading...