"Iedzīvotāji, turiet mājās, kabatā, makā skaidru naudu, lai vienu nedēļu varat iztikt bez bankomāta," – tāds ir Latvijas Bankas ieteikums.

Tāds padoms ir tapis bankai kā Latvijas centrālajai valsts naudas turētājai, veidojot norādījumus, kā organizēt naudas plūsmu krīzes situācijās. Viens no iemesliem, kas ir licis izstrādāt krīzes situācijas ieteikumus, ir Krievijas uzbrukums Ukrainai.

Tas ir gluži tāpat kā civilās aizsardzības jomā pašvaldības organizē patvertņu apsekošanu un izveidošanu. Latvijas Banka šos ieteikumus ir publicējusi savā mājaslapā, kā arī iepazīstinājusi ar tiem Latvijas pašvaldību vadītājus. Taču banka uzsver, ka krīzes situācija naudas plūsmā var izveidoties dažādās situācijās, ne tikai kara apstākļos, piemēram, arī plūdu gadījumā, elektrības vai interneta pārrāvuma laikā.

Oficiālais Latvijas Bankas ieteikums skan šādi: "Vienmēr mājās glabā noteiktu skaidras naudas daudzumu.

Ieteicamais skaidrās naudas apmērs ir summa, kas nepieciešama vienas mājsaimniecības pamatvajadzību segšanai vienai nedēļai.

"Skaidrai naudai ir jābūt, bet krīzes risinājumu loks ir plašāks,» norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Finanšu pakalpojumus krīzes situācijā iespēju robežās nodrošinās visas Latvijas komercbankas, bet kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina komercbankām, kurās noguldījumu apmērs ir 5% no visiem Latvijas noguldījumiem vai lielāks, norāda Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma. Latvijā tādas ir četras – «Swedbank», «SEB banka», «Citadele» un «Luminor Bank». Kritiskie finanšu pakalpojumi ir maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē, skaidrās naudas izņemšana no bankomāta un maksājumi ar karti.

Nākamais krīzes risinājums ir pienākums bankām klientiem nodrošināt iespēju iegādāties pirmās nepieciešamības preces bezsaistē. Tas nozīmē, ka, ievietojot karti maksājumu terminālī, par kopējo summu līdz 200 eiro, ja nav pieejama maksājumu karšu infrastruktūra, klients var iegādāties pirmās nepieciešamības preces.

Parastā situācijā, kad klients nopīkstina savu bankas karti, notiek sazināšanās ar banku un tiek saņemta informācija, vai klienta kontā ir šāds naudas apmērs. «Ja nestrādā internets, tas nav iespējams. Tādā gadījumā notiek tā saucamais «offline» maksājums. Kartē tiek reģistrēts maksimālais norēķins 200 eiro apmērā.

Pēc būtības banka jūs par 200 eiro nokreditē, par to neprasot procentus,» plānoto krīzes risinājumu skaidro M. Kazāks.

Pat ja cilvēkam šādas summas kontā nebūs, viņam ieskaitīs kartē 200 eiro, kuri bankai būs jāatdod.

Taču jāņem vērā, ka noteikumi par skaidras naudas darījumu apmēru Latvijā nav mainījušies.

Skaidras naudas darījumu limits ir 7200 eiro, un lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tik lielas summas skaidras naudas darījumi nemaz nav aktuāli.

Kad centrālā valsts banka sāk sabiedrībai skaidrot, kā rīkoties krīzes situācijā, iedzīvotājus var pārņemt satraukums un bažas par savas naudas drošību.

Naudas pietiks visiem!

Tā par naudas plūsmu krīzes situācijā saka M. Kazāks. Lai nodrošinātu bankomātus ar skaidru naudu, ir izveidots krīzes bankomātu tīkls. To skaits valstī ir ap 100. Uz tiem krīzes situācijā prioritāri tiks vesta skaidra nauda.

Bet, ja runā par kādas konkrētas bankas krīzi, tad noteikumi paredz garantiju – nodrošināt klientiem 100 tūkstošu eiro izmaksu, pat ja banka bankrotē.