Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala
summas noapaļošanas likuma projektu, aģentūrai LETA apstiprināja centrālajā
bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā,
tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un
nepieciešamību pēc mazā nomināla - viena un divu centu - monētām. Par šo
jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un
uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā
naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas
ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu
ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais
izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas
noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne
tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē.
Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. "Šobrīd
Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas
risinājumu," piebilda Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā arī uzsvēra, ka atteikšanās no viena un
divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis
cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa
būtu 12,23 eiro, maksājot skaidrā naudā pie kases, pirkuma gala summa būtu
12,25 eiro. Savukārt, ja pirkuma kopējā summa būtu 12,22 eiro, pircējs pie
kases samaksātu 12,2 eiro.

"Pirkuma gala summas - un nevis atsevišķu preču cenu -
noapaļošana neatstātu ietekmi uz inflācijas rādītājiem, ko apliecina to valstu
pieredze, kuras jau īsteno šo ideju, un starp tām var minēt Īriju, Beļģiju,
Somiju, Itāliju," piebilda Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankā uzsvēra, ka par atteikšanos no
piecu centu monētām pašlaik Latvijā nav diskutēts un netiek plānots līdz
brīdim, kad sabiedrība vēlēsies pārmaiņas eiro naudas zīmju nominālu struktūrā.

Tāpat Latvijas Bankā minēja, ka centrālā banka vairākus
gadus mēra sabiedrības viedokli par šo jautājumu, secinot, ka sabiedrības
atbalsts eiro monētu nominālu struktūras pārskatīšanai ir audzis, tostarp šogad
vairāk iedzīvotāju atbalstītu atteikšanos no viena un divu centu monētām,
salīdzinot ar tiem, kuri uzskata, ka tās jāatstāj apgrozībā. Attiecīgās
aptaujas rezultāti tiks publiskoti ceturtdien, 28.septembrī, regulārajā
Latvijas Bankas "Maksājumu radarā".

Latvijas Bankā arī norādīja, ka tā ne tikai mēra sabiedrības
viedokli un diskutē ar tieši iesaistītajām institūcijām, bet arī veic
praktiskas darbības, lai apgrozībā samazinātos viena un divu centu monētu
skaits. Viens no pasākumiem, lai motivētu iedzīvotājus samazināt viena un divu
centu monētu krājumus, ir iespēja tās bez maksas apmainīt Latvijas Bankas
kasēs. 

Pēc Latvijas Bankā minētā, no šā gada sākuma Latvijas Bankā
ir apmainīti 8,7 miljoni jeb 37 tonnas dažādu nominālu monētas, no tām viena un
divu centu monētas veidoja 11,3 tonnas.

Money

Ekonomika

Latvijas Banka

Business

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, aģentūrai LETA apstiprināja centrālajā bankā. Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par...

Latvijas Banka piedāvā noapaļot maksājumus skaidrā naudā

LETA

Similar news

Loading...