Eirozonas konkurētspējas pasliktināšanās nākotnē negatīvi ietekmēs arī Latviju, galvenokārt caur vājāku pieprasījumu no galvenajām tirdzniecības partnervalstīm, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Banka ekonomists Erlands Krongorns.Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai eirozonas konkurētspējas attīstība ir īpaši būtiska. Krongorns norāda, ka Latvijas galvenās tirdzniecības partnervalstis atrodas Eiropas Savienība, tādēļ eirozonas eksporta vājināšanās netieši ietekmē arī Latvijas izaugsmes iespējas. <blockquote>Ja politikas reakcija būs nepietiekama, negatīvā ietekme var izpausties kā vājāks ārējais pieprasījums, lēnāks investīciju pieaugums un ierobežotākas iespējas kāpināt iedzīvotāju ienākumus.</blockquote>Ekonomists uzsver, ka eirozonas konkurētspējas stiprināšana nav abstrakts makroekonomisks mērķis, bet gan priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei gan Eiropā kopumā, gan Latvijā, kuras labklājība ir cieši saistīta ar Eiropas pozīcijām globālajā tirdzniecībā.Ilgākā termiņā, vērtējot eirozonas ārējo preču eksportu, redzams, ka tas jau kādu laiku stagnē. Eirozona zaudē pozīcijas pasaules tirgos, un šoreiz iemesli esot strukturāli. Aizvien biežāk tiek runāts par dziļākām konkurētspējas problēmām, nevis īslaicīgiem ekonomikas satricinājumiem.Krongorns atgādina, ka arī bijušā Eiropas Centrālā banka prezidenta Mario Dragi ziņojumā Eiropas Komisijai norādīts – Eiropas Savienība zaudē konkurences cīņā ar Ķīnu, bet ASV, izmantojot tarifus, arvien vairāk ierobežo pieeju savam tirgum. Līdz ar to konkurence globālajos tirgos tuvākajos gados tikai pieaugs.Lai gan globālais preču imports ilgstoši audzis, eirozonas eksports šim kāpumam nav spējis sekot, kā rezultātā eirozonas tirgus daļas pasaules importā būtiski samazinājušās. <blockquote>Ekonomists gan norāda, ka tirgus daļu kritums ilgākā termiņā nav unikāls, tomēr eirozonas gadījumā tas pēc pandēmijas bijis īpaši straujš un satraucošs.</blockquote>Pēc Krongorna domām, konkurētspējas vājināšanos nosaka relatīvi augstās izmaksas, vāja produktivitātes dinamika un pakāpeniska to priekšrocību mazināšanās, kas nav saistītas ar cenu. Pat globālajai tirdzniecībai atjaunojoties, eirozonas uzņēmumi nav spējuši pilnvērtīgi izmantot ārējā pieprasījuma kāpumu.Nākotnē konkurences spiediens, visticamāk, tikai pieaugs – ASV turpinās izmantot tirdzniecības politiku kā stratēģisku instrumentu, savukārt Ķīna aktīvāk pārorientēs eksportu uz jauniem, strauji augošiem tirgiem.Ekonomists uzsver, ka eirozonas politikas veidotājiem konkurētspējas jautājums būtu jāuztver kā viens no būtiskākajiem vidēja termiņa ekonomikas izaicinājumiem. Viņaprāt, īpaši svarīga ir ilgtermiņā konkurētspējīga enerģētikas politika, produktivitātes kāpināšana un aktīvāka, stratēģiskāka tirdzniecības politika.Krongorns secina, ka eirozonas spēja saglabāt savas pozīcijas augstu izmaksu apstākļos būs tieši atkarīga no inovācijām, tehnoloģiskajām priekšrocībām un produktu ar augstāku pievienoto vērtību piedāvājuma. Lasi arī!

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/si-gada-budzeta-12-2-no-kopejiem-izdevumiem-planoti-aizsardzibai/61781">Šī gada budžetā 12,2% no kopējiem izdevumiem plānoti aizsardzībai</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/no-bijusajam-krajbankas-amatpersonam-solidari-piedzis-43-miljonus-eiro/61653">No bijušajām "Krājbankas" amatpersonām solidāri piedzīs 43 miljonus eiro</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/kapec-pasaule-peksni-visi-perk-zeltu-situaciju-skaidro-ekonomisti/61240">Kāpēc pasaulē pēkšņi visi pērk zeltu? Situāciju skaidro ekonomisti</a>

Ekonomika

Latvija

Eirozona

Current

Eirozonas konkurētspējas pasliktināšanās nākotnē negatīvi ietekmēs arī Latviju, galvenokārt caur vājāku pieprasījumu no galvenajām tirdzniecības partnervalstīm, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Banka ekonomists Erlands Krongorns. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai...

Latvijas Bankas ekonomists brīdina: Eirozonas konkurētspējas kritums skars arī Latviju

LETA

Similar news

Loading...