Gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mēneša beigās viņiem rodas sajūta, ka daļa naudas ir iztērēta, taču nav īsti saprotams, kur tā palikusi. 
Visbiežāk nauda pazūd nevis lielos pirkumos, bet gan šķietami mazos ikdienas tēriņos. Uzkodas un saldumus kā vienu no saviem biežākajiem liekajiem tēriņiem min 29% iedzīvotāju. Savukārt 26% atzīst, ka naudu iztērē pārtikai, kuru neizdodas laikus apēst un nākas izmest.
Vēl 24% aptaujāto norāda, ka mēdz iegādāties preces ar atlaidēm, lai gan tās viņiem patiesībā nav vajadzīgas. Gandrīz tikpat daudz jeb 22% iedzīvotāju atzīst, ka veic impulsīvus pirkumus internetā.
Pie biežākajiem nevajadzīgajiem tēriņiem cilvēki min arī ar hobijiem saistītas lietas, alkoholiskos dzērienus, impulsīvus pirkumus bērniem, gatava ēdiena piegādi, suvenīrus un dažādus sīkumus ceļojumos, kā arī cigaretes, veipus un citus nikotīna produktus.
Nauda nemanāmi aizplūst arī par kafiju līdzņemšanai, kosmētiku, ātrās ēdināšanas restorāniem, reti izmantotiem maksas abonementiem, uzkodām un dzērieniem degvielas uzpildes stacijās, kā arī spontāniem pirkumiem pie veikala kases. Katrs šāds pirkums atsevišķi var šķist mazsvarīgs, taču mēneša beigās šie tēriņi var veidot ievērojamu summu.
SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska norāda, ka naudas pazudinātājs ne vienmēr ir pati prece. Nereti lielāku lomu spēlē vēlme sevi iepriecināt, ērtības vai sajūta, ka atlaides piedāvājums jāizmanto uzreiz.
Viņa iesaka pirms neplānota pirkuma sev pajautāt, vai konkrētā lieta būs nepieciešama arī nākamajā dienā un vai mājās jau nav kaut kas līdzīgs. Dārgākiem pirkumiem var palīdzēt 24 stundu vai pat vairāku dienu nogaidīšana. Savukārt internetveikalā preci var atstāt grozā un pie lēmuma atgriezties vēlāk.
Sievietēm šī sajūta ir pazīstama biežāk nekā vīriešiem. To ļoti bieži vai reizēm piedzīvo 64% sieviešu un 52% vīriešu.
Sievietes biežāk min uzkodas un saldumus, neizmantotu pārtiku, nevajadzīgas preces ar atlaidēm, impulsīvus pirkumus internetā un pirkumus bērniem. Savukārt vīrieši biežāk norāda uz alkoholiskajiem dzērieniem, hobijiem paredzētām lietām un cigaretēm vai citiem nikotīna produktiem.
Piemēram, alkoholiskos dzērienus kā vienu no saviem nevajadzīgajiem tēriņiem min 21% vīriešu un 8% sieviešu. Savukārt kosmētiku un skaistumkopšanas sīkumus min 14% sieviešu un tikai 2% vīriešu.
Sajūta, ka nav saprotams, kur palikusi daļa naudas, visbiežāk ir cilvēkiem līdz 49 gadu vecumam. Aptuveni septiņi no desmit šīs vecuma grupas iedzīvotājiem norāda, ka ar to saskaras ļoti bieži vai reizēm. Pēc 50 gadu vecuma šāda sajūta kļūst retāka.
Aptauja liecina, ka, atsakoties no sava biežākā naudas pazudinātāja, iespējams ietaupīt desmitiem eiro mēnesī. Piektā daļa iedzīvotāju lēš, ka varētu ietaupīt 26–50 eiro, vēl 20% norāda uz 51–100 eiro lielu ietaupījumu, bet 17% uzskata, ka varētu ietaupīt vairāk nekā 100 eiro mēnesī.
Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada septembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Money

Public

Gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mēneša beigās viņiem rodas sajūta, ka daļa naudas ir iztērēta, taču nav īsti saprotams, kur tā palikusi. Visbiežāk nauda pazūd nevis lielos pirkumos, bet...

Latvijas iedzīvotāji atzīst: mēneša beigās nav saprotams, kur palikusi daļa naudas

LETA

Similar news

Loading...