
Foto: EPA/ANNA SZILAGYI/Scanpix
Nav nekāds jaunums, ka Krievija ir tiešs drauds Lietuvai, Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības un Izglītības, zinātnes un kultūras komiteju kopsēdē norādīja Lietuvas aizsardzības ministres vietnieks Karolis Aleksa.
Politiķis norādīja, ka tieši tāpēc Lietuvai ir vajadzīgi pēc iespējas stingrāki pasākumi, lai uz šiem draudiem reaģētu, stiprinātu valsts bruņotos spēkus un to spējas. Aleksa akcentēja, ka iesaukšana obligātajā militārajā dienestā ir viens no instrumentiem, kas palīdz to paveikt. Tāpat tas stiprina sabiedrības gribu pretoties un aizsargāt valsti.
Iezīmējot pašreizējo iesaukšanas sistēmu Lietuvā, Aleksa klāstīja, ka dienesta ilgums ir deviņi mēneši, un gadā tiek iesaukti līdz pat 4000 cilvēkiem. Viņš uzsvēra, ka šo skaitli nosaka infrastruktūras un instruktoru kapacitāte.
Aleksa pieminēja arī citas iesaukšanas formas, piemēram, jauno virsnieku apmācību kursi studentiem un universitāšu absolventiem, kas ilgst 160 līdz 200 dienas trīs gadu periodā. Savukārt Nacionālās aizsardzības brīvprātīgo spēkos trīs gadu periodā ir aptuveni trīs mēnešu militārās apmācības kurss, kas veido pilnīgāku priekšstatu par iespējām aizsardzības sistēmā.
"Mēs atrodamies pārejas posmā, un no 2026.gada plānojam ieviest dažas izmaiņas. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir vecuma robežas pazemināšana: iesaukšana notiks vecumā no 18 līdz 21 gadiem, uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Līdzšinējais vecums bija 23 gadi," kopsēdē sacīja Lietuvas aizsardzības ministres vietnieks.
Tāpat tiek plānots arī piešķirt lielāku elastību Aizsardzības spēku vadībai, lai nepieciešamības gadījumā dienesta ilgumu samazinātu līdz sešiem mēnešiem, lai gan patlaban deviņi mēneši ir standarts, kas ietver individuālās un kolektīvās apmācības pamata prasmes.
"Tiem, kuriem ir veselības problēmas, tiek piedāvāts viena mēneša militārās apmācības kurss, lai jebkurš, kurš vēlas, varētu sniegt ieguldījumu aizsardzībā. Tāpat ir paredzēts, ka personām ar kritiski svarīgām civilajām profesijām, piemēram, komunikācijās, loģistikā un medicīnā, tiks piedāvāts trīs mēnešu dienests," pauda Aleksa.
Viņš akcentēja, ka kopš iesaukšanas atjaunošanas 2014.gadā 30 000 cilvēku ir pabeiguši dienestu un tagad ir aktīvajā rezervē. Lietuvas aizsardzības ministres vietnieks sacīja, ka Lietuvā tiek paplašinātas militārās vienības, piemēram, Jūras spēkos un Sakaru bataljonā.
"Iesaukšanas sistēma ir palielinājusi sabiedrības uzticību bruņotajiem spēkiem, kas šobrīd sasniedz 70 līdz 80%. Mēs uzskatām, ka šis uzticības līmenis ir tieši saistīts ar iesaukšanu. Notiek arī aktīvs darbs ar diasporu, kā arī izglītošanas kampaņas skolās, lai jaunā paaudze nebaidītos no iesaukšanas," sacīja Aleksa.
Viņš norādīja, ka politiski tiek diskutēts par dienesta ilgumu un iespējamo tā pagarināšanu līdz vienam vai diviem gadiem, tomēr patlaban deviņi mēneši tiek uzskatīti par optimālu apmācību ilgumu. Lietuvas aizsardzības ministres vietnieks norādīja, ka patlaban sievietēm iesaukšana ir brīvprātīga, un aptuveni 100 sievietes gadā piedalās dienestā, tomēr, ņemot vērā demogrāfiju, nākotnē, iespējams, būs nepieciešams apsvērt arī obligātu sieviešu iesaukšanu militārajā dienestā.
"Baltijas valstīm ir svarīgi dalīties pieredzē un pārņemt labākās prakses. Tāpat būtu jāapsver, vai NATO līmenī vajadzētu vairāk uzmanības pievērst iesaukšanai, kā iespējamam risinājumam militāro spēju stiprināšanā," uzrunas noslēgumā sacīja Aleksa.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12 līdz 16 deputāti.
Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti Baltijas Asamblejas dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Foto: EPA/ANNA SZILAGYI/Scanpix