Magone ir pateicīga dievam par dziednieces ienākšanu viņas dzīvē

Magone ir ciemos pie Zigrīdas, kādas Latvijas pensionāres cienījamā vecumā. Abas dāmas dalās atmiņās un Magone atminas atgadījumu, kad kāda cita Latvijas pensionāre izārstējusi dēlam slimību ar kuru piecus mēnešus nesekmīgi cīnījušies Anglijas ārsti.

“Velta Sniķere – Vilsone ir trimdas latviete, liels cilvēks manās acīs un arī pasaulē, jo viņa ir gan skolotāja, dzejniece, rakstniece, adītāja… uhh…
Manu dēlu Fēniksu vel paspēja klēpī paturēt, toreiz, kad braucām prom. Fēniksu paspēja apmīļot jā, un kā nu tur bija, pie dzemdībām Fēniksu nolādēja viena vecāmāte kas tur palīdzēja, jo Žanis salamājās.
Fēniksam strutoja acis, pieci mēneši Angļi izārstēt nevarēja. Es aiznesu Veltai, viņa man saka – iedod man savu bērniņu rokās. Es iedevu viņu klēpī, un tad abi ar acīm, bez skaņas sarunājās. Nu jā, tad es aizvedu Fēniksu mājās, un tik pirms braukšanas viņa man saka – tavs dēliņš man izstāstīja ka viņam ļoti, ļoti sāp, un nekā vairāk. Atvedu bērnu mājās – acis veselas.

Zvanīju un teicu, ka jums tak dziedināšanas dāvana, par ko neviens nezina. Viņa pasmaidīja, neko tā arī neteica. Ārsti ar antibiotikām, pie acu ārsta vedu, ārsti nevarēja iztīrīt. Strutas acīs, abas acis miglā un nekā. Pieci mēneši ārsti nevarēja neko izdarīt. Velta paturēja rokā un izdziedināja. Es dievam pateicos, ka Velta manā dzīvē ienāca un izdziedināja dēlu.”

Skaties vairāk:

• Magone lidostā piesaista drošibas dienestu uzmanību

• Magone apciemo savu bijušo darbavietu - augstākās klases viesnīcu

• Magones kavēšanās rada materiālus zaudējumus viņas draugiem