Atbildīgo amatpersonu paustais liecina, ka pašlaik nav juridiskā pamatojuma Rēzeknes domes atlaišanai, aģentūrai LETA sacīja Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķe Daiga Mieriņa.

Mieriņa norādīja, ka šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija iespēja dzirdēt parlamenta Juridiskā biroja viedokli, ka nav konstatēti tādi būtiski pārkāpumi, kas būtu veikti vairākkārtīgi, sistemātiski, un ka līdz ar to pastāvot augsti satversmības riski - vai šāds lēmums atbildīs Satversmei un spēkā esošajiem likumiem.

Politiķe atzīmēja, ka komisijas sēdē arī Finanšu ministrijas (FM) pārstāve norādīja, ka Rēzeknes domes darbībā ir notikusi būtiska virzība, veicot nepieciešamos precizējumus finanšu lietās un ka valstij nav pamata Rēzeknei nepiešķirt aizdevumu.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka šajā jautājumā svarīgākais ir tiesiskuma ievērošana. Mieriņa vērsa uzmanību, ka uz viņas jautājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji komisijas sēdē nav varējuši atbildēt, vai pašvaldībai ir kādas grūtības pašlaik veikt tās autonomās funkcijas. Pašlaik nav pamata domāt, ka tā būtu, nav pamata uzskatīt, ka Rēzeknes novada dome būtu rīcības nespējīga, skaidroja politiķe.

Mieriņa norādīja, ka Rēzeknes domes darbībā ir bijušas kļūdas un pārkāpumi, bet dome tagad tos novērsusi un praktiski ir iespējama tās tālākā darbība.

Tāpēc komisijas sēdē ZZS deputāti šodien balsojumā atturējās, savukārt ZZS frakcija kopīgi lems, kā rīkoties balsojumā Saeimā.

Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, balsīm daloties uz pusēm, šodien atbalstu nesaņēma valdības virzītais Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojekts.

Tomēr par likumprojektu vēl būs jābalso Saeimai. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), balsojums parlamenta sēdē pirmajā lasījumā gaidāms 23.maijā.

Ja parlaments to konceptuāli atbalstīs, pie tā vēl būs jāstrādā visdrīzāk arī otrajā un trešajā lasījumā.

Kā ziņots, plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.

Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.

Pagaidu administrācijas sastāvs izvēlēts, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, reputāciju un izglītību, skaidro VARAM. Viņi varēs savienot savus amatus ar esošajiem amatiem citās institūcijās.

Saskaņā ar likumprojektu pagaidu administrācijas vadītājas mēnešalga varētu būt 5 064 eiro, bet vietniekiem - 4341 eiro.

Paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kā iepriekš norādījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), tikai tad, kad Rēzeknes pašvaldībā sāks darboties pagaidu administrācija, būšot iespējams saprast, kas pašvaldībā notiek ar budžetu.

Līdz šim Rēzeknes pašvaldība Finanšu ministrijai vienā situācijā iesniegusi vienu, otrā - citu informāciju.