Ekonomikas, Iekšlietu un Ārlietu ministrijas piekrīt Valsts kontroles secinājumiem par trūkumiem ārvalstu darbaspēka piesaistē un sola strādāt pie revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas. Trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ministriju pārstāvji skaidroja, kā plānots pilnveidot ārvalstu darbinieku piesaistes un kontroles sistēmu.
Iekšlietu ministrija virza Imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānu, kas paredz noteikt trešo valstu pilsoņu skaitu, kuri Latvijā drīkstētu ieceļot un uzturēties nodarbinātības nolūkā. Tas nozīmētu tā dēvēto darbaspēka kvotu ieviešanu.
IeM valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja, ka šādām kvotām būtu jānodrošina, lai migrācija neradītu apdraudējumu sabiedrības drošībai, demokrātiskajai iekārtai un valsts drošībai kopumā. Pēc viņa teiktā, vispirms nepieciešams izvērtēt šos aspektus, bet pēc tam noteikt, kādās darbaspēka kategorijās un kādā apjomā Latvijai būtu nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbiniekus.
IeM piekrīt arī Valsts kontroles secinājumam, ka darba atļauju saņemšanas process ir ilgs un grūti prognozējams. Vienlaikus Bekmanis uzsvēra, ka procedūru vienkāršošana nedrīkst notikt uz migrācijas kontroles kvalitātes rēķina.
Ministrija apņēmusies arī stiprināt kontroli pār to, vai darba atļaujas tiek izmantotas atbilstoši paredzētajam mērķim. Dienesti jau sākuši darbu pie kontroles pasākumu uzlabošanas.
Piemēram, plānotas izmaiņas regulējumā, lai arī trešo valstu pilsoņi, kuri pieprasa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību, saņemtu vienotu identifikatoru jeb personas kodu. Līdz šim personas kods šādos gadījumos bija paredzēts tikai termiņuzturēšanās atļauju turētājiem.
Tāpat paredzēts izstrādāt metodiskos norādījumus, lai Valsts darba inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests un citas institūcijas, veicot savas funkcijas, varētu pievērst uzmanību arī tam, vai trešo valstu pilsoņi ievēro uzturēšanās nosacījumus.
Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Baiba Bašķere norādīja, ka Valsts kontroles revīzijas secinājumi ministrijai nākuši laikā un tās ieteikumi ir vērtīgi.
EM izveidojusi rīku, ar kuru iespējams detalizētāk analizēt darba devēju pieprasījumu, vakances un potenciālo darbaspēka pieejamību Latvijā. Tas ļaujot precīzāk noteikt vakances, kuras, visticamāk, nebūs iespējams aizpildīt ar vietējo darbaspēku.
Bašķere uzsvēra, ka ārvalstu darbaspēka piesaistei jābūt kontrolētai. Ministrija jau iepriekš rosinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos saistībā ar Nodarbinātības valsts aģentūras atzinuma prasībām ārvalstu darbaspēka piesaistei. Noteikumu projekts pašlaik ir iesniegts valdībā.
EM plāno strādāt arī pie sezonas darbinieku piesaistes regulējuma.
Ārlietu ministrijas pārstāve Nora Balode savukārt uzsvēra nepieciešamību izstrādāt valsts līmeņa stratēģiju, kas noteiktu, no kuriem reģioniem un valstīm Latvija vēlas piesaistīt ārvalstu darbaspēku.
Šāda stratēģija ļautu Ārlietu ministrijai precīzāk plānot vēstniecību kapacitāti un nepieciešamo finansējumu. Balode skaidroja, ka, piesaistot cilvēkus no valstīm ar augstu migrācijas risku, nepieciešamas papildu pārbaudes, kas palielina vēstniecību darba apjomu.
Skaidrāka valsts politika ļautu prognozēt, kādi resursi un finanšu līdzekļi vēstniecībām būs nepieciešami turpmākajos gados.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Latvijā pašlaik nav skaidras un darba tirgus vajadzībās balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbaspēku, kā arī nav izveidoti pietiekami mehānismi šādas politikas īstenošanai.
VK norādījusi arī uz problēmām darba atļauju saņemšanas procesā. Tas esot ilgs, grūti prognozējams un administratīvi nesamērīgs, savukārt kontroles mehānismi ne vienmēr nodrošinot, ka piešķirtās darba atļaujas tiek izmantotas paredzētajam mērķim.
Valsts kontrole Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijām sniegusi sešus ieteikumus. To ieviešanas mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, lai ārvalstu darbaspēks Latvijā tiktu piesaistīts atbilstoši darba tirgus vajadzībām, darba atļauju iegūšanas process kļūtu savlaicīgāks un administratīvi samērīgāks, bet piešķirto atļauju uzraudzība būtu efektīvāka.



2026. gada sākumā Latvijā uz nodarbinātības pamata uzturējās 15 177 trešo valstu pilsoņi jeb 16% no visiem trešo valstu pilsoņiem ar tiesībām strādāt Latvijā.

Ārlietu ministrija

Iekšlietu ministrija

Ekonomikas ministrija

Imigranti

Public

Ekonomikas, Iekšlietu un Ārlietu ministrijas piekrīt Valsts kontroles secinājumiem par trūkumiem ārvalstu darbaspēka piesaistē un sola strādāt pie revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas. Trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē...

Ministrijas atzīst problēmas ārvalstu darbinieku piesaistē un sola stingrāku kontroli

LETA

Similar news

Loading...