Mitrās salvetes, kurasnoskalo tualetes podā, ir viens no uzskatāmākajiem piemēriem tam, kā ikdienišķs patērētāja paradums var radīt dārgu un sarežģītu problēmu kanalizācijas sistēmām. “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju” (LŪKA) atgādina, ka tualetes pods nav atkritumu tvertne: kanalizācijā drīkst nonākt tikai cilvēka fizioloģiskie izdalījumi un tualetes papīrs. Eiropas ūdenssaimniecības nozares organizācijas EurEau aprēķini liecina, ka mitro salvešu un līdzīgu higiēnas produktu radītās papildu izmaksas kanalizācijas sistēmu uzturēšanā Eiropā sasniedz 500 miljonus līdz 1 miljardu eiro gadā.Problēmas pamatā ir plaši izplatīts mīts, ka norāde “noskalojams” nozīmē “drošs kanalizācijai”. Patiesībā mitrās salvetes ūdenī nesadalās kā tualetes papīrs. Tās bieži ir izgatavotas no garšķiedru neausta materiāla, celulozes un/vai plastmasas šķiedrām, tāpēc notekūdeņos saglabā izturību, aizķeras cauruļvadu līkumos, savienojumos un sūkņu mehānismos. Salīpot ar taukiem un citiem atkritumiem, tās veido blīvus aizsprostojumus, kas kavē notekūdeņu plūsmu un var izraisīt avārijas.Šādu aizsprostojumu sekas var skart teju ikvienu patērētāju. Privātmājās un daudzdzīvokļu ēkās tas var nozīmēt aizdambētas caurules, nepatīkamas smakas, kanalizācijas ūdeņu atplūdi telpās un remonta izmaksas pašiem iedzīvotājiem. Pašvaldību un ūdenssaimniecības infrastruktūrā tas nozīmē biežākas apkopes, avārijas izbraukumus, restu un cauruļvadu tīrīšanu, sūkņu bojājumus un priekšlaicīgu iekārtu nomaiņu. Ja sūkņu stacijas nespēj pilnvērtīgi darboties, pieaug arī neattīrītu notekūdeņu pārplūdes risks vidē. Jebkurā gadījumā tās ir papildus izmaksas notekūdeņu sistēmu lietotājam, ko samaksājam santehniķim, kas atdambējis mūsu vietējo sistēmu, vai ūdenssaimniecības uzņēmumam ikmēneša rēķina par notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumiem ietvarā.Taču mitrās salvetes nav vienīgā problēma. Kanalizācijā regulāri nonāk arī higiēnas preces, vates plāksnītes, tekstila izstrādājumi, prezervatīvi, cigarešu izsmēķi, mati, pārtikas atliekas, tauki, medikamenti un sadzīves ķīmija. Katrs no šiem atkritumu veidiem rada atšķirīgu risku: cietie priekšmeti aizsprosto caurules un bojā iekārtas, tauki sacietē un veido masas, kas piesaista citus atkritumus, savukārt medikamenti un ķīmiskās vielas apgrūtina notekūdeņu attīrīšanu un var ietekmēt ūdens kvalitāti dabā. Notekūdeņu attīrīšanas sistēmas ir paredzētas notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, nevis cieto atkritumu, zāļu pārpalikumu vai bīstamu vielu apsaimniekošanai.

Recycling

House

Mitrās salvetes, kurasnoskalo tualetes podā, ir viens no uzskatāmākajiem piemēriem tam, kā ikdienišķs patērētāja paradums var radīt dārgu un sarežģītu problēmu kanalizācijas sistēmām. “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar “Latvijas Ūdensapgādes...

Mitrās salvetes kanalizācijā Eiropai izmaksā līdz miljardam eiro gadā

LETA

Similar news

Loading...