<div>

Saeima ceturtdien pieņēma budžeta likumprojektu paketē virzītos grozījumus Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz no 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielināt piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas teritorijas komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru.Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%. DRN paaugstināšana smiltij un grantij no nākamā gada 2026. gada budžetā dotu 0,5 miljonu eiro papildu ieņēmumus. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sniegtā informācija liecina, ka nodoklis tiks paaugstināts par 10 centiem par kubikmetru.Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu.Opozīcijas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) debatēs vērsa uzmanību, ka likumprojektam uz otro lasījumu KEM iesniegusi 23 priekšlikumus. Viņaprāt, tas norādot uz to, cik nekvalitatīvi uz pirmo lasījumu izstrādāts šis likumprojekts.Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu neatbalstīja. Viņa norādīja, ka likumprojekts neesot saskaņots ar nozari, kas esot pretēji labai likumdošanas praksei.Pleškānes ieskatā, nodokļa pieaugums neesot samērīgs. Tāpat neesot novērtēta ietekme uz būvniecību, eksportu un reģiona ekonomiku. "Šis nodoklis sadārdzinās būvniecību, "Rail Baltica", mazinās konkurētspēju, radīs tiešu spiedienu uz reģionu darba vietām," sprieda Pleškāne.Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) apstiprināja, ka komisijā deputātu vairākums neatbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību. Iespējams, šeit tiešām ir iztrūcis dialogs ar nozari, teica Briškens.Briškens norādīja, ka DRN pats par sevi esot nevis "budžeta lāpīšanas nodoklis", bet "klasisks ekonomiskās motivācijas instruments". "Līdz ar to korekti būtu jebkādus šāda veida nodokļu ieņēmumus nevis vienkārši ielikt "kopējā budžeta katlā", bet tomēr novirzīt mērķtiecīgām programmām, industriālai politikai kokrūpniecības nozarē, lai veicinātu šo resursu izmantošanu Latvijas ekonomikā," sacīja Briškens.Tāpat viņš aicināja Ekonomikas ministriju strādāt pie izmaiņām būvnormatīvos, lai pēc iespējas vairāk koku varētu izmantot būvniecībā. Savukārt Finanšu ministriju Briškens aicināja veikt attiecīgas izmaiņas Iepirkumu likumā, lai valsts un pašvaldību iepirkumos arī varētu veicināt koksnes lielāku klātbūtni valsts un pašvaldības būvobjektos.Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka DRN palielināšana smiltij un grantij sadārdzinās "Rail Baltica" projekta būvniecību. Viņš arī norādīja, ka ar dabu šim nodoklim nekāda sakara neesot, jo viss DRN tiek ieskaitīts valsts kopējā kasē.KEM skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām SEG emisijām Latvijas bilancē. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, viena tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25 eiro SEG emisiju ekvivalentā. Kūdras ieguves apmēri būtiski ietekmē Latvijas klimatneitralitātes rādītāju sasniegšanu, un ir nepieciešams radīt fiskālu ietekmi uz nozari, lai veiktu izmaiņas kūdras izstrādes apjomos.Lai izvairītos no kūdras ieguves nozares SEG emisiju radīto seku segšanas no citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tiek ieviests princips "piesārņotājs maksā".No 2027. gada tiks ieviests jauns nodoklis par nepārstrādātu koksni, kas ir iegūta Latvijā komerciālos nolūkos, nav pārstrādāta koksnes produktos un tiek realizēta ārpus ES un Eiropas Ekonomiskās zonas. DRN likme no 2027. gada 1. janvāra būs 75 eiro par kubikmetru, bet no 2028. gada - 115 eiro par kubikmetru.KEM skaidro, ka Latvijas kokrūpniecības nozare arī 2024. gadā ir saglabājusi primārās apstrādes dominanci, kas nodrošina lielāko daļu saražoto apjomu un eksporta ieņēmumu. Sekundārās apstrādes sektors, piemēram, mēbeļu, papīra izstrādājumu, būvkonstrukciju un kompozītmateriālu ražošana, joprojām ieņem salīdzinoši nelielu daļu no kopējā nozares apgrozījuma, lai gan šajā segmentā saskatāms potenciāls izaugsmei, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc augstākas pievienotās vērtības produktiem un ilgtspējīgiem materiāliem. Latvijas kokrūpniecības nozarei būtu jāpārorientējas no primārās uz sekundāro kokapstrādi, tādējādi palielinot nozares radīto pievienoto vērtību un ekonomisko ieguvumu valstij.Viens no meža nozares ekonomiskajiem mērķiem ir koksnes resursu izmantojamības paaugstināšana, veicinot koksnes kā videi draudzīga materiāla plašāku izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, koksnes atlieku izmantošana tālākai pārstrādei, paredzot stimulējošu nodokļu politiku un citus motivācijas mehānismus.Gada laikā Latvijā iegūst aptuveni 13 miljonus kubikmetru koksnes. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtās informācijas, no šī daudzuma aptuveni 300 000 kubikmetru tiek eksportēti uz trešajām valstīm.Atbilstoši iepriekš minētajam, valsts vēlas motivēt kokrūpniecības nozares pārstrukturizāciju uz augstākas pievienotās vērtības kokmateriālu ražošanu un eksportu, tā radot lielāku pienesumu valsts ekonomikai, norāda ministrijā.Ministru kabinetam (MK) līdz 2026. gada 1. oktobrim jāizdod noteikumi gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodēm, gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošiem uzskaites dokumentiem un tajos iekļaujamo informāciju.DRN maksājums par nepārstrādātu koksni 2027. gadā 100% apmērā tiks ieskaitīts valsts budžetā, savukārt no 2028. gada - 70% tiks ieskaitīti valsts budžetā un 30% - pašvaldības budžetā, kurā notikusi mežizstrādes darbība un iegūta nepārstrādāta koksne komerciāliem nolūkiem.Ziņa papildināta plkst. 10.52.</div>

Taxes

Politika

Ekonomika

Current

Saeima ceturtdien pieņēma budžeta likumprojektu paketē virzītos grozījumus Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz no 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielināt piecas reizes - līdz 3,5...

No 2027. gada dabas resursu nodokļa likmi kūdrai palielinās piecas reizes

LETA

Similar news

Loading...