10. novembrī savu desmito dzimšanas dienu nosvinējis "Ziedoņa muzejs". Svinību diena pavadīta, ar lepnumu atskatoties uz paveikto un ar bezkaislīgu, racionālu ieskatu tuvākajā nākotnē, pauž Ziedoņa muzeja vadītājs Jānis Holšteins - Upmanis.

Kultūras ministrijas nesaprotamo lēmumu dēļ, kas muzeja finansēšanu atstājis "loterijas" priekšā, novedis līdz bezprecedenta stāvoklim, kad racionālākā izeja no situācijas ir nodot visu "Ziedoņa muzeja" krājumu valstij.

Desmit gadu laikā "Ziedoņa muzejs" īstenojis neskaitāmus projektus, kurus vienojusi dzejnieka Imanta Ziedoņa vīzija par to, kā jāstrādā viņa muzejam un par ko ir būtiski runāt ar cilvēkiem, stāsta Holšteins - Upmanis.

2025. gads pagājis ilgstošā dialogā ar Kultūras ministriju, Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF), juristiem un jomas ekspertiem, cenšoties rast objektīvu risinājumu muzeja finansēšanas modelim. Visas sarunas beigušās bez rezultāta. Tostarp Kultūras ministrija nespēj atbildēt uz jautājumu kāpēc valsts finansējums pienākas Rainim vai Ojāram Vācietim, bet Imantam Ziedonim - nē.

Šobrīd privāto valsts akreditēto muzeju finansējumu izvērtē VKKF, kas ir īstermiņa kultūras projektu finansēšanai paredzēta iestāde. Šī brīža konkurss neatbilst arī uzņēmumu pamatdarbības izvērtēšanas principiem, jo pēc būtības neviens muzejs nav "projekts".

Pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas, muzejs nosūtījis atklātu vēstuli Saeimas deputātiem, Saeimas priekšsēdētājai, budžeta komisijas un izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ar savu priekšlikumu: Kultūras ministrija deleģē "Imanta Ziedoņa muzeja fondam" valsts funkciju "Muzejs izcilam Latvijas cilvēkam". Neilgi pirms Ziemassvētkiem kļūs zināmi jaunākie VKKF projektu konkursa rezultāti. Tie nesīs divas atbildes: vai nu "Ziedoņa muzejs" pilnvērtīgi turpinās darbu, īstenojot arvien jaunas, sabiedrībai svarīgas aktivitātes, vai nu visu "Ziedoņa muzeja" krājumu, līdz ar dzejnieka parakstīto stratēģiju, finansējuma trūkuma dēļ, nāksies nodot valsts pārvaldībā.