Par Eiropas Gada koku Latvijā 2025 kļuvusi Elku liepa jeb
Sasmakas Elku liepa, kas aug Valdemārpils Sasmakas muižas parkā, Talsu novadā.
Šī dižliepa ir pazīstama paaudžu paaudzēs un ir uzskatīta par vienu no
ievērojamākajiem un populārākajiem kokiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.

Elku liepas parametri ir iespaidīgi – tās augstums sasniedz
25 metrus, stumbra apkārtmērs 0,3 m augstumā ir 8,65 metri, bet vainaga platība
– 320 m². Pēc stumbra resnuma tā tiek uzskatīta par resnāko liepu Baltijā.

Rakstiskos avotos Sasmakas Elku liepa pirmoreiz pieminēta
Kārļa Vanga 1937. gada ceļvedī “Tūristu maršruti Talsu novadā”. 1967. gada
rudens viesuļvētrā nolūza aptuveni puse vai citos avotos – trešā daļa koka
vainaga, stumbrā pavērās liels dobums. 1969. gadā koku uzmērīja un pirmais šo
informāciju publicēja dendrologs Raimonds Cinovskis. 2010. gada pavasarī
Sasmakas Elku liepai nolūza liels, 5 metru augstumā augošs zars, kas krītot
nolauza arī vienu no apakšējiem zariem.

Vadoties pēc Jāņa Cepīša 1995. gada 1. maijā uzmērītā 7,95 m
apkārtmēra un paša 2014. gada rudenī veiktajiem mērījumiem (8,65 m), Guntis
Eniņš aprēķināja, ka koka vidējais stumbra resnuma augšanas ātrums ir ap 3,5 cm
gadā, bet vecums varētu būt aptuveni 247 gadi, tātad liepa iestādīta ap 1770.
gadu.

Dižliepa ir Talsu novada lepnums un dabas brīnums, ko kaut
reizi vēlas apskatīt ikviens. Elku liepa no senatnes līdz mūsdienām ir kā
svētnīca, stiprinājuma un spēka vieta, kļūstot par latviskā vieduma simbolu. Tā
ir gan apbrīnojams un savdabīgs dižkoks, gan vienlaikus nozīmīgs Talsu novada
kultūrvēsturiskais mantojums. Pārsteidzošo koka diženumu rada ne vien
apkārtmērs un zaru vainags, bet arī tā varenie zaru žuburi, kas lokās pa zemi,
ceļas debesīs un kuros var “ieiet” kā dabas svētnīcā vai mākslas galerijā ar
māzeru skulptūrām un saaugumiem. Tieši tur visā pilnībā var redzēt un saprast
liepas sīksto, gadsimtos mērāmo dzīvības spēku, kas aprepē ap koksnes brūcēm,
veidojot dabas figūras kā mītiskus gariņus no senām pasakām.

Milzīgie, izliektie zari ir atbalstīti, atsevišķās vietās
atsaitēti, kāds dobums aizcementēts, lai pēc iespējas ilgāk stiprinātu un
sekmētu koka dzīvotspēju. Dižliepa kopš senatnes ap sevi pulcējusi un turpina
pulcēt novada ļaudis gan latvju gadskārtu ieražu rituālos, gan citos ģimenēm un
cilvēkiem nozīmīgos notikumos. Valdemārpilieši bieži vien savus viesus ved pie
Dižliepas, cienā ar tās ziedu tēju, ticot, ka tieši šie liepziedi dos svētību
veselībai un spēku dzīvei. 

Pēc nostāstiem liepa bijusi sens kulta koks, tās vecums
varētu būt pat 400-500 gadi. Valdemārpils (līdz 1926. gadam – Sasmakas) apkaimē
atradās Dupurkalna pilskalns, viens no Vanemas zemes centriem, vēlāk Sasmakas
miests (Kurzemes bīskapijā, Piltenes un Kurzemes guberņā), par kura vēsturisko
nozīmīgumu varētu liecināt elku vieta – Elku liepa Sasmakas parkā," teikts
Elku liepas konkursa pieteikumā. 

Otrajā vietā konkursā ierindojās Skrīveru ozolu rinda
Aizkraukles novadā, bet trešajā vietā – Zābakkalna ozols Raganas pagastā,
Siguldas novadā.

Konkursā “Eiropas Gada koks”, kas šogad notiek jau 16.
reizi, piedalās 16 valstis. Konkursa mērķis ir iedrošināt cilvēkus dalīties
stāstos par kokiem, atklājot vides un kultūras mantojuma bagātības. Kurš būs šī
gada Eiropas koks, tiešsaistes balsojumā kļūs zināms nākamā gada februārī.

Daba

Talsi

360 Ziņas

Par Eiropas Gada koku Latvijā 2025 kļuvusi Elku liepa jeb Sasmakas Elku liepa, kas aug Valdemārpils Sasmakas muižas parkā, Talsu novadā. Šī dižliepa ir pazīstama paaudžu paaudzēs un ir uzskatīta...

Par Eiropas Gada koku Latvijā šogad kļuvusi diženā Elku liepa Talsu novadā

1188.lv

Similar news

Loading...

Loading...