<p></p><p><b>Bijušais Valsts akciju sabiedrības
“Latvijas Dzelzceļš” (LDz) valdes loceklis Mārtiņš Ķeņģis atkāpās brīdī, kad
uzņēmuma iekšienē vērtēja vairāku darbinieku sūdzības par to, ka viņš
izturējies necienīgi un pazemojoši pret viņiem. Turklāt Ķeņģa padotie bija
vērsušies arī Valsts darba inspekcijā (VDI) un Tiesībsarga birojā, ziņo LTV
raidījums “de facto”.</b></p>

<h2><b>Pirmā
darbinieku sūdzība Valsts darba inspekcijai - janvārī</b></h2>

<p>Mārtiņš Ķeņģis darbu LDz valdē <a target="_blank"  href="https://ldzcargo.ldz.lv/lv/content/par-izmai%C5%86%C4%81m-vas-%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-vald%C4%93">sāka
pagājušā gada jūlijā</a>, uzvarot konkursā starp 32 pretendentiem. Nostrādājis
gadu un četrus mēnešus, viņš uzrakstīja atlūgumu. Viņa aiziešana notika brīdī,
kad LDz īpaši izveidota komisija vērtēja darbinieku iesniegumu par Ķeņģa
izvērsto mobingu un bosingu.</p>

<p>Šo iesniegumu LDz padome, kuras
pārraudzībā ir uzņēmuma valde, saņēma 10. oktobrī. Taču šī nebija ne pirmā
reize, ne pirmā instance, kur uzņēmuma darbinieki kolektīvi vērsās pēc
palīdzības. Jau kopš janvāra viņi bija meklējuši palīdzību Valsts darba inspekcijā.
Pirmo iesniegumu tur saņēma šī gada 22. janvārī. </p>

<p>Kopumā tur saistībā ar LDz saņemti
11 iesniegumi, divi no tiem bija kolektīvi jeb vairāku cilvēku parakstīti. </p>

<h2><b>Iesniegumā
ziņoja par pazemošanu un aizskaršanu</b></h2>

<p>“Mēs saņēmām vairākus iesniegumus
par to, ka darbiniekiem darba vidē ir nepieņemami darba apstākļi, ka viņi tiek
pazemoti, aizskarti un (darbinieki) norādīja arī uz iespējamo mobingu un
bosingu,” stāsta reģionālās valsts darba inspekcijas vadītāja, galvenā valsts
inspektore Baiba Šilberga. “Darbinieku signāli bija par nelielām, it kā
privātām domstarpībām līdz ļoti nepieņemamām situācijām, kas mijas ar fizisko
vardarbību,” viņa turpina.</p>

<p>Neviena iestāde šīs situācijas
sīkāk nekomentē, jo lietas materiāli ir konfidenciāli. Taču “de facto” zināms,
ka iesniegumā aprakstītās epizodes saistās ar pazemošanu, aizskarošiem
komentāriem, tostarp saistībā ar vecumu, kā arī, pēc darbinieku domām, nesamērīgu
darba prasību izvirzīšanu.</p>

<p>VDI notikušo izmeklēja, veicot
pārrunas ar iesaistītajiem. Interviju laikā noskaidrotie lietas apstākļi VDI
ļāva secināt, ka darba vides apstākļi tiešām nebija adekvāti. “Bija iegūti
pierādījumi, ka darbinieki tiek aizskarti, ka šī mentālā veselība ir ilgstoši
apdraudēta. Mēs pievērsām darba devēju uzmanību, ka šādi apstākļi nav
pieļaujami,” norāda Šilberga.</p>

<p>VDI arī saskata tendenci – tur
saņem arvien vairāk ziņojumu par emocionāli neveselīgiem darba apstākļiem.
Turklāt biežāk pēc palīdzības vēršoties tieši valsts pārvaldes un pašvaldību
iestāžu darbinieki. </p>

<h2><b>Valsts darba
inspekcija lūdza iesaistīties Satiksmes ministriju</b></h2>

<p>Inspekcija “Latvijas Dzelzceļam”
norādīja, ka jāveic būtiskas pārmaiņas. LDz stāsta, ka inspekcijas norādes
uzņēmums arī pildījis. “Tika apkopoti fakti, saprastas šīs jomas, kas būtu
jāuzlabo. [Tika] iesniegta atgriezeniskā Valsts darba inspekcijai – [tika
iesniegts] šis korektīvo darbību kopums un laika grafiks. Cik man zināms, arī
tas tika akceptēts no Valsts darba inspekcijas puses kā funkcionāls
piedāvājums,” pauž LDz valdes loceklis Rinalds Pļavnieks. Taču VDI ieskatā
situācija neuzlabojās pietiekošā ātrumā, tādēļ inspekcija vērsās Satiksmes
ministrijā (SM). </p>

<h2><b>Pagrieziena
punkts – 10. oktobris </b></h2>

<p>Lietā pagrieziena punkts bija 10.
oktobris. Todien kolektīvu iesniegumu saņēma Tiesībsarga birojs, LDz padome,
arodbiedrība, SM un jau pieminētā darba inspekcija. </p>

<p>Tiesībsarga birojā lietu nesāka, jo
pēc šī iesnieguma problēmas risināšanā iesaistījās visi citi atbildīgie. LDz
izveidoja īpašu komisiju, kas vērtēja darbinieku sūdzības. Visi komisijas
locekļi, tostarp padome pa vienam uzklausīja katru cietušo. </p>

<p>Komisijas pārstāvji runāja ar
visiem iesnieguma autoriem un pašu Ķeņģi. Līdz lēmumam gan tā netika, jo viņš
atstāja amatu. “Lēmumu par aiziešanu pieņēmu, jo pretestība pārmaiņām uzņēmumā
bija milzīga un sastapos ar sabotāžu un mērķtiecīgam pretdarbībām. Jau par
pirmajām manis iniciētajām pārmaiņām saņēmu komentāru, kas lielā mērā raksturo
LDz kultūru – pārdzīvojām 16 valdes locekļus, pārdzīvosim arī tevi,” amata
atstāšanu paskaidro Ķeņģis. </p>

<h2><b>Iesniegumos
figurē divas personas</b></h2>

<p>Komisija runāja tikai ar Ķeņģi,
taču “de facto” zināms, ka iesniegumos, lai arī mazāk, figurē arī Allas
Krūmiņas vārds. Viņa bija LDz infrastruktūras attīstības un būvniecības
direkcijas vadītāja. Sūdzības par viņu izskatīja atsevišķi, ievērojot amatu
hierarhiju. Bet arī viņas gadījumā līdz gala lēmumam izvērtēšanā netika, jo
viņa uzrakstīja atlūgumu. Ķeņģa padotībā viņa nostrādāja trīs mēnešus.</p>

<p>Abas amatpersonas, par kurām
sūdzējās darbinieki, “de facto” noliedz, ka jebkad bijušas situācijas, kurās
viņi izturējušies neētiski vai necienīgi pret kolēģiem. </p>

<p>Turklāt Ķeņģis arī uzskata, ka šo
iesniegumu neizvērtēja pietiekami godīgi. “Tiku informēts, ka ir saņemts
atsevišķu darbinieku (kopumā manā atbildības jomā bija vairāk nekā 2300
darbinieku) iesniegums, taču man tika liegta iespēja iepazīties ar iesnieguma
saturu un tiesiskā veidā sniegt savu viedokli par iesniegumā pausto,” viņš
skaidro. Taču, kā norāda Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares
arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja Gita Oškāja, atklājot iesniegumu tajā
aprakstītajam pāridarītājam, varētu zaudēt darbinieku uzticību. “Šajā situācijā
ir ārkārtīgi svarīgi pasaudzēt darbiniekus, kuri bijuši cietušie, tādēļ atklāti
norādīt, kas ir bijuši tie, kuri izsaka sūdzības – tas noteikti nav
pieļaujams,” uzsver Oškāja. Turklāt no arodbiedrības pārstāves paustā arī
izriet, ka Ķeņģim bija zināmi situācijas apstākļi. </p>

<h2><b>Trūka droša
veida, kā celt trauksmi uzņēmuma iekšienē</b></h2>

<p>Notikušais LDz izgaismo divas
problēmas. Pirmā – darbinieki nejuta, ka viņiem ir veids, kā droši ziņot par
neveselīgu darba vidi. Vēršanās jau visās iestādēs oktobrī viņiem bija lūzuma
punkts. Proti, gatavība riskēt un runāt atklāti bija lielāka nekā bailes no
iespējamām sankcijām. “Lasot LDz padomes paskaidrojumus, ir secināms, ka viņu
izveidotā komisija, kas vērtēja šo situāciju, arī konstatē to, ka uzņēmumā
pastāvošā iekšējā sistēma, lai ziņotu vai lai reaģētu uz tādiem gadījumiem,
bija atzīstama par neefektīvu. Tā formāli pastāvēja, bet uzņēmums beigās pats
atzina, ka šī sistēma nestrādāja. Un to arī parāda šis gadījums,” pauž
Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Elīna Ūsiņa.</p>

<p>Pļavnieks gan neuzskata, ka
situācija pirms tam bija pavisam slikta. Taču šobrīd uzņēmumā strādājot pie tā,
lai turpmāk līdzīgas situācijas risinātu labāk. “Izveidojoties konfliktam starp
divām hierarhijas pusēm, vienmēr pastāv risks, ka kāds ir labvēlīgākā pozīcijā
– vai nu vadītājs, vai nu atkal apjoma dēļ, iespējams, darbinieki. (..) Mēs
redzam, ka bieži vien varbūt kādi fakti tiek noklusēti vai (situācija tiek)
neproduktīvi risināta. Un tad attiecīgi strādājam pie tā, lai ieviestu
mediācijas opcijas,” atklāj Pļavnieks.</p>

<h2><b>Atkāpjas divi
no trīs padomes pārstāvjiem</b></h2>

<p>SM, kura arī vairākas reizes saņēma
informāciju par notiekošo konkrētā uzņēmuma struktūrvienībā, sagaida no LDz
skaidrojumu par to, kā turpmāk sistēmiski risinātu līdzīgas situācijas. </p>

<p>Pagājušajā nedēļā par amata
atstāšanu paziņoja arī divi no trīs uzņēmuma padomes pārstāvjiem – Reinis
Ceplis un Andris Liepiņš. Viņi uzsver, ka aiziešanai nav nekādas saistības ar
šo situāciju. Viņuprāt, ņemot vērā, ka padomes pārziņā nav personāliju
jautājumi, viņi visu izdarījuši pēc labākās prakses principiem.</p><p></p>

Work

Satiksmes ministrija

Vilcieni/Dzelzceļš

Public

Bijušais Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) valdes loceklis Mārtiņš Ķeņģis atkāpās brīdī, kad uzņēmuma iekšienē vērtēja vairāku darbinieku sūdzības par to, ka viņš izturējies necienīgi un pazemojoši pret viņiem....

Pazemošana un pat fiziska aizskaršana - "Latvijas Dzelzceļa" darbinieki ziņojuši par ilgstoši toksisku darba vidi

1188.lv

Similar news

Loading...