Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozā joprojām ir arī kultūra. Tā liecina ceturtdien publiskotais kultūras patēriņa pētījums. Skaitļi rāda, ka ceturtā daļa iedzīvotāju izvēlas kino, teātri vai muzeju. Bibliotēkas un izklaides parki piesaista mazāk – aptuveni katru piekto, vēsta 360 Ziņas.

Dažādi popkultūras pasākumi joprojām ir apmeklētākie Latvijas iedzīvotāju kultūras pasākumi, tomēr kādi izaicinājumi kultūras patēriņam ir gaidāmi nākotnē - vai tā būs sabiedrības novecošana vai augošās cenas, vai tomēr digitalizācija?

Ja pirmspandēmijas gadā 92% Latvijas iedzīvotāju apmeklēja dažādus kultūras pasākumus, tad šogad tie ir vien 77%. Tas gan ir vairāk nekā gadu pēc pandēmijas.

Visvairāk Latvijas iedzīvotāju apmeklē pilsētas, pagastu svētkus, mazākā daļa tā saucamo augsto mākslu - operu, akadēmiskās mūzikas koncertus. Tomēr, lai arī pētījumu autori min, ka nākotnē kultūras patēriņa aktivitāte visticamāk saglabāsies līdzīga, mainīsies tās prakse.

“Es pat nedomāju, ka galvenais būs finanšu jautājums, kas cilvēku izvēles noteiks, drīzāk mainīsies vide, kurā cilvēki, īpaši jaunā paaudze gribēs kultūras pieredzi baudīt,” tā Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe.

Viņa norāda, ka šobrīd tehnoloģijas mums piedāvā daudz un dažādas iespējas, kā kultūras pieredzi iegūt: “Patiesībā tā kultūras pieejamība, ērtība, izvēles plašums sāks iegūt arvien lielāku lomu.”

Tajā pašā laikā, kultūras telpai nāksies pielāgoties arī mainīgajai sabiedrības vecuma struktūrai, kad senioru kļūst arvien vairāk, tāpat arī samazinās iedzīvotāju skaits. Tomēr pētījuma rezultāti arī norāda, ka kultūras pieredze uzlabo cilvēka kopējo dzīves kvalitāti, ļaujot justies piederīgam un tuvākam savai valstij un tās iedzīvotājiem.

“Šo sajūtu ļoti daudz nodrošina šie mazie, mikro pasākumi, kurus īsteno NVO, dažādas kopienas, kas nav masu pasākumi, bet kas ļauj kaut ko kopīgi darīt kultūras norisēs kādām mazām kopienām,” skaidro Laķe.