Latvija ieņem pirmo
vietu Baltijā pēc ģimenes budžeta daļas, kas aiziet pārtikai: 20,1% pret 18,8%
Igaunijā un 18,6% Lietuvā - pie ES vidējā rādītāja 13,2%. Turklāt mājoklim,
ūdenim, elektroenerģijai un citam kurināmajam Latvijas mājsaimniecības tērē vēl
15,8% budžeta. Kopā šīs divas izdevumu pozīcijas veido gandrīz 36%. 

Šajā kontekstā ir
ievērības cienīgi, ka pēdējā pusgada laikā Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju
īpatsvars, kas netic Eiropas Savienības spējai tikt galā ar drošības
izaicinājumiem, un to, kas šaubās, vai Latvija ir droša dzīvesvieta: abi
rādītāji pieauguši par 3%, veidojot attiecīgi 43% un 23%. 

Saskaņā ar “Norstat” datiem, vienlaikus drošības jautājums iedzīvotāju prioritāšu sarakstā
pakāpies augstāk: šodien tas ieņem trešo vietu un par svarīgu to uzskata 64%
aptaujāto, salīdzinājumā ar 61% pusgadu iepriekš.

“Trauksmes pieaugums
sakrīt ar enerģijas cenu kāpumu un vispārējo nestabilitātes sajūtu Latvijā. To
pastiprina nesenie paziņojumi par to, ka reģionā var būt gaidāmas provokācijas
un dažādi Krievijas hibrīduzbrukumi. Cilvēki vienu un to pašu parādību izjūt no
divām dažādām pusēm: gan kā triecienu makam, gan kā triecienu drošības sajūtai.
Mums nepieciešams darīt visu, lai mēs atvien mazāk paļaujamies uz degvielu un
elektroenerģiju, kas nāk no “ārpuses”, un pār kuru mums nav kontroles,” komentē Artūrs Toms Plešs, “Eurowind
Energy Neue Energien”
izpilddirektors.

Atšķirībā no naftas un
gāzes, kuru piegādes ir atkarīgas no importētājiem, ģeopolitiskās situācijas un
ārējo piegādātāju lēmumiem, energoresursu izmaksas mēs varam kontrolēt.
Turklāt, dažādojot elektroenerģijas avotus, tostarp pēc to atrašanās vietas, mēs
samazinām valsts “atslēgšanas” no elektroapgādes, tas ir, pārtraukumu, riskus.

Taču tieši šajā
virzienā Latvija no kaimiņiem atpaliek visvairāk: valsts ir izpildījusi tikai
9% no nacionālā mērķa vēja enerģētikā 2030. gadam, turpretī Lietuva - 42%, bet
Igaunija - 24%. Līdz ar to vidējā elektroenerģijas cena Latvijā joprojām ir
augstākā Baltijā, bet latvieši pamata vajadzībām tērē vairāk nekā kaimiņi.

Money

Lietuva

Igaunija

Pārtika

Public

Latvija ieņem pirmo vietu Baltijā pēc ģimenes budžeta daļas, kas aiziet pārtikai: 20,1% pret 18,8% Igaunijā un 18,6% Lietuvā - pie ES vidējā rādītāja 13,2%. Turklāt mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai un...

Pētījums atklāj skumju realitāti: Latviešu ģimenes par pārtiku maksā vairāk nekā lietuvieši un igauņi

1188.lv

Similar news

Loading...