Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz, ka neviens cits kā tikai pats pacients varēs dot piekrišanu veikt viņam ķirurģisko kontracepciju.

Patlaban ir noteikts, ka ķirurģisko kontracepciju drīkst veikt pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem, ar viņa rakstveida piekrišanu.

Medicīnisku indikāciju dēļ to var veikt pacientiem, tostarp zem 25 gadu vecuma, ar ārstu konsilija un pacienta rakstveida apstiprinājumu.

Savukārt, ja pacienta rīcībspēja ir ierobežota ar tiesas lēmumu, procedūru var veikt ar pacienta aizgādņa un pacienta kopīgu rakstveida piekrišanu vai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu. Šo nosacījumu paredzēts mainīt, to salāgojot ar Civillikumu, kas nosaka, ka rīcībspēju personai ierobežo tikai mantiskos jautājumos.

Šādas izmaiņas saskanētu arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas "Veselības" pantu. Tas nosaka, ka personām ar invaliditāti piespiedu vai pretēji gribai īstenota sterilizācija un visu veidu nelabprātīgas medicīniskās iejaukšanās var būt cietsirdīgi akti, kas uzskatāmi par pārkāpumu cilvēktiesību jomā. Tostarp pārkāpums attiecināms uz gadījumiem, kad veiktas procedūras un iejaukšanās saistībā ar kontracepciju un abortu vai veikta invazīva un neatgriezeniska ķirurģiskā prakse.

Plašāku rezonansi sabiedrībā gan raisīja Nacionālās apvienības (NA) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputātu Jurģa Klotiņa (NA), Jāņa Grasberga (NA) un Ramonas Petravičas (LPV) priekšlikumi likumā, kas aicināja Latvijā ieviest obligātas konsultācijas sievietēm, kas grasās pārtraukt grūtniecību pēc savas vēlēšanās.

Deputāti rosināja likumu papildināt ar terminu "nedzimusi dzīvība", ar ko saprastu "cilvēka dzīvību, kas sākas ar apaugļošanās brīdi, saplūstot vīrieša un sievietes dzimumšūnām".

Opozīcijas politiķi aicināja likumā prasīt, ka grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, kā arī topošā bērna tēvam valsts nodrošinātu iespēju saņemt apmācīta speciālista konsultāciju. Ministru kabinets noteiktu prasības šādu speciālistu izglītībai, konsultēšanas apmācības programmas saturu un apmācības kārtību speciālistiem, kā arī informēšanas kārtību par iespēju saņemt konsultāciju un konsultācijas norises vadlīnijas.

Šobrīd konsultēt drīkst ģimenes ārsts, ārsts-psihoterapeits, ginekologs vai cita ārstniecības persona, bet deputāti uzskata, ka konsultēt tiesīgo loks esot jāpaplašina. Priekšlikumu iesniedzēju ieskatā, konsultēt varētu arī psihoterapijas speciālisti, psiholoģijas speciālisti, dūlas un vecāku emocionālā atbalsta speciālisti.

Pēc diskusijām ar deputātiem, dzemdniecības un reproduktoloģijas nozares, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem visi priekšlikumi tika noraidīti.

Diskusijās, piemēram, centra "Marta" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite norādīja uz bīstamību, laikus neveicot abortu, un spiedienu dzemdēt. "Un ko darīt, ja rodas jautājums, kas ir tēvs, un ja tēvs ir seksuālās vardarbības veicējs?" uz iespējamo traumatisko pieredzi konsultāciju laikā norādīja Jonite.

Savukārt veselības tiesību eksperte Solvita Olsena, komentējot ierosinājumu likumu papildināt ar terminu "nedzimusi dzīvība", aicināja nošķirt morāles un ētikas vērtības no juridiskajiem terminiem. "Juridiski definēt bioloģisko procesu būtu kļūdaini," sacīja juriste.

Rosinātos grozījumus sēdē atbalstīja biedrības "Peripatos" pārstāve Agnese Irbe, kā pamatojumu minot slikto demogrāfisko situāciju Latvijā. Viņa uzskata, ka "nevēlamie" bērni varētu dzimt un tikt adoptēti. Viņa arī komentēja, ka iniciatīvas pretinieku arguments par abortu skaita samazināšanos nav korekts, jo samazinās arī dzemdību skaits, tāpēc skaitļi ir jāvērtē kontekstā ar vispārējo demogrāfisko situāciju.

Pret iespējamajiem grozījumiem pie Saeimas notika arī protesta akcija.