Valdība trešdien atbalstīja izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz tiesību uz apmaksātu veselības aprūpi sasaisti ar Latvijā deklarētu dzīvesvietu, atliekot Nacionālā veselības fonda izveidi.

Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, kārtējo reizi atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas.

Divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" princips ietver veselības aprūpes minimumu jeb "pamata grozu", kas tiek nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju un citiem.

Savukārt valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb "pilnais grozs" tiek nodrošināts cilvēkiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, un tiem, kas ir sociāli mazāk aizsargāti - bērni, pensionāri, bezdarbnieki un citi.

Pārējiem šis princips paredz iespēju valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi, veicot brīvprātīgās iemaksas.

VM norāda, ka šis dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas brīža līdz šim nav īstenots - jebkuram ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas.

Savukārt likumprojektā piedāvātās izmaiņas paredz - lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, dzīvesvietas deklarēšana Latvijā jāveic vismaz vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.

Ministrija skaidro, ka ar "deklarēšanas principa" ieviešanu tiks liegta iespēja ārzemēs dzīvojošajiem turpināt saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Par likumprojektu vēl jālemj Saeimā.