Lai arī ko teiktu Kremlim pietuvinātie – Krievijai ir nepatikšanas. ASV prezidenta Donalda Trampa piemēroto sankciju Krievijai dēļ sarūk pat agresora ieroču ražošanas apjomi. Tā vērtē 360 Ziņu ārpolitikas eksperts, politologs Andis Kudors. Arī Krievijas brīdinājumi par krievu naftas neaizstājamību ir nepatiesi. Saūda Arābija jau apliecinājusi gatavību kompensēt Ķīnai un Indijai nepieciešamo naftas apjomu.

ASV sankcijas krievu naftas biznesam, šķiet, norāvušas rokas bremzi. Viens no Krievijas kara mašīnas barotājiem – naftas pārstrādes uzņēmums “Lukoil” – izpārdod savus aktīvus. Vienkāršoti izsakoties, tas izpārdod savu saimniecību ārvalstīs. Piemēram, ēkas, degvielas uzpildes stacijas, zemes gabalus, ražotnes. Var pārdot arī finanšu aktīvus – akcijas un obligācijas. Vai arī nemateriālus aktīvus – zīmolus, patentus, licences. Kaut neviens potenciālais pircējs publiski nav nosaukts, “Lukoil” jau izskatot pircēju piedāvājumus. Kā no kraujas gāžas arī uzņēmuma vērtība. Līdzīga situācija arī krievu naftas gigantam “Rosņeft”.

Piesardzīgākas kļuvušas agresora atbalstītājas Indija un Ķīna. Daudzi Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi jau apturējuši jaunus Krievijas naftas pasūtījumus. Tomēr valsts uzņēmums “Indian Oil” iepirkumus vēl nepārtraukšot. Arī vairāki Ķīnas valsts naftas uzņēmumi atsaukuši atsevišķus Krievijas jēlnaftas iepirkumus.

Satraukušās arī lielākās krievu naftu pircējas Eiropas Savienībā – Ungārija un Slovākija. Ungāru uzņēmums “MOL” un Slovāku “Slovnaft” pērk un pārstrādā krievu naftu degvielā un pārdod to. ASV sankcijas rada risku, ka šie uzņēmumi drīz vairs nevarēs legāli pirkt krievu naftu. Tāpēc Ungārijas premjers nākamnedēļ lidošot uz Vašingtonu, lai runātu ar Trampu.

Un tas vēl nav viss. Grieķijas tankkuģu kompānijas, kas pārvadā trešo daļu no Rietumu ostām eksportētās Krievijas naftas, ASV sankciju dēļ ir sākušas atteikties no sadarbības ar Krievijas naftas kompānijām.