Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu valsts
pamatlikumam atzina normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās
atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas.

ST atzina, ka Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punkts
spēkā esošajā redakcijā atbilst Satversmei. Tiesa secināja, ka pēc būtības
apstrīdētā norma, skatot to sistēmiski kopsakarā ar citām tiesību normām,
sniedz Krievijas pilsoņiem reālu iespēju iegūt jaunu tiesisko pamatu, lai
turpinātu uzturēties Latvijas teritorijā, ja vien pati persona ir motivēta
veikt tam nepieciešamās darbības. Tādējādi šīm personām ir nodrošināta iespēja
turpināt uzturēt jau izveidojušās sociālās saiknes.

Pieteikumu iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, kuri pastāvīgās
uzturēšanās atļauju ir ieguvuši uz Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas
8.punkta pamata. ST šajā lietā vērtēja Imigrācijas likuma pārejas noteikumu
58.punkta (redakcijā, kas ir spēkā no 2023.gada 20.aprīļa) atbilstību
Satversmes 1.pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam,
91.panta pirmajā teikumā paredzētajam tiesiskās vienlīdzības principam un
96.pantā ietvertajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī Eiropas
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 4.pantā
nostiprinātajam kolektīvās ārvalstnieku izraidīšanas aizliegumam.

Apstrīdētā norma attiecas uz Krievijas pilsoņiem, kas ir
bijušie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi un ir pastāvīgi uzturējušies Latvijas
teritorijā, pamatojoties uz tiem izsniegtām atļaujām. Apstrīdētā norma noteic
laika brīdi, līdz kuram minētās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas,
būtībā norādot, ka pēc šī brīža tās zaudē spēku. Līdz ar to ST secināja, ka
apstrīdētā norma un no tās izrietošā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas spēka
zaudēšana, kā arī iespējamā izraidīšana no valsts ietekmē personas sociālo
saišu kopumu ar sabiedrību, kurā viņa ir pastāvīgi dzīvojusi, tādējādi
ierobežojot Satversmes 96.pantā noteiktās personas tiesības uz privātās dzīves
neaizskaramību.

Vērtējot apstrīdētajā normā ietverto pamattiesību
ierobežojumu valsts drošības aspektā, ST norādīja, ka nacionālās drošības
garantēšana ir valsts pamatpienākums, īpaši šobrīd, kad norisinās Krievijas
izvērstais karš Ukrainā. Tāpat tika ņemts vērā tas, ka jau ilgstoši
ģeopolitisko situāciju Baltijas jūras reģionā ietekmē Krievija ar savām
izaicinošajām un agresīvajām militārajām un hibrīdajām aktivitātēm.

Latvijas valsts drošību apdraud Krievijas aktīvi izvērstās
informatīvās ietekmes operācijas, kurās tiek izmantota arī propaganda un
dezinformācija. Savukārt personas, uz kurām attiecas apstrīdētā norma, ir
izvēlējušās nodibināt lojalitātes un solidaritātes attiecības ar Krieviju, jo
kļuvušas par šīs valsts pilsoņiem. Pilsonība dod personai tiesības un uzliek
pienākumus attiecībā uz savu pilsonības valsti.

ST norādīja, ka valstij ir rīcības brīvība izvērtēt dažādus
valsts drošības riskus un attiecīgi arī mainīt savu imigrācijas politiku, lai
uz tiem reaģētu. Tiesa uzsvēra, ka Krievija ir atzīta par terorismu atbalstošu
valsti un apstrīdētā norma nodrošina to, ka tās pilsoņi Latvijas teritorijā var
uzturēties tikai tādā gadījumā, ja neapdraud valsts drošību. Tātad apstrīdētajā
normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir saistīts ar nepieciešamību
mazināt drošības riskus un vērsts uz demokrātiskas valsts iekārtas un
sabiedrības drošības aizsardzību.

Savukārt, vērtējot apstrīdētajā normā ietverto pamattiesību
ierobežojumu kontekstā ar valsts valodas prasmes pārbaudi, ST jo īpaši uzsvēra,
ka latviešu valoda ir sabiedrības kopējā saziņas un demokrātiskās līdzdalības
valoda. Latvijas valstij ir pienākums attīstīt un aizstāvēt vienīgo valsts
valodu - latviešu valodu. Tādēļ tiesa secināja, ka tiesiskais regulējums, kas
vērsts uz valsts valodas stiprināšanu, aizsargā demokrātisku valsts iekārtu.
Tas ir vērsts arī uz to, lai personas, kas ikdienā vada savu dzīvi Latvijā,
veidojot sociālās saiknes, strādājot un iesaistoties ikdienas saziņā ar citiem
cilvēkiem, spētu lietot latviešu valodu vismaz pamata līmenī, tādējādi
respektējot citu personu tiesības saziņā lietot valsts valodu. Līdz ar to ST
secināja, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums valsts
valodas stiprināšanas aspektā ir vērsts uz demokrātiskas valsts iekārtas un
citu cilvēku tiesību aizsardzību.

ST secināja arī to, ka gadījumā, ja persona nav izpildījusi
normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai iegūtu tiesisku pamatu turpināt
uzturēties Latvijā, attiecībā uz to var tikt izdots izbraukšanas rīkojums vai
secīgi lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

Šādas sekas var iestāties tikai tad, ja persona pati savā
labā nerīkojas, bet samierinās ar tiesību normās paredzētajām sekām. Šāda
nostāja liecina par to, ka persona nav sevišķi ieinteresēta savu pamattiesību
aizsargāšanā. Ja personai ir svarīga savas privātās dzīves aizsardzība un
izveidojušos sociālo saišu saglabāšana, bet tā pat nemēģina kārtot valsts
valodas prasmes pārbaudi, tad pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanu un
iespējamo personas izraidīšanu no valsts nevar uzskatīt par nesamērīgiem
pasākumiem.

ST secināja, ka saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko
regulējumu ir nodrošināta un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir
ievērots. Līdz ar to labums, ko sabiedrība iegūst no apstrīdētajā normā
ietvertā ierobežojuma, kas vērsts uz valsts drošības un valsts valodas stiprināšanu,
ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.
Attiecīgi ST atzina, ka apstrīdētajā normā ietvertais personas pamattiesību
ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un
96.pantam.

Ņemot vērā to, ka apstrīdētās normas pieņemšana bija
saistīta ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā un attiecīgi iespējamiem Latvijas
valsts drošības riskiem, ST atzina, ka Krievijas pilsoņi neatrodas vienādos un
pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar visiem citiem
ārzemniekiem, kas ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Proti, citu
ārzemnieku pilsonības valstis neatrodas Latvijai kaimiņos, nav uzsākušas
karadarbību savās kaimiņvalstīs un vēsturiski nav apdraudējušas Latvijas valsts
drošību. Līdz ar to ST atzina, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91.panta
pirmajam teikumam.

Savukārt, vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Eiropas
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 4.pantam,
ST secināja, ka apstrīdētā norma neparedz ārzemnieku - uz Imigrācijas likuma
24.panta pirmās daļas 8.punkta pamata pastāvīgās uzturēšanās atļauju ieguvušo
Krievijas pilsoņu - automātisku izraidīšanu no Latvijas teritorijas.

Šīm personām ir dotas iespēja iegūt Eiropas Savienības (ES)
pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tiesības pieprasīt jaunu pastāvīgās uzturēšanās
atļauju, tiesības pieprasīt atļauju uzturēties Latvijas teritorijā, lai nākamo
divu gadu laikā iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai arī citu
uzturēšanās atļauju.

Apstrīdētā norma sistēmiski kopsakarā ar citām Imigrācijas
likuma pārejas noteikumu normām noteic, ka ir jāņem vērā personas individuālie
apstākļi, kā arī padara iespējamo personas izraidīšanu atkarīgu no pašas
personas rīcības. Ja persona neiegūst jaunu tiesisko pamatu, kas tai ļautu arī
turpmāk uzturēties Latvijas teritorijā, persona var norādīt savus argumentus
pret izraidīšanu gan kompetentajai iestādei, gan tiesai, un tām šie argumenti
katrā individuālajā gadījumā ir jāizvērtē. Līdz ar to ST atzina, ka apstrīdētā
norma atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
4.protokola 4.pantam.

Iekšlietu ministrija iepriekš lēsa, ka jaunās Imigrācijas
likuma prasības attiecas aptuveni uz 25 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem
aptuveni 5000 ir vecāki par 75 gadiem.

Krievija

Latviešu valoda

Satversmes tiesa (ST)

Satversme

Public

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu valsts pamatlikumam atzina normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas. ST atzina, ka Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punkts...

Prasība Krievijas pilsoņiem apliecināt latviešu valodas zināšanas uzturēšanās atļaujas atjaunošanai atbilst Satversmei

LETA

Similar news

Loading...