Pirmdien
bērns atgriežas no skolas ar iesnām, trešdien sāk klepot tētis, bet nedēļas
nogalē mamma pamostas ar sāpošu kaklu. Rudenī šādas situācijas daudzām ģimenēm
ir labi pazīstamas. Vairāk laika pavadām iekštelpās, kur ciešā kontaktā elpceļu
vīrusi var vieglāk izplatīties. Tomēr ne katrs klepus nozīmē vienu un to pašu
slimību, un arī saaukstēšanās simptomi katram var izpausties atšķirīgi. Tāpēc
svarīgi zināt, kā rīkoties katrā no saaukstēšanās situācijām, lai pēc iespējas
ātrāk atveseļotos.

<h2><a target="_blank" ></a>Rudens saaukstēšanās - ko
darīt, parādoties pirmajiem simptomiem?</h2>

Ja
sākas šķaudīšana, kakla kņudēšana vai iesnas, vispirms novērtējiet pašsajūtu.
Vai ir paaugstināta temperatūra? Vai varat normāli elpot, dzert ūdeni un veikt
ikdienas aktivitātes? Saaukstēšanos var izraisīt vairāk nekā 200 dažādu vīrusu
tipu, bet visbiežāk pie vainas ir rinovīrusi. Antibiotikas pret tiem
nedarbojas, jo tās paredzētas bakteriālu infekciju ārstēšanai.

Pirmajās
dienās palīdz:

<ul><li>Atpūta un miegs. Organismam infekcijas laikā nepieciešama enerģija, tāpēc intensīvu
slodzi labāk atlikt.</li><li>Pietiekams šķidruma daudzums. Ūdens, tēja un citi dzērieni palīdz izvairīties no atūdeņošanās, īpaši
drudža gadījumā.</li><li>Telpu vēdināšana. Svaiga gaisa ielaišana samazina infekciozo daļiņu koncentrāciju
iekštelpās.</li><li>Piemērots gaisa mitrums. Sauss gaiss var pastiprināt deguna un kakla gļotādas kairinājumu.</li></ul>







Ja ir
drudzis vai izteikts nespēks, ieteicams palikt mājās. Savukārt īsa pastaiga
svaigā gaisā var būt pieļaujama, ja pašsajūta ir laba un nav drudža,
izvairoties no kontakta ar citiem cilvēkiem.

<h2><a target="_blank" ></a>Klepus, iesnas un kakla
sāpes: katram simptomam var būt nepieciešama atšķirīga pieeja</h2>

Saaukstēšanās
laikā vienlaikus var parādīties vairāki simptomi, taču katram no tiem ir savs
cēlonis un piemērotākie veidi, kā mazināt diskomfortu. Piemēram, klepus var
rasties elpceļu kairinājuma dēļ, savukārt deguna aizlikumu bieži izraisa
gļotādas tūska.

<h3><a target="_blank" ></a>Ja parādās klepus</h3>

Klepus
ir organisma aizsargreflekss, kas palīdz attīrīt elpceļus. Saaukstēšanās laikā
tas var būt sauss vai ar krēpām. Turklāt klepu reizēm izraisa arī izdalījumi,
kas no deguna notek rīkles mugurējā sienā, īpaši guļus stāvoklī.

Aptiekās
pieejamie<a target="_blank" href="https://internetaptieka.lv/medikamenti/pret-klepu"> </a><a target="_blank" href="https://internetaptieka.lv/medikamenti/pret-klepu">līdzekļi pret klepu</a> atšķiras pēc darbības.
Vieni paredzēti noteikta veida klepus mazināšanai, citi palīdz atvieglot krēpu
izdalīšanos. Izvēle atkarīga no klepus rakstura, cilvēka vecuma un pavadošajiem
simptomiem.

Interesanti,
ka pētījumos novērots – medus var palīdzēt mazināt nakts klepu bērniem, kuri
vecāki par vienu gadu. Savukārt zīdaiņiem līdz gada vecumam medu nedrīkst dot
botulisma riska dēļ.

<h3><a target="_blank" ></a>Ja ir iesnas vai
aizlikts deguns</h3>

Iesnu
gadījumā deguna gļotāda iekaist un pietūkst. Tāpēc aizlikts deguns ne vienmēr
nozīmē, ka tajā sakrājies pārāk daudz gļotu – elpošanu var apgrūtināt tieši
gļotādas tūska.

Fizioloģiskā
vai jūras sālsūdens šķīdumi palīdz mitrināt gļotādu un izskalot izdalījumus. Ja
nepieciešams ātrāk atvieglot elpošanu, pieejami arī dekongestantu aerosoli un
deguna pilieni. Tomēr to pārmērīga lietošana var izraisīt atkārtotu deguna
aizlikumu, tāpēc jāievēro instrukcijā norādītais lietošanas ilgums.

<h3><a target="_blank" ></a>Ja sāp vai kņud
kakls</h3>

Kakla
kairinājums bieži ir viens no pirmajiem saaukstēšanās simptomiem. Diskomfortu
var mazināt silti dzērieni, kā arī kaklam paredzētas sūkājamās tabletes un
aerosoli. Daži kakla līdzekļi mitrina gļotādu, citi satur vielas ar lokālu
pretsāpju vai pretiekaisuma iedarbību. Bērniem īpaši jāņem vērā vecuma
ierobežojumi un aizrīšanās risks.

<h2><a target="_blank" ></a>Bezrecepšu medikamenti
saaukstēšanās simptomiem - ko pārbaudīt pirms izvēles?</h2>

Aptiekās
pieejami kombinētie<a target="_blank" href="https://internetaptieka.lv/medikamenti"> </a><a target="_blank" href="https://internetaptieka.lv/medikamenti">bezrecepšu
medikamenti</a>, kas paredzēti vairāku saaukstēšanās simptomu
mazināšanai. Taču, ja ir tikai iesnas, nav nepieciešams preparāts, kas
vienlaikus paredzēts arī klepum, sāpju mazināšanai un temperatūrai.

Īpaši
svarīgi pārbaudīt aktīvās vielas. Piemēram, divi dažādi preparāti var saturēt
paracetamolu. Lietojot tos vienlaikus, iespējams neapzināti pārsniegt
pieļaujamo daudzumu un izraisīt aknu bojājumus.

Tāpēc
vienmēr noskaidrojiet, kam produkts paredzēts, vai tas piemērots konkrētajam
vecumam un vai to drīkst kombinēt ar citām lietotajām zālēm. Ja rodas šaubas,
palīdzēs farmaceits.

<h2><a target="_blank" ></a>Inhalators bērniem un
pieaugušajiem - kad tas var būt aktuāls?</h2>

Daudziem
inhalācijas asociējas ar vienu no pirmajiem risinājumiem klepus un iesnu
gadījumā. Tomēr ne katras saaukstēšanās laikā tās ir nepieciešamas. Un
inhalators nav ārstēšanas līdzeklis pats par sevi – tā ir ierīce, kas palīdz
nogādāt piemērotu šķīdumu vai medikamentu elpceļos.

Piemēram,
nebulizators šķidrumu pārvērš smalkā aerosolā, ko iespējams ieelpot caur masku
vai iemuti. Šādas ierīces izmanto noteiktu elpceļu slimību ārstēšanā, taču
parastu iesnu vai viegla klepus gadījumā tās ne vienmēr sniedz papildu
ieguvumu.

<a target="_blank" href="https://internetaptieka.lv/medicinas-preces-un-diagnostika/inhalatori">Inhalators bērniem un pieaugušajiem</a> jāizvēlas,
ņemot vērā ierīces paredzēto lietojumu un inhalācijām piemērotos šķīdumus.
Nebulizatorā nedrīkst izmantot ēteriskās eļļas, zāļu tējas vai pašgatavotus
maisījumus, jo tie var kairināt elpceļus vai bojāt ierīci. Savukārt
medikamentus inhalācijām drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījumiem.

<h2><a target="_blank" ></a>Saaukstēšanās bērnam - kas
jāņem vērā papildus?</h2>

Bērni
ar elpceļu infekcijām slimo biežāk nekā pieaugušie, jo viņu imūnsistēma vēl
attīstās un pakāpeniski veido aizsardzību pret dažādiem vīrusiem. Turklāt
maziem bērniem elpceļi ir anatomiski šaurāki, tāpēc pat neliela gļotādas tūska
var būtiski apgrūtināt elpošanu, īpaši zīdaiņiem.

Bērna
veselības stāvokli nevajadzētu vērtēt tikai pēc ķermeņa temperatūras. Tikpat
svarīgi novērot elpošanas biežumu un piepūli, aktivitāti, šķidruma uzņemšanu un
urinēšanas biežumu. Piemēram, bērns ar paaugstinātu temperatūru, kurš dzer un
reaģē kā ikdienā ierasts, var būt labākā vispārējā stāvoklī nekā bērns bez
temperatūras, kurš ir neparasti miegains un atsakās dzert.

Jāņem
vērā arī medikamentu drošums. Bērnu organisms zāles var pārstrādāt un izvadīt
citādi nekā pieaugušo. Tāpēc medikamentu piemērotību nenosaka tikai bērna
ķermeņa masa, un pieaugušajiem paredzētus preparātus nedrīkst uz savu galvu
pielāgot bērniem, samazinot devu.

<h2><a target="_blank" ></a>Kad ar klepu, iesnām vai
kakla sāpēm jāvēršas pie ārsta?</h2>

Saaukstēšanās
simptomi parasti ir izteiktākie pirmajās slimības dienās un pakāpeniski mazinās
7–10 dienu laikā. Tomēr klepus var saglabāties ilgāk, reizēm pat vairākas
nedēļas, jo elpceļu gļotāda pēc infekcijas vēl kādu laiku ir jutīga.

Ar
ģimenes ārstu ieteicams sazināties, ja:

<ul><li>Iesnas, kakla sāpes vai citi
simptomi ilgst vairāk nekā 10 dienas bez uzlabošanās, bet klepus saglabājas
ilgāk par trim nedēļām.</li><li>Paaugstināta temperatūra turpinās
vairākas dienas vai pēc sākotnējas uzlabošanās drudzis atgriežas.</li><li>Parādās izteiktas sāpes ausīs,
sejas apvidū vai rīšanas laikā.</li><li>Bērns kļūst neparasti miegains,
atsakās dzert vai urinē ievērojami retāk nekā parasti.</li><li>Cilvēkam ir hroniskas sirds vai
plaušu slimības, imūnsistēmas darbības traucējumi vai citi faktori, kas
palielina komplikāciju risku.</li></ul>









Neatliekama
medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja rodas izteikti elpošanas traucējumi,
sāpes krūtīs, apziņas traucējumi vai nespēja norīt siekalas. Īpaši svarīgi
atcerēties, ka zīdainim līdz trīs mēnešu vecumam ķermeņa temperatūra 38 °C vai
augstāka prasa steidzamu medicīnisku izvērtēšanu. Dzīvībai bīstamā situācijā
jāzvana 113 vai 112.

<h2><a target="_blank" ></a>Vai iespējams izvairīties no
saaukstēšanās visai ģimenei?</h2>

Pilnībā
izvairīties no elpceļu vīrusiem nav iespējams, taču to izplatību var ierobežot.
Regulāra roku mazgāšana, telpu vēdināšana un cieša kontakta samazināšana ar
saslimušo palīdz mazināt inficēšanās risku. Vēl viens praktisks padoms –
slimības laikā katram ģimenes loceklim vēlams izmantot savu dvieli un
nedalīties ar dzērienu glāzēm.

Tikpat
svarīgi ir ļaut organismam kārtīgi atveseļoties. Pat ja temperatūra ir
normalizējusies un pašsajūta uzlabojusies, nav nepieciešams uzreiz atgriezties
pie intensīvas fiziskās slodzes vai ierastā ikdienas tempa. Labāk aktivitātes
atsākt pakāpeniski, ņemot vērā pašsajūtu.

Pirms
zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu
informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai
farmaceita.

ZĀĻU
NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI *Raksts tapis sadarbībā ar SIA PANPHARMACY

Saaukstēšanās

Veselība

Commercial Content

Advertorial

Health

Pirmdien bērns atgriežas no skolas ar iesnām, trešdien sāk klepot tētis, bet nedēļas nogalē mamma pamostas ar sāpošu kaklu. Rudenī šādas situācijas daudzām ģimenēm ir labi pazīstamas. Vairāk laika pavadām...

Rudens saaukstēšanās ģimenē: kā rīkoties, ja parādās klepus, iesnas un kakla sāpes?

Similar news

Loading...