Par spīti tam, ka vietām piekļūšana pie energoapgādes
infrastruktūras ir sarežģīta, operatīvie dienesti turpina pašaizliedzīgi
novērst elektrotīkla bojājumus, lai iespējami drīz elektroenerģija tiktu
atjaunota mājsaimniecībām, kuras vētra un plūdi skārušas vissmagāk. Spēcīgo
plūdu dēļ sarežģītākā situācija bija novērojama Pierīgā, Dobelē, Jelgavā,
Tukuma novadā un Jūrmalā. Pirmdien, 29.jūlijā, vētras pīķī, bez elektroapgādes
palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 tūkst. Ceturtdien, 1.augusta, rītā
atslēgto lietotāju skaits sarucis līdz 900, no kuriem ap 500 atrodas applūdušās
teritorijās, kur elektroapgādi nevar atjaunot drošības apsvērumu dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis stāsta: "Bez
pašaizliedzīga operatīva un avārijas dienestu darba, kā arī iedzīvotāju
sapratnes, nebūtu iespējama operatīva dabas katastrofas izraisīto seku
pārvarēšana. Pateicamies iedzīvotājiem par sapratni, kā arī visiem
iesaistītajiem dienestiem, īpaši AS "Sadales tīkls" un AS
"Augstsprieguma tīkls" par pašaizliedzīgo darbu, ko tie veikuši ļoti
sarežģītos apstākļos. Kopumā šobrīd novērsti vairāk nekā 1000 elektrotīkla
bojājumu vidējā spriegumā un zemspriegumā. Ir palikuši vissarežģītākie
bojājumi, piemēram, tādi, pie kuriem joprojām apgrūtināta piekļuve gan uz ceļa,
gan uz elektrolīnijām sakritušo koku dēļ vai arī iepriekš darbus kavējusi ūdens
klātbūtne. Speciālistiem vispirms jāatbrīvo teritorija no kokiem, kas prasa
ilgu un smagu darbu, un tikai tad var sākt elektrolīniju remontdarbus."<blockquote>Ar dabas
stihijas nesto postažu cīņu turpina arī operatīvās brigādes un iedzīvotāji
Lietuvā, kur situācija ir daudz smagāka - ja Latvijā bez elektroapgādes pašlaik
ir nepilns tūkstotis klientu, tad Lietuvā tie ir ap 27 tūkst. klientu.</blockquote>"AS
"Sadales tīkls" iegulda lielas pūles, lai vairumā gadījumu bojājumu
novēršanu pabeigtu šodien, un tūlīt pēc tam dotos palīgā Lietuvas
kolēģiem."

Lai gan Latvijā sadales elektrotīkla infrastruktūras apmērs
ir gandrīz tāds pats kā Lietuvā, situācija Lietuvā ir nesamērojami skaudrāka.
Viens no iemesliem varētu būt saistīts ar normatīvā regulējuma atšķirībām.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Latvijas regulējums nosaka, ka
mežainās vietās elektrolīniju atstarpes ir pat vairākas reizes plašākas nekā
Lietuvā, tāpēc gaisvadu līnijas tiek bojātas retāk. Piemēram, Latvijā vidējā
sprieguma 10 kV elektrolīniju atstarpes (koridors ir atbrīvots no kokiem) ir
6,5 m plats, savukārt Lietuvā tas ir divtik mazāks - tikai 3 m.

Latvijā liela daļa bojājumu joprojām ir plūdu skartajās
zonās, kur elektroapgādi uzreiz atjaunot nav iespējams drošības apsvērumu dēļ.
Situāciju atsevišķos gadījumos apgrūtina arī vētrā nolauztie koki, kuri vietām
ir jānovāc ik pēc dažiem 100 m, lai piekļūtu bojājuma vietai. Vasarā kokiem ir
bagātīga lapotne, tie spēcīgajā vētrā ir masveidīgi lūzuši zem nokrišņu
daudzuma svara.

Pārvades un sadales sistēmas operatoru operatīvās brigādes
jau no svētdienas pēcpusdienas, 28.jūlija, bija paaugstinātas gatavības
stāvoklī un izbraukumos devās jau naktī uz pirmdienu. Elektrotīkla bojājumu
novēršanā šobrīd piedalās 112 AS "Sadales tīkls" brigādes jeb 300 AS
"Sadales tīkls" un energokompāniju darbinieki.

Nepieredzēti spēcīgā vētra skāra arī AS "Augstsprieguma
tīkls" (AST) piecas apakšstacijas un 12 augstsprieguma 110 kV līnijas. Jau
pirmdienas laikā 20 AST operatīvās brigādes atjaunoja visu piecu apakšstaciju
darbību - Džukstē, Ķemeros, Vangažos, Inčukalnā un Bauskā, vislielākās pūles un
resursus AST ieguldīja Džūkstes un Ķemeru apakšstaciju darbības atjaunošanā.

Savukārt, nacionālas ietekmes energoapgādes komersantu
darbība (AS "Latvenergo", AS "Conexus Baltic grid", GASO)
nav būtiski traucēta, kā arī nav saņemtas ziņas par nozīmīgiem 

<h3>Vētras un plūdu radītā ietekme uz vidi</h3>

Līdz ar būtisku lietus ūdens apjomu, kas tiek novadīts
kanalizācijas sistēmā pieaug risks neattīrītu notekūdeņu pārplūdēm. Pilnvērtīgs
ietekmes novērtējums tiek gatavots, ir savākti un testēšanai nodoti vidē
novadīto notekūdeņu paraugi. Testēšanas rezultāti provizoriski būs pieejami
rīt, 2.augustā.

Pēc lietavām, kas bijušas gan Latvijā, gan Lietuvā, ūdens
līmeņa kāpums Zemgales upēs sāk mazināties. Lielupē ūdens līmenis jau
pazeminās. Ceturtdien Zemgales reģionā gaidāms īslaicīgs lietus, kas neveicinās
straujāku situācijas uzlabošanos, tādēļ tuvākajās dienās ūdens svārstīsies un
tikai brīvdienās un nākamās nedēļas sākumā sāks kristies arī Lielupes pietekās,
kurās bija vislielākais kāpums.

Šobrīd Latvijas vidienē izsludināts plūdu dzeltenais
brīdinājums. Vadoties no laikapstākļu prognozēm, nav paredzams, ka situācija
varētu pasliktināties. Dzeltenais brīdinājums nozīmē, ka var aplūst zemākās
vietas un šādās situācijās iedzīvotāju evakuācija tipiski nav nepieciešama.

Jau ziņots, ka 28. - 29.jūlijā Latvijas centrālajos rajonos
plosījās vētra un spēcīgākās lietavas (plūdi) atjaunotās Latvijas valsts
vēsturē. Vēja ātrums brāzmās sasniedza pat 27 m/s (Rīgā). Vienlaikus atsevišķās
Latvijas vietās diennakts laikā nolija vairāk nekā divu jūlija mēnešu norma.
Lielākie nokrišņi skāra Jelgavas novada Kalnciemā, kur kopumā nolijuši 193 mm
lietus (vairāk nekā ceturtā daļa gada normas).

Elektrība

Lietuva

AS "Sadales tīkls"

Vētra

Abroad

Par spīti tam, ka vietām piekļūšana pie energoapgādes infrastruktūras ir sarežģīta, operatīvie dienesti turpina pašaizliedzīgi novērst elektrotīkla bojājumus, lai iespējami drīz elektroenerģija tiktu atjaunota mājsaimniecībām, kuras vētra un plūdi skārušas...

“Sadales tīkls” piektdien dosies palīgā Lietuvas kolēģiem novērst vētras radītās sekas

1188.lv

Similar news

Loading...