You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Sākta parakstu vākšana par pārtikas produktu izcelsmes valsts norādi uz cenu zīmēm

Dārzeņi veikalā.Foto: Zane Bitere/LETA

Dārzeņi veikalā.Foto: Zane Bitere/LETA

Septembrī veiktās SKDS aptaujas dati liecina, ka pārtikas produktu patiesā izcelsmes valsts veikalu plauktos ir grūti nosakāma - pareizu izcelsmes valsti jauniem pārtikas produktiem zina tikai labi ja 5% pircēju. Lai vairotu sabiedrības informētību un mazinātu iedzīvotāju maldināšanu, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir uzsākusi parakstu vākšanu portālā manabalss.lv ar mērķi ieviest vienotu marķējumu sistēmu visiem pārtikas produktiem, lai būtu skaidra pārtikas produktu izcelsmes valsts.

Marķējuma sistēmas ieviešana tiktu atspoguļota caur valsts karodziņa iekļaušanu uz cenu zīmēm veikalos, kas būtu uzskatāma informācijas nodošana patērētājam. Iepērkoties veikalā, tikai daļa Latvijas iedzīvotāju rūpīgi apskata produktus pirms tie tiek pievienoti iepirkumu grozam un ir pārliecināti, ka izvēlas Latvijā ražotu produkciju un atbalsta vietējo ekonomiku, taču realitātē ieguvēji ir ārvalstu ražotāji.

Visbiežāk viltus uzskatus par produktu izcelsmes valsti sniedz produktu nosaukumi un produktu iepakojuma dizains, tāpēc, cenšoties novērst esošo problemātiku, LOSP kopā ar partneriem, pārtikas produktu ražotājiem, realizē iniciatīvu "Tiesības zināt, ko liekam galdā!". Iniciatīvas mērķis ir veicināt vienotas pārtikas produktu izcelsmes marķējuma sistēmas ieviešanu, lai ikviens iedzīvotājs spētu uzreiz noteikt, vai produkts ir ražots Latvijā vai citviet.

SKDS veiktās aptaujas dati par produktu izcelsmes valsts norādi uz cenu zīmēm liecina, ka diemžēl Latvijas iedzīvotāji savas spējas noteikt pārtikas produktu izcelsmes valsti vērtē augstāk, nekā tās ir patiesībā. Aptaujas dati liecina, ka 82% iedzīvotāju dotu priekšroku Latvijas precei, ja cena būtu līdzvērtīga, un 44% izvēlētos Latvijā ražotu preci arī tad, ja tā būtu dārgāka. Taču diemžēl ne vienmēr pircēji apzinās, ka tie nepērk Latvijā ražotu preci. Veikalu plauktos parādoties jauniem produktiem, kuru iepakojums cilvēkiem asociējas ar Latviju, lielākā daļa iedzīvotāju jeb 70-80% uzskata, ka zina produktu izcelsmes valsti. Diemžēl pareizu izcelsmes valsti šādiem produktiem zina tikai labi ja 5% pircēju. Tas liecina, ka informācija daudzos gadījumos ir maldinoša, kas liedz pircējiem iespēju veikt apzinātu izvēli.

Savukārt marķējuma ieviešanu, lai veikalu plauktos produktus būtu vieglāk atpazīt, atbalsta vairāk nekā puse (60%) Latvijas iedzīvotāju. Būtiski ir tirdzniecības vietās nodrošināt uzskatāmu un viegli saprotamu informāciju par pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu. Šādu prasību nosaka ES regula Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Regulas 7.pants "Godīgas informēšanas prakse" nosaka, ka pārtikas produktu informācijai ir jābūt precīzai, skaidrai un patērētājam viegli saprotamai, un tas attiecas gan uz iepakojumu, gan vietām, kur produkti tiek tirgoti. Regulas 26.pants nosaka, ka nav pieļaujama patērētāju maldināšana attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Būtiska ir prasība, ka ir jānorāda galveno sastāvdaļu izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Pērkot produkciju no citām valstīm, valsts nodokļos tiek iemaksāts vismaz par trīs reizēm mazāk kā par tāda paša apjoma un cenas Latvijā ražotu produkciju.

"Valsts likumdevējiem ir jāizmanto šī situācija un jādara viss iespējamais, lai aizsargātu mūsu vietējo pircēju un ražotāju intereses. Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kādas valsts ražojumu tie iegādājas un vienota, skaidri saprotama marķējuma ieviešana visiem produktiem būtu pirmais un vienkāršākais solis, ko ir iespējams spert jau tūlīt," pauž Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs.

Izmaiņas likumdošanā neradītu būtisku fiskālo ietekmi tirgotājiem, bet palielinātu pircēju apzinātas izvēles iespēju. Līdz ar to, palielinātu Latvijā ražoto produktu apgrozījumu.

*SKDS aptauja veikta laika posmā no 12.09.2023. - 14.09.2023., aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotāju vecumposmā no 18 līdz 75 gadiem.

Dārzeņi veikalā.Foto: Zane Bitere/LETA

Dārzeņi veikalā.Foto: Zane Bitere/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas