Nesenais gadījums,
kurā vairākas Valsts policijas amatpersonas tiek turētas aizdomās par iespējamu
mirušo personu datu nodošanu apbedīšanas uzņēmumiem, aktualizē ne tikai
jautājumu par iespējamiem likuma pārkāpumiem, bet arī izgaismo ētikas robežas
apbedīšanas nozarē.

Par nozares ikdienu un
šodienas izaicinājumiem stāsta apbedīšanas biroja “Latona Ltd.” īpašnieks
Mārtiņš Štreihfelds, kura vadītais uzņēmums Latvijā strādā jau kopš 1992. gada.


<h2>Skandāls, kas liek uzdot neērtus jautājumus</h2>

Saskaņā ar Iekšējās
drošības biroja informāciju, Valsts policijas amatpersonas, iespējams,
izsaukumu laikā iegūtos datus par mirušajiem un viņu piederīgajiem nodevušas
konkrētiem apbedīšanas uzņēmumiem, tādējādi ļaujot tiem pirmajiem sazināties ar
ģimenēm un noslēgt līgumus.

Lai gan konkrētais
gadījums izraisījis plašu rezonansi, Mārtiņš atzīst, ka šī problēma nav
radusies vakar. Tā veidojusies kopš apbedīšanas nozare Latvijā kļuva par brīvā
tirgus daļu. Sākotnēji tā bija vienkārša informēšana. Pirmie profesionālie
apbedīšanas uzņēmumi gāja pie ģimenes ārstiem, stāstīja par saviem
pakalpojumiem, atstāja bukletus, vizītkartes, reizēm pateicās ar konfekšu
kasti. Taču, pieaugot konkurencei, informācijas nodošana arvien biežāk kļuva
par apmaksātu pakalpojumu. 

Štreihfelds norāda, ka
praksē šādas situācijas notiek dažādos veidos. Nereti dati par mirušo un viņa
tuviniekiem tiek nodoti apbedīšanas uzņēmumam, kas pēc tam pats sazinās ar
ģimeni un kļūst par pirmo, kas piedāvā savus pakalpojumus.

Citkārt informācija
netiek tieši nodota, taču sērojošajiem tuviniekiem tiek piedāvāts tikai viena
konkrēta uzņēmuma kontakts, būtībā ierobežojot izvēli. Vēl problemātiskas ir
situācijas, kad cilvēks mājās paraksta dokumentus, pat neapzinoties, ka tas ir līgums
ar apbedīšanas biroju.

Kā norāda apbedīšanas
biroja saimnieks: “Šie nav teorētiski scenāriji, bet gan konkrētas situācijas,
ar kurām esmu saskāries savā praksē. Kad sērojošie tuvinieki, organizējot
bēres, atklāj, ka ir noslēguši līgumu, un tā laušana maksā 800 eiro.” 

Turklāt būtiski ir
saprast, ka jebkura agresīva klientu piesaistes metode maksā. Un arī šajā
gadījumā izmaksas nekur nepazūd. “Ja kādam par šo informāciju tiek maksāts,
vienalga 50, 100 vai 200 eiro, tad jāsaprot, ka par to galu galā samaksā
sērojošā ģimene.”

Apbedīšanas nozare
Latvijā jau ilgstoši saskaras ar sabiedrības neuzticību. Šādi skandāli uzticību
var vēl vairāk iedragāt, taču, kā atzīst Štreihfelds, sabiedrības atmiņa mēdz
būt īsa: “Tie, kas ieklausīsies, padomās. Bet, ja tas viņus neskar šodien, ar
laiku aizmirsīs. Tā ir cilvēku daba.”

<h2>Vai sistēma pieļauj šādas situācijas?</h2>

Kā norāda Mārtiņš
Štreihfelds, problēmas sakne slēpjas ne tikai atsevišķu personu rīcībā, bet arī
pašā sistēmā. Latvijā apbedīšanas nozare faktiski nav vienoti un stingri
regulēta. Nav konkrēta apbedīšanas likuma, kas skaidri definētu prasības,
atbildību un robežas nozares dalībniekiem. “Jebkurš var nopirkt transportu,
sākt darboties un sniegt šos pakalpojumus,” skaidro Štreihfelds.

Viņš uzsver, ka šāda
situācija rada labvēlīgu vidi pelēkajai zonai, ar nepilnīgu uzskaiti un bieži
arī ar norēķiniem skaidrā naudā, kas ne vienmēr tiek atspoguļoti oficiāli. Lai
to mainītu, nozare jau ilgstoši cenšas virzīt risinājumus. 

Latvijas Apbedītāju
asociācija, kuras dibinātāju vidū ir arī SIA “Latona Ltd.”, ir izstrādājusi
likuma projektu. “Regulējums jau sen ir izstrādāts, ir bijušas komisijas, viss
pielāgots Latvijas vajadzībām, bet līdz Saeimai tas tā arī nav nonācis,” skaidro
Mārtiņš Štreihfelds.

Viens no iespējamajiem
risinājumiem varētu būt sertifikācijas sistēmas izveide, kas noteiktu skaidrus
kvalitātes un profesionālos standartus. Tā paredzētu, ka katram pakalpojumu
veidam būtu nepieciešama atbilstoša sertifikācija, kas apliecina uzņēmuma spēju
sniegt konkrēto pakalpojumu kvalitatīvi un atbildīgi. Šāda pieeja ļautu gan
uzlabot pakalpojumu kvalitāti, gan ierobežot negodprātīgas prakses.

<h2>Ētika pret peļņu – kur ir robeža?</h2>

Apbedīšanas
pakalpojumi nav parasts tirgus produkts, un tieši tāpēc arī pieeja klientam
nevar būt tāda pati kā citās nozarēs. Tā nav spontāna izvēle, patīkama
iepirkšanās pieredze vai izklaide. Tas ir brīdis, kad cilvēks saskaras ar
zaudējumu un bieži vien nespēj pilnvērtīgi izvērtēt piedāvājumus.

Kā uzsver Mārtiņš
Štreihfelds, šajā nozarē agresīvai pārdošanai nav vietas. “Godprātīgi klientus
var piesaistīt ar informāciju, nevis ar viltu.” Viņaprāt, robeža starp
palīdzību un komerciālu spiedienu ir ļoti skaidra. Palīdzība nozīmē paskaidrot,
kā rīkoties, kur doties un kādi ir nākamie soļi. Savukārt brīdī, kad cilvēkam
tiek uzspiests konkrēts pakalpojumu sniedzējs vai viņš tiek mudināts pieņemt
lēmumu steigā, šī robeža jau ir pārkāpta.

“Zvanīt un piedāvāt
apbedīšanas pakalpojumus cilvēkam, kurš tikko zaudējis tuvinieku, nav pareizi.
Apbedītājam jāievērot fakts, ka katrai ģimenei ir tiesības uz pilnīgu brīvību,
izvēloties apbedīšanas uzņēmumu,” uzsver Štreihfelds.

Viņš arī norāda, ka
pati nozare pēc būtības ir grūti reklamējama. “Tas nav pakalpojums, ko cilvēks
izvēlas ar prieku vai regulāri. Līdz ar to arī pieeja nevar būt tāda pati kā
citās nozarēs.” Tajā pašā laikā realitātē nereti tiek izmantotas metodes, kas robežojas
ar uzbāzību vai pat manipulāciju, sākot no pirmā zvana līdz mēģinājumiem
pārvilināt klientu ar zemākām cenām vai kritiku par jau izvēlēto pakalpojumu
sniedzēju.

<h2>Cilvēks visievainojamākajā brīdī</h2>

Svarīga ir skaidra un
pieejama informācija, kas palīdz saprast, kam zvanīt, kur vērsties un kā
pieņemt lēmumus. Šobrīd šādas vienotas informācijas trūkst.

Cilvēks ar bēru
organizēšanu saskaras ļoti reti, vidēji tikai dažas reizes dzīvē, tāpēc bieži
vien nezina, kā rīkoties. Šī neziņa padara viņu īpaši ievainojamu, īpaši brīdī,
kad lēmumi jāpieņem ātri. Daudzi pat nenojauš, ka noteiktas rīcības no
pakalpojumu sniedzēju vai starpnieku puses nav pieņemamas.

Štreihfelds norāda, ka
arī praktiskajā līmenī bieži trūkst skaidrības. Piemēram, ne vienmēr
nepieciešams iesaistīt policiju, jo daudzos gadījumos pietiek ar ģimenes ārstu
un apbedīšanas biroju.

“Ja cilvēki zinātu, kā
rīkoties, būtu daudz mazāk iespēju viņus ietekmēt,” viņš uzsver.

Tas nenozīmē, ka bēres
būtu jāplāno iepriekš, taču informētība var būtiski samazināt stresu un
palīdzēt izvairīties no nepārdomātiem lēmumiem. Tāpēc svarīgi ir nebaidīties
meklēt informāciju, salīdzināt piedāvājumus un nepaļauties uz pirmo variantu.

<h2>Kā atpazīt uzticamu pakalpojumu sniedzēju?</h2>

Kā norāda SIA “Latona
Ltd.” vadītājs, viens no svarīgākajiem rādītājiem ir pieredze. Jo ilgāk
uzņēmums darbojas, jo lielāka iespēja, ka tas spēj nodrošināt kvalitatīvu un
sakārtotu procesu.

Svarīgi pievērst
uzmanību arī tam, cik bieži uzņēmums sniedz pakalpojumus. Ja pieredze ir
minimāla, var pietrūkt profesionālisma, savukārt pārāk liels apjoms bez
resursiem bieži nozīmē kvalitātes kritumu.

Ne mazāk būtiska ir
caurspīdīgums. Klientam jāspēj saprast, kas ir iekļauts pakalpojumā un par ko
tiek maksāts. “Zvaniet, jautājiet, interesējieties,” aicina Štreihfelds.

Svarīgi ir arī
praktiski aspekti, vai uzņēmumam ir savs birojs, kāds ir transports, kā tiek
organizēts pats process un cik rūpīgi tiek pieiets katrai detaļai. No tā var
spriest par kopējo attieksmi pret darbu.

Kā norāda Mārtiņš
Štreihfelds, katrs cienīgs apbedīšanas uzņēmums ievēro zināmu goda kodeksu,
kas nosaka ka profesijas uztverē un attieksmē pret darbu balstīties uz
lojalitāti pret cietušajām ģimenēm un profesionalitāti. Godprātīgi ievērot
visas reliģiskās un ģimeņu tradīcijas un 
garantēt ģimeņu tiesības uz informāciju par paredzamajām apbedīšanas
izmaksām.

"Latona Ltd" SIA, Apbedīšanas birojs

funeral

Public

Nesenais gadījums, kurā vairākas Valsts policijas amatpersonas tiek turētas aizdomās par iespējamu mirušo personu datu nodošanu apbedīšanas uzņēmumiem, aktualizē ne tikai jautājumu par iespējamiem likuma pārkāpumiem, bet arī izgaismo ētikas...

Sēras nav bizness: skandāls atklāj ēnas pusi apbedīšanas nozarē Latvijā

Similar news

Loading...

Sēras nav bizness: skandāls atklāj ēnas pusi apbedīšanas nozarē Latvijā

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...