Tiesībsarga birojs kopā ar Datu valsts inspekciju ir izstrādājis vadlīnijas par amatpersonu attēlu un audio ierakstu apstrādi. Tās skaidro, kad drīkst filmēt un publicēt amatpersonu darbības sociālajos tīklos, kā arī kad tas pārkāpj privātuma robežas.

Tiesībsardze Karina Palkova TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsver: “Nav aizliegts filmēt un nav aizliegts publiskot, taču jāvērtē, kādēļ šis materiāls tiek izmantots.”

Maldu ziņas sociālajos tīklos jau paspējušas izplatīt pretrunīgu vēstījumu, ka Latvijā vairs nedrīkstot filmēt Valsts prezidentu vai premjeru. Palkova to kategoriski noraida: “Mums jāmācās kritiski vērtēt informāciju. Nav aizliegts filmēt amatpersonas privātām vajadzībām. Aizliegta ir nepamatota materiāla publiskošana, kas aizskar privātumu.”

Vadlīnijas paredz, ka gadījumos, kad amatpersona pieļauj iespējamu pārkāpumu, iedzīvotājs drīkst šo situāciju dokumentēt un iesniegt atbildīgajām iestādēm. “Ja iedzīvotājs redz, ka amatpersona veic pārkāpumu un to nofilmē, tas nav pārkāpums,” paskaidroja tiesībsardze. Šāds materiāls var kalpot kā pierādījums policijai vai citām institūcijām.

Savukārt situācijās, kad amatpersona vienkārši atrodas publiskā vietā vai veic ikdienišķas darbības, piemēram, ēd vai tiek filmēta bez konteksta, šāda materiāla publiskošana var aizskart cieņu un privātumu. “Amatpersonas ir cilvēki ar ģimenēm un tiesībām uz privātumu – tieši tāpat kā skolotāji vai mediķi,” norādīja Palkova.